Dambretes spēle Latvijā. Vēsture.

Starp 15. gs. un 19. gs. nav ziņu par dambretes spēli Latvijā. 

64 lauciņu dambrete: 19.gs. līdz pat mūsdienām.

Latvijas nacionālajā enciklopēdijā minēts, ka Dambrete Latvijas teritorijā plaši tikusi spēlēta jau 19. gs., droši vien šoreiz, pateicoties krievu ieceļotājiem, tā bija 64 lauciņu dambrete, kas bija populāra Krievijā.  1827. gadā Aleksandrs Petrovs pirmo reizi publicēja grāmatu par 64 lauciņu dambreti - Ceļvedis dambretes spēles pamatu iepazīšanā vai Māksla apspēlēt visus parastajā dambretē.  Kā redzams, tad tā tiek saukta par parasto dambreti, kā tagad to arī vienkārši sauc - 64 lauciņu dambrete. Vēlāk to sāk saukt par krievu dambreti, bet tagad atkal vienkārši sauc par 64 lauciņu dambreti. Šī spēle izveidojās Krievijā, pārveidojot 64 lauciņu vācu dambretes noteikumus: var sist jebkuru kauliņu skaitu (nav obligāti jāsit vairākums), kā arī kauliņš, sitot caur dāmu, uzreiz var sist tālāk un jebkurā attālumā. Ja vācu dambrete bija galvenokārt aristokrātu spēle, tad krievu dambreti jau spēlēja vairāk tauta. Domājams, šis spēles veids tika izgudrots, lai atšķirtos no vāciešiem, arī ir minējumi, ka tādā veidā dambrete ir padarīta sarežģītākā, jo vairāk iespēju izdarīt gājienus.  

Minēts, ka labākie spēles pratēji, piemēram, rīdzinieks Jakovs Jovļevs, pirms Pirmā pasaules kara guva atzīstamus panākumus lielos dambretes turnīros arī ārpus Latvijas. Šis ir arī populārākais Latvijā 64 lauciņu dambretes veids līdz mūsdienām (nelielā skaitā ir arī notikuši čempionāti starptautiskajā 64 lauciņu dambretē un čekerā).

Pirmo reizi dambrete laikrakstā latviešu valodā pieminēta 1885.gada 27. aprīļa “Mājas Viesī” iekšzemes ziņās, lai policijas ierēdņi lūko, lai portera un alus pārdotuvēs nespēlētu šaha, domino vai dambretes spēles, kuru dēļ bieži izceļoties lieli strīdi. Tas arī parādās citu nākošo ziņu laikrakstos, ka pat policija uzlikusi sodu par dambretes spēlēšanu. Bet mājās dambreti varēja spēlēt, un pat ieteica uz Ziemassvētkiem kā vienu no spēlēm dāvināt dambreti. Tādejādi dambretes spēle izplatās bērnu vidū. 

Šajā laikā dambreti dēvē par dāmas spēli. Šis ir atvasinājums no vācu Damspiel. Tajā laikā bija populāri lietot dažādus vācu vārdus, kas ir saglabājušies līdz pat mūsdienām. Nedaudz vēlāk jau to sāk dēvēt par dāmas vai dambreta spēli. 

Pirmo reizi latviešu valodā izdotajā grāmatā dambrete pieminēta Fr. Kārkluvalka grāmatā “Raksti is teesibu sinatnes. 3.krājums (1902), kurā minēts, ka šahs, dambrete un biljards ir no likuma neizslēgtās spēles, kuras var spēlēt krogos tikai ar gubernatora atļauju.

