Autors: Jaceks Pavlickis

07.06.2022

Tuvojās Pasaules čempionāts 100 lauciņu dambretē Rīgā 10.jūlijā. Tādēļ atskatīsimies vēsturē.

Ātrspēle vienmēr ir bijusi iecienīta dambretes spēle pārtraukumos starp … dambretes spēlēšanu. Oficiālais turnīrs ātrspēlē notika tikai 80. gados, bet jau no pirmajiem turnīriem  kļuva par vietēja mēroga tradīciju.

Bija vajadzīgs ilgs laiks, lai pieredzētu pirmo oficiālo Pasaules kausu.

Pirmizrāde notika 1998. gadā Hāgā. Gadu vēlāk notika pirmais sieviešu Pasaules čempionāts, arī Nīderlandē, šoreiz Roterdamā.

Kopā ir izspēlēti 16 vīriešu (Open) un 14 dāmu Pasaules čempionāti ātrspēlē . Paskatīsimies, kā bija sen un pavisam nesen.

1998 Hāga

Turnīrs ilga divas dienas (no 3. līdz 4. augustam). Visa pasākuma dzinējspēks bija Theo Dijkstra, labi pazīstamais Den Haag Open un vēlāk arī Tavira turnīru organizators.

Čempionāts tiešām bija skaisti noorganizēts. Luksusa viesnīca Hāgas centrā (tieši blakus Parlamentam). Spēļu istaba debesskrāpja augšējā stāvā, kas ir bibliotēkas jaunā mītne. Kam turnīrā neveicās … varēja apbrīnot skaistos skatus.

Kamēr organizators bija uzdevuma augstumos, tiesnešu komandas darbībā netrūka haosa.

Sacensībās piedalījās 31 dalībnieks. Fināla spēlei bija jānotiek pēc izslēgšanas spēļu sistēmas ar 16 spēlētājiem. Turnīra augstākais rangs (Švarcmans) tika tieši izvirzīts finālā. Atlikušie 30 cīnījās divu partiju mačos. Uzvarētāji iekļuva izšķirošajā kvalifikācijas kārtā, un zaudētājiem vēl bija iespēja to izdarīt 2. zaudētāju kārtā. Līdz ar to pēc diviem apļiem (4 spēlēm) brīvs laiks bija 7 spēlētājiem, bet pēc trešā apļa vēl piecpadsmit.

Kāds, kam ir pieredze šādos jautājumos, ātri pamanīs nepilnības tajā, ko rakstīju iepriekš. Tāpēc ir pienācis laiks dažām papildu detaļām. Švarcmans ir finālā jau no paša sākuma. Vietu finālā ieguva arī Virnijs, kurš pirmo kārtu uzvarēja ar visaugstāko vietu. Vēl palikušas 14 vietas. Trešajā kārtā spēlēja 22 spēlētāji, t.i., 11 iekļuva finālā. Finālā mums jau ir 13. No kurienes radās pārējie trīs? Nu tie tika izlozēti no trešajā kārtā uzvarētajiem, kuri iekļuva tieši no pirmās kārtas!!! Viņi bija pieci.

Tā nebija vienīgā izloze. Sekongo-Prosman divu partiju spēle noslēdzās neizšķirti, tāpat kā nākamās trīs papildlaika spēles. Šajā situācijā (superātrspēle tobrīd nebija zināma un šaha armagedonu nevēlējās izmantot) noteikumi paredzēja neizšķirtu. Liktenis uzsmaidīja mājinieku favorītam Prosmanam, kurš vēlāk iekļuva finālmačā. Vēlāk bija vēl viens neizšķirts – pirmajā fināla kārtā pēc pieciem neizšķirtiem pēc izlozes izstājās viens no turnīra favorītiem – J. Koifmans no Izraēlas.

Interesanti, ka tiesneši vēlējās spēlētājus atkal izvietot atbilstoši katras kārtas reitingam. Viņi izstājās, kad izrādījās, ka trešajā kārtā bija paredzētas divas pirmās kārtas maču atkārtošanas.

Finālturnīrs

Pēdējais mačs bija tas, kas mums ļoti patīk. Tieša cīņa līdzjutēju ielenkumā. Mačs bija paredzēts 4 spēlēs. Viņas visas noslēdzās neizšķirti, bet Švarcmans uzvarēja pirmajā papildlaikā.

Interesanti…mačs par trešo vietu netika aizvadīts! Aizmirsa paziņot ieinteresētajiem spēlētājiem, ka šāds mačs notiks!

Zemāk daži attēli no šī turnīra.

1999. gads

Londona – kungi jau otro reizi

Turnīrs notika Mind Sport olimpiādes ietvaros. MSO plāni bija ļoti iespaidīgi, tas bija tīri komerciāls projekts, kurā vairāki turīgi cilvēki ieguldīja daudz. Gadu vēlāk MSO mums bija arī mūsu komandu pasaules čempionāts. Vairākiem simtiem turnīriem (bija arī ātrspēles) organizatori piešķīra balvas 8000 mārciņu apmērā!

Pēc dažiem gadiem izrādījās, ka MSO nepiesaista globālos zīmolus un lielos sponsorus. Pasākums turpinās arī šodien, taču tam ir daudzu citu spēļu festivālu raksturs.

Pirmkārt, notika atklātais turnīrs (man nav sīkāku rezultātu), kurā tika pasniegtas MSO medaļas, bet labākajiem tika piešķirtas tiesības spēlēt Pasaules kausa izcīņā.

Nebija arī neviena titula aizstāvja. Valeneris uzvarēja un Prosmans atkal bija otrais.

Roterdama – dāmas pirmo reizi.

Organizētās klubu dzīves aizsākumi šajā pilsētā meklējami 19. gadsimta pirmajā pusē. Bet klubs Constant tika dibināts 100 gadus agrāk, un šajā gadījumā tika organizēts pirmais Pasaules kauss sievietēm ātrspēlē.

Spēlēja 24 dāmas no 9 valstīm. O. Kamišlejevai tas bija pirmais turnīrs jaunās dzimtenes krāsās, janvārī Čenstohovā viņa ar E. Minkinu ​​spēlēja par otro vietu pasaules čempionātā (un tiesībām uz maču ar Golubevu) zem Baltkrievijas karoga.

Uzvarēja tas, kurš bija galvenais favorīts.

2000. gads – saulainā Izraēla

Septembra sākums (7-9), saulainā Telaviva. 18 spēlētāji. Turnīrs tika augstu novērtēts par tā organizēšanu. Tomēr daudzi jautājumi gan no viņu puses, gan no FMJD puses tika publicēti pārāk vēlu. Pat tiesnesis visu nepieciešamo informāciju ieguva tikai vēlā vakarā pirms turnīra. Un spēlētāji, kā jau  spēlētāji, ātri redz, kāds ir balvu fonds, bet nolikumā teiktais nav nepieciešams. It īpaši, ja nolikums ir jauns un pieejams tieši pirms turnīra. Ja visas šīs ziņas un nianses būtu publicētas agrāk, turnīrs noritētu raiti.

Turnīrā piedalījās 18 spēlētāji. Tas tika rīkots apļveida sistēmā. Organizatori tomēr vēlējās pasākumu padarīt pievilcīgāku. Pirmajiem četriem bija paredzēts spēlēt pēc izslēgšanas spēļu sