2021.gada notikumu apskats

Atskats uz 2021.gada notikumiem ar nelielu humora devu.

2021. gada galvenie notikumi dambretē bija  sieviešu pasaules čempiones titula mačs Varšavā un Open  pasaules čempionāts Tallinā, kurā, “knapi” izkļuvis no savas grupas, uzvarēja Aleksandrs Švarcmans.

Šī bija tā pēdējā partija, kuru Aleksandrs uzvarēja, izkļūšanai no grupas. “Starptautiskajam meistaram” Makendijam Saint Juste  (melnie) gājiens . Viņam apdomas laiks ir vēl 1:42:35. Domājams, ka jebkurš meistarkandidāts ātri atrastu neizšķirtu melnajiem. Varam pateikt priekšā, ka šeit ir divi varianti:1. jāatdod kauliņš 13-19 un jāieņem garais ceļš. Baltie pāri garajam ceļam netiek. 2.variants  4-9 2×19, 9-13 19×2, 25-34 un viena dāma pret trīs dāmām ir neizšķirts.

Aleksandram šajā gadā vispār tīri labi veicās:

1.vieta – 100 l pasaules čempionātā klasikā, ātrspēlē, 100 l Eiropas čempionātā rapidā, IDF krievu dambretē ātrspēlē Eiropas čempionātā, 12. Nikolaja Gringruza memoriāls krievu dambretē, Baarn Open 2021 100 l dambretē

2.vieta – IDF krievu dambretē rapidā Eiropas čempionātā, Amersfoort Open 2021 100 l dambretē

3.vieta – 100 l pasaules čempionātā rapidā (ātrajā dambretē)

Līdz ar to par 2021. gada cilvēku dambretē pasaulē var uzskatīt Aleksandru Švarcmanu,

Tamāra Tansikkužina bez 2020. gada pasaules čempiones titula pievienoja arī 2021.gada sudraba medaļas  klasikā un ātrspēlē, un bronzas medaļu rapidā 100 l. Viņu tad var uzskatīt par šā gada veiksmīgāko dambretisti un gada cilvēku dambretē nr. 2.

Kā nr. 3 gada cilvēku varētu minēt Jaceku Pavlicki, kurš iekūlās vairākos skandālos un tika nominēts FMJD prezidenta amatam.

Guntim Valnerim šogad tik labi 100 lauciņu dambrete neveicās, mazliet pietrūka, lai izkļūtu no grupas pasaules čempionātā Tallinā, arī pasaules čempionātā ātrspēlē pievīla koeficents. Pretinieki ir sapratuši, ka pret Gunti ir jāmaina kauliņi, jāspēlē vienkāršas pozīcijas, ka neizsķirts ir ļoti labs rezultāts. Tādejādi tie punkti tik labi nevācās. Vienīgi Hijken Open 2021 Guntis ieguva otro vietu. Vēl jāpieskaita Latvijas čempiona tituls 100 l ātrspēlē. Arī kā Rūlas Bomstras pretinieku FMJD Harija Ottena personā neizvēlējās uz pasaules 2020.gada titula maču 100 lauciņu dambretē, pēc tā, kad Aleksandrs Georgijevs un Pans Imins bija atteicies.

Ar šiem notikumiem ap 2020.gada pasaules čempiona titula maču arī iesākās 2021.gads. Vēl kovida pandēmija turpinājās arī visu šo gadu. Pamazām ar to visi iemācījās sadzīvot un novakcinējās: cits brīvprātīgi, cits piespiedu kārtā. No kovida nomira samērā negaidīti viens no labākajiem krievu dambretes spelētājiem, treneriem – krievu lielmeistars Vladimirs Skrabovs. Pasaules sieviešu titula mačs samērā veiksmīgi norisinājās Varšavā, kurā 2020. gada pasaules čempiones titulu ieguva Tamāra Tansikkužina. Notika arī neliels skandāls, kurā Jaceks Pavlickis spēles laikā visu kameru priekšā Krievijas karogu samainīja pret FMJD karogu, atbilstoši pasaules antidopinga aģentūras prasībām. Vasarā pamazām atsākās spēles klātienē. Tallinā FMJD ģenerālās asamblejas laikā notika FMJD valdes maiņa, kurā ģenerālsekretāra amatu ieguva arī Roberts Misāns. Šeit atkal neiztika bez skandāla, jo kā pretendentu uz 2022.gada pasaules čempiona titulu maču jaunā valde turnīra laikā izvirzīja nīderlandieti Rūlu Bomstru, kā 2020.gada mača pretendentu, kurš tā arī nenotika.

Augustā Latvijas vīriešu izlase Guntars Purviņš, Guntis Valneris un Roberts Misāns  Bulgārijā Kraņevo IDF pasaules komandu čempionātā klasikā krievu dambretē ieguva godpilno trešo vietu. Protams, ka šo var uzskatīt tikai daļēji par pasaules čempionātu, jo IDF sacensībās nepiedalās daļa spēcīgako Krievijas un Ukrainas dambretistu. Bet IDF bija dāsni un visiem Latvijas pārstāvjiem tika piešķirts starptautiskā lielmeistara nosaukums. Labi veicās arī Latvijas sieviešu komandai : Jeļena Tkačenko, Marija Magdalēna Nereda, Nela Kristīne Malahovska, kura ātrspēlē pasaules čempionātā krievu dambretē ierindojās trešajā vietā. Viņām gan starptautisko lielmeistaru nosaukumi netika piešķirti. Vīriešu komandai Latvija arī piesķīra naudas balvas.