(Valdis Zvirbulis) Savās piezīmēs atradu interesantus faktus, kurus minēja dambretes vete­rāns V. Lapiņš (saruna notika 1935. gadā): «Laika posmā starp 1890. un 1910. gadu Rīgā dzīvoja tādi spēcīgi dambretisti kā P. Bobrovs, K. Kļimovs, Šagovs problēmists T. Salits, J. Jovļevs u.c. J. Jovļevs 1897.—1899. gada Viskrievijas dambre­tes korespondencturnīrā ar 20,5 punk­tiem no iespējamiem 34 izcīnīja 4.—5. vietu. Toties ziņu par citāda veida sa­censībām nav. Starp citu, viens no tā laika Krievijas vadošajiem dambretistiem un teorētiķiem—  Teodors Alber­ta d. Kaulens — pēc tautības esot latvietis, bet Latvijā neesot dzīvojis.» 

20. gs.

Nākošo reizi dambrete pieminēta 1904.gada grāmatā  “Latweeschu familijas kalendars 1905. gadam, kam ir 365 deenas, ar bildem” (1904), kurā minēts, ka Jūrnieku pils ir mīlīgs nams, kurā atrodas arī rotaļu istaba, kurā var uzspēlēt arī šahu un dambreti. 

Dambretes spēle bija plaši izplatījusies starp kareivjiem brīvā laika īsināšanai.

PĒC PIRMĀ PASAULES KARA. Kara brūču dziedēšana un saimnie­cības attīstības problēmas vēl ilgus ga­dus aizēnoja visu pārējo. Dambretei, tāpat kā citiem sporta veidiem, netika veltīta uzmanība, un nekādas sacensī­bas, protams, nenotika. Tomēr dambretes cienītāju Latvijā nebija mazums. Radās nepieciešamība sarīkot plašāka mēroga spēku pār­baudes.

19.gs. divdesmitajos gados dambretes spēle sāk piesaistīt inteliģenci. Laikrakstos parādās ziņas, ka sāk dibināt dambretes pulciņus. Liela ietekme ir arī kaimiņos esošajai Padomju Krievijai, kas izdod dažādus propagandas laikrakstus Latvijā un tajos reklamē dambretes spēli kā vieglāk saprotamu un ne tik aristokrātisku kā šahu, ko vajadzētu spēlēt masveidīgi.

1923. gada jūnijā Rīgas žurnāls "Nedēļa" sāka publicēt nelielu nodaļu ar nosaukumu "Dāmas spēle", bet pasākums piedzīvoja tikai sešus turpinājumus. 

Liels grūdiens dambretes attīstībā Latvijā bija 1924.gads, kad no Sanktpēterburgas atgriezās Rīgā Voldemārs Lapiņš, kurš iesaistās Rīgas Šaha klubā, kas darbojās pēc adreses Kalpaka bulvāris 4 un sāk popularizēt dambreti. Spēcīgākie šahisti simultānspēļu laikā sāk spēlēt arī dažas dambretes partijas. Šeit arī tiek sarīkoti pirmie divi lielie kluba dambretes turnīri 1924./25. un 1925./26., kā arī 1925.gada Rīgas meistara turnīrs, kurā uzvar velosipēdu nomātavas īpašnieks Jānis Pērkons. 

Vēlāk Voldemāra Lapiņa un Rīgas Šaha kluba ceļi šķirās, Voldemārs Lapiņš piedalās jauna Rīgas Šaha kluba "Dāma" dibināšanā, kas atrodas pēc adreses Kaļķu iela 21.  Tiek sastādīti oficiālie dambretes turnīru (sacīkšu) noteikumi. Voldemārs Lapiņš 1926. gadā sarīkoja otro Rīgas un 1930. gadā pirmo valsts meistarību 64 lauciņu dambretē, kļūstot arī par pirmo Latvijas dambretes meistaru. Pavisam līdz 1940. gadam notika desmit Rīgas un četras Latvijas meistarības. Dambretes turnīrus rīkoja skolās un skautu vienībās.

Pirmais dambretes spēles apraksts latviešu valodā tiek publicēts žurnālā Muitas darbinieks, Nr.1 (01.06.1931). Autors Voldemārs Lapiņš.

1931.gadā laikrakstā “Strādnieku sports un sargs” raksta: Padomju Krievijā literatūras par dambreti netrūkst. Piem., Ļeņingradā iznāk ik mēnesi žurnāls, kuru var abonēt Rīgā pie Valtera un Rapas: „Igra v šahi i šaški” ar plašu nodaļu dambretei. Tanī mēs varam lasīt nevien spēļu hroniku, bet arī uzdevumus, galotnes un pat teoriju.

1932. gadā laikrakstā “Stadions” reklamē Rīgas meistarturnīru dambretes spēlē  Marijas ielā 55, ka dalības maksa 3 Ls, bet biedriem – 2 Ls, kas ir samērā liela naudas summa tajā laikā.

Pirmā dambretes grāmata latviešu valodā tika publicēta E.Benjamiņas žurnālā "Atpūta" no 1936. līdz 1938.gadam. Tās autors bija pazīstamais šahists Fricis Apšenieks. Grāmatas nosaukums "Dambreta mācības grāmata".

Padomju okupācijas laikā centralizēta sporta pārvalde veicināja arvien plašāku dambretes izplatību, iesaistot arī arodbiedrības un sabiedriskos aktīvistus. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (LPSR) pirmo čempionātu D64 sarīkoja Fiziskās kultūras un sporta komitejas izveidotā šaha un dambretes sekcija 1941. gadā.  Pēc kara republikā par vadošo organizatorisko un metodisko centru dambretē kļuva Rīgas Centrālais šaha un dambretes klubs (vēlāk tas pārtapa par LPSR Apvienoto republikānisko šaha un dambretes klubu), kas sadarbojās ar LPSR šaha un dambretes sekciju.

1953. gadā notika pirmais oficiālais LPSR čempionāts D100. Tajā pašā gadā nodibināja LPSR dambretes sekciju ar atsevišķu bāzi treniņiem un sacensībām dambretē. Seviški liela loma šajā ziņā bija Pēterim Freidenfeldam.

1956./1957. gadā notika pirmais republikas masu turnīrs D64. Priekšsacīkstēs piedalījās 17600 dalībnieku. Republikas 10. dambretes masu turnīra priekšsacīkstēs 1966. gadā piedalījās jau 44386 spēlētāji. Sacensību sarīkošanu uzlaboja Šveices (izlozes) sistēmas ieviešana. Veiksmīgas spēles popularizēšanas piemērs: dambretes treneris Viktors Adamovičs 1970. gadā Suntažos sacentās simultānspēles seansā ar 176 pionieru sporta spēļu dalībniekiem (+165–0=11, ilga 2 stundas 56 min.). 1958. gadā notika septiņas stundas ilgs telefona mačs pie sešiem galdiņiem Rīga–Amsterdama. Korespondencdambretes komiteja kļuva par galveno neklātienes sacensību rīkotāju Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. 1959. gadā sekcija pārtapa par Latvijas Dambretes federāciju.

Sporta veida attīstībā Latvijā nozīmīgi bijuši žurnāli “Dambrete” (1959‒1992) un Шашки (1959‒1992) ar daļēji atšķirīgu saturu latviešu un krievu valodā.

Jāatzīmē 50. gadu beigas līdz 70.gadu sākums posms, kad dambreti spēlēja Andris Andreiko - neapšaubāmi visu laiku labākais Latvijas dambretes spēlētājs līdz šim. Andris Andreiko (1942.gada 17.oktobris, Rīga – 1976.gada 10.marts, Rīga ). Viņa uzvaru skaits ir iespaidīgs, tajā skaitā trīs pasaules čempiona tituli 1968., 1969., 1971.  gadā.

Attīstījās dambretes vingrinājumu sastādīšana trijās nozarēs: kombinācijas, etīdes un iesprostošanas uzdevumi. Starptautiski atzītas kompozīcijas sastādījuši Nikolajs Jordāns, Valdis Zvirbulis, Jānis Rūtiņš, Elmārs Balodis, Guntars Purviņš u. c.

Latvijas pārstāvji pastāvīgi piedalās pasaules un Eiropas čempionātos u. c. starptautiskās sacensībās. 2017. gadā Pasaules Dambretes federācijas (World Draughts Federation) reitings piešķirts 184 vīriešiem un 51 sievietei. Latvijas izlase (Guntis Valneris, Vladimirs Vigmans, Zoja Golubeva) 1992. gadā Mori (Itālijā) D100 nacionālo komandu olimpiādē izcīnīja bronzas medaļas. Latvija Pasaules komandu čempionātā 2006. gadā Itālijā ieguva bronzu (G. Valneris, Raimonds Vīpulis, Roberts Misāns, Benno Butulis), bet 2009. gadā Senegālā sudrabu (G. Valneris, R. Vīpulis, R. Misāns). Latvijas jauniešu izlases komanda par pasaules čempioniem kļuva 1994. un 1998. gadā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas Dambretes federācija kļuva par galveno organizāciju, kas attīsta dambreti. 1991. gadā Latvijas Dambretes federācija iestājās Pasaules Dambretes federācijā. Pēc tam kādu laiku 100 l un 64 l dambretes darbojās atsevišķi pārsaucot LDF par Latvijas Dambretes federāciju savienību LDFS. 2011. gadā Latvijas Dambretes federāciju pārveidoja par Latvijas Dambretes savienību  LDS, jo 100 l un 64 l dambretes entuazisti spēja vienoties par kopēju virzību, bet no 2018. gada pārtapa atkal par Latvijas Dambretes federāciju LDF. Dambretes izplatību sekmē arī Dambretes attīstības biedrība, Latvijas asociācija “Domāšanas attīstība”, Rīgas Skolēnu pils, Prāta attīstības centrs bērniem “Domātprieks”, biedrība “Prāta laiks”, klubi, sporta skolas, interešu izglītības iestādes un skolu pulciņi.

Līdz 2020. gadam notikuši 80 Latvijas čempionāti D64 un 68 čempionāti D100. 2017. gadā Latvijas Dambretes savienības sacensību kalendārā bija iekļauti 45 pasākumi, t.sk. starptautiskās sacensības “Riga Open”, 22 pasākumi jauniešiem un astoņi piemiņas turnīri.

2013. gadā Rīgā notika pirmais Pasaules senioru čempionāts dambretē D100, 50+. Tajā piedalījās 15 valstu spēlētāji.

Izcilākie D100 spēlētāji ir trīskārtējs pasaules čempions Andris Andreiko, sešpadsmitkārtēja pasaules čempione Zoja Golubeva (Sadovska) un jau gadsimta ceturksni pasaules elites spēlētājs G. Valneris: 1994. gada pasaules čempions, divkārtējs Eiropas čempions un divkārtējs pasaules čempions ātrspēlē. Divus gadus pēc kārtas ieguvis Pasaules kausu kopvērtējumā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dažāda kaluma medaļas pasaules un Eiropas čempionātos gan individuāli, gan Latvijas izlases sastāvā D100 izcīnījuši R. Misāns, R. Vipulis, Laimonis Zālītis, B. Butulis, Jeļena Česnokova. V. Zvirbulis 12 reizes kļuva par Latvijas čempionu D100. D64 izcilākos panākumus guvis starptautiskais lielmeistars trijos dambretes veidos (D100, D64 un D brazīliešu versijā) V. Vigmans, kurš pasaules čempionātos trīs reizes izcīnīja sudraba un divas reizes bronzas medaļas. 1992 . gada Pasaules čempionātā D64 krievu versijā 3.vietu  izcīnija Jānis Kalniņš. 1996. gada Pasaules čempionātā D64 brazīliešu versijā 3. vietu izcīnīja Genādijs Šapiro.