Zinovijs Ciriks

Zinovijs Ciriks (1924. gada 20. janvāris, Harkova – 2011. gada 16. jūlijs, Harkova) – padomju ukraiņu sportists, dambretes kompozitors, treneris, tiesnesis un žurnālists. Tiek uzskatīts par visu laiku labāko 64 lauciņu dambretes spēlētāju. PSRS lielmeistars (krievu dambrete) un starptautiskais meistars (starptautiskā dambrete), PSRS sporta meistars dambretes kompozīcijā. Seškārtējs PSRS čempions krievu dambretē 1951., 1955., 1958.-1960., 1964.gads (čempionāta rekords). Ukrainas PSR cienījamais treneris. Vissavienības kategorijas tiesnesis dambretē, sporta žurnālists.  Zinovijs Ciriks 1999. gada 31. janvārī saņēma Šaha un dambretes mākslas akadēmijas (Sanktpēterburga, Krievija) pilntiesīgā locekļa (akadēmiķa) goda nosaukumu.

PSRS čempionāti:

1.vieta – 1951, 1955, 1958, 1959, 1960, 1964.

2.vieta – 1949

3.vieta – 1946/1947, 1952

11 PSRS čempionātos, kuros piedalījās, saņēma 9 godalgotas vietas. Pieckārtējs  uzvarētājs PSRS komandu čempionātā pie pirmā galdiņa, Vissavienības arodbiedrību centrālās padomes čempions, DSO “Nauka” Centrālās padomes čempions, četrkārtējs Ukrainas čempions, Harkovas čempions. 100 lauciņu dambretē PSRS čempionāta sudraba un divu bronzas medaļu ieguvējs, starptautiska turnīra uzvarētājs (Kijeva, 1960. g.), DSO “Burevestnik” Centrālās sporta padomes čempions, Pirmā Vissavienības praugturnīra un Ukrainas treniņturnīra uzvarētājs, Harkovas čempions.  Odesas reģionālā  šaha un dambretes kluba rīkotā Vissavienības dambretes kompozīcijas konkursa uzvarētājs (1965), divkārtējs Vissavienības konkursu laureāts dambretes kompozīcijā (1969, 1970). Vairāk nekā 200 etīžu un galotņu autors. Pirmā Harkovas dambretes kompozitora etīde parādījās presē, kad viņam vēl nebija 12 gadu. Savā autobiogrāfijā Zinovijs Ciriks atgādina, kā viss sākās: 

“Mani aizrāva dambretes etīžu un uzdevumu skaistums. Mana mīlestība pret dambretes  beigu spēli, pētījumi, pastiprinājās pēc tam, kad noklausījos V.  Sokova lekciju ciklu par galotnēm. Man netrūka neviena laikraksta “64” vai “Shahist” numura. Etīdes, kombinācijas, problēmas tika risinātas visur – mājās, ceļā uz skolu un dažreiz, godīgi sakot, klasē. Laikraksta “Shahist” uzdevumu konkursā  saņēmu pirmo balvu savā dzīvē – kabatas dambreti, no kuras nešķīros pat frontē. Un drīz viņš sastādīja savu pirmo etīdi. Tā tika publicēta šahistu laikrakstā. Preses izrādītā interese bija patīkama. “Zinovijs Ciriks – Harkovas pilsētas 44. skolas 5. klases skolnieks. Viņam ir tikai 12 gadi, bet viņš vairs nav tik nepieredzējis kā dambretes spēlētājs. Viņš jau ilgu laiku spēlē ne tikai dambreti, bet arī dziļi pārzina spēles teoriju. Īpaši mīl etīdes. Viņš reti neatrisina kādu etīdi vai galotni, bet pēdējā laikā viņš pats un diezgan veiksmīgi sastāda etīdes, kas runā par neapšaubāmu jaunieša talantu. ” Es esmu glabājis šo laikraksta izgriezumu vairāk nekā 65 gadus (!). […] Daudzu gadu pieredze mani ir pārliecinājusi, ka prioritāte jāpiešķir spēles pēdējam posmam. Atklātņu sākumus var iemācīties, gala spēle ir dziļi jāsaprot. Nespēlēju vairs piegaldiņa, bet tomēr saceru etīdes, galotnes, kombinācijas. Idejas kompozīcijai smēlos no praktiskām spēlēm, analīzēm, treniņu spēlēm.”

Tika iesaukts armijā 1942. gadā, nosūtīts mācīties uz Rjazaņas artilērijas skolu, kuru absolvēja ar izcilību. Leitnanta pakāpē viņš tika nosūtīts uz fronti, kur viņš komandēja artilērijas vadības vienību. Zinovijs  atceras: “Es ar izcilību pabeidzu Rjazaņas artilērijas skolu, kas atradās Talgarā, 25 km attālumā no Alma-Atas. Karš ar dambreti nerēķinājās.  Un tomēr man vienmēr bija līdzi viena no brīnišķīgākajām dambretes grāmatām – N. Kukujevs “100 dambretes etīdes”. “

Autobiogrāfija: “Agri iemācījos spēlēt dambreti. Izšķirošais apstāklis ​​šeit bija videi. Maniem vecākiem un vecākajam brālim Ērikam patika spēlēt dambreti. Mēs mācījāmies vienā skolā ar Volodju, vienu no talantīgākajiem dambretistiem, kādu esmu sastapis. Pirmajās oficiālajās sacensībās, dambretes čempionātā Sarkanās armijas namā, es ierindojos pirmajā vietā. Man nebija pat 10 gadu. Es atceros PSRS čempiona I. Timkovska ierašanos Harkovā 1935. gadā. Visi, kas vēlējās spēlēt ar viņu simultānspēles seansā, ieradās ar saviem dambretes galdiņiem. Es priecājos, kad valsts spēcīgākais dambretists man piedāvāja neizšķirtu. No dambretes pulciņa V.Šaca vadībā  es nonācu pieredzējušo I. Galaktionova un J. Šmita aizbildniecībā. 16 gadu vecumā savas dzimtenes čempionāta finālā izpildīju meistarkandidāta normu. Pirmskara 1940. gads man beidzās ar dalību PSRS čempionātā Kijevā, kur man nepietika puspunkta līdz meistara titulam. Lolotais sapnis bija jāatliek uz ilgu laiku: karš ielauzās katras ģimenes dzīvē, es nebiju izņēmums.”

Zinovijs Ciriks turpināja un attīstīja Harkovas dambretes skolas tradīcijas. 37 gadus viņš strādāja par DSO “Nauka”, “Burevestnik” un “Avangard” reģionālo padomju treneri. Viņš ir izglītojis apmēram 50 sporta meistarus, simtiem meistarkandidāta un pirmās klases sportistus.  Viņa audzēkņu vidū ir četrkārtējā pasaules čempione starptautiskā lielmeistare O. Levina, pasaules čempionāta otrās vietas ieguvējs starptautiskais lielmeistars  Sergejs Boiko, PSRS un ASV čempions starptautiskais lielmeistars A. Mogiļanskis, daudzkārtējs Ukrainas čempions starptautiskais meistars L. Cipes, Ukrainas čempions sporta meistars L.Slobodskojs, Ukrainas sporta meistare R. Suplina, Ukrainas čempions sporta meistars Aleksandrs Razvaļinovs, PSRS čempione sporta meistare M. Freidzona, PSRS kausa ieguvēja sporta meistare Lidija Iļjasova, sporta meistari dambretes kompozīcijā I. Kobcevs, A. Uvarovs, A. Šapiro, S.Ustjanovs u.c. 

Bibliogrāfija

Z. Ciriks. Krievu dambrete. Spēles beigas, 1953. 

Z. Ciriks. Dambretes beigu spēle. 1959.

Z.Ciriks. Ceturtdaļgadsimtu pie  dambretes galdiņa. 1965

Z.Ciriks. Dambrete – mana dzīve.  2005. gads 

Viņš vadīja dambretes nodaļu laikrakstā “Sociālistiskā Harkova”  (no 1954. līdz 1992. gadam) “Vakarīgā Harkova”, kur 27 gadus publicēja savus dambretes materiālus kopš laikraksta dibināšanas (1969), laikrakstā “Laidnis”.

Rekordi  un sasniegumi.

Vienīgais seškārtējais PSRS čempions dambretē.

10 gadus augstākā ranga sacensībās (no 1954. līdz 1963. gadam) viņš nezaudēja nevienu spēli, katru reizi ieņemot tikai pirmās vietas.

Pirmais, kurš saņēma krievu dambretē lielmeistara titulu (1962).

Kopā ar Borisu Blinderu ir vienīgie, kas uzvarējuši PSRS čempionātā kā spēlētāji un kā kompozitori. 

Info: Wikipedia