Ļoti tuvu Latvijas čempionāta medaļai 100 lauciņu dambretē bija Ričards Osītis, kuram pēdējā kārtā pret Renardu Helfrehtu pietika ar neizšķirtu, bet zaudējums atbīdīja uz piekto vietu. Ričards gan “plinti nemeta krūmos”, bet piedalījās pēc tam pasaules jauniešu čempionātā Šklarskā Porembā un pasaules kausa posmā Polish Open 2021, pasaules ātrspēles un rapida čempionātā 100 l, un pievienoja savai kolekcijai Latvijas bronzas medaļu 100 lauciņu čempionātā komandām. Savukārt Renards Helfrehts ieguva trešo vietu, izpildīja meistara nosaukumu un ieguva titulu Gada izrāviens starp sportistiem. Savukārt Gunārs Gribuška “parādījās” un savai kolekcijai “pievienoja” sudraba medaļu, arī bronzas medaļa Latvijas čempionātā ātrspēlē.

Raimonds Vipulis savukārt ieguva jau septīto Latvijas čempiona titulu 100 lauciņu dambretē. Viņš ļoti labi arī nospēlēja pasaules čempionātā Tallinā, izkļuva no grupas un ieņēma  11. vietu.

Krievu dambretē savukārt pirmo titulu ieguva Roberts Misāns.

Roberts ieguva pirmo vietu arī Latvijas 64 lauciņu ātrspēles turnīrā un Latvijas 100 lauciņu ātrspēles turnīrā 2.vietu.

Saņēma apbalvojumu 2021.gada sportists.

Trešo vietu un meistara titulu izcīnīja Kristers Lapiņš, bet nesaņēma titulu Gada izrāviens starp sportistiem. Savukārt  sudraba medaļu savai kolekcijai pievienoja titulētākais krievu dambretes spēlētājs Guntars Purviņš.

Tikmēr 2021. gadā laikraksts “Independent” ziņoja, ka mākslas pētnieki atšifrējuši norvēģu mākslinieka Edvarda Munka slavenajā gleznā “Kliedziens” iekļauto, ar zīmuli rakstīto tekstu. 

Bet mēs novirzāmies no tēmas, turpinām.

“Mazliet pietrūka” līdz medaļām Maigonim Juhnevičam, kurš “Baltā Kauliņa” komandas sastāvā pēdējā kārtā zaudēja gan 100 lauciņu, gan 64 lauciņu komandu čempionātā, arī pēdējā Latvijas čempionāta spēlē 64 lauciņos ātrspēlē viņam priekš medaļas pietika ar neizšķirtu, bet šoreiz nekā.

Savu pirmo titulu 64 lauciņu dambretē pievienoja arī Marija Magdalēna Nereda. Viņai arī pirmā vieta Latvijas 100 lauciņu ātrspēles un otrā vieta 64 lauciņu ātrspeles turnīros. Viņa arī Rīgas čempione 100 lauciņu un 64 lauciņu dambretē. Līdz ar to saņem titulu Gada sportiste.

Latvijas 64 lauciņu ātrspēles čempionātā jāatzīmē arī Reiņa Štāla trešā vieta, kas ir viņa pirmais individuālais sasniegums pieaugušo čempionātos.  Viņam arī zelta medaļa Latvijas komandu čempionātā 64 lauciņu dambretē.

Šī bija var teikt sapņu komanda ar vieniem no titulētākajiem 64 lauciņu dambretes spēlētājiem. Arī šeit Mārtiņš Junkurēns “parādījās” un mājās aizveda zelta medaļu.

Par Eiropas čempionu ātrajā dambretē 60+ vecuma grupā 100 lauciņos kļuva Viktors Mateiko.

Savukārt Jeļena Tkačenko kļuva par pasaules čempioni veterāniem 64 lauciņu dambretē gan klasikā, gan ātrspēlē. Jāpiemin arī viņas izcīnītais Latvijas čempiones tituls ātrspēlē 64 lauciņu dambretē. 

Vēl pie aizvadītā gada notikumiem var pieminēt privātā dambretes kluba “Domātprieks” krāšņo ziemassvētku ballīti. 

Par mūža ieguldījumu Gada Sporta Laureāts tika piešķirts Emanuelam Mērinam, kurš gan pats izcīnijis daudzas medaļas, gan arī iemācījis citus, kā to izdarīt, un Zojai Uvačanai, kura ir kā piemērs citiem, ka visus šos gadus viņa ir piedalījusies gandrīz visos notikušajos dambretes turnīros.

Arī jauniešiem bija daudz panākumu pasaules un Eiropas čempionātos. Par to vairāk ir minēts LDF Gada Sporta Laureāts nominācijās.  Bet gribētos atzīmēt stabilo Varvaras Ivanovas spēli, kurai vēl gaidāmi daudz panākumi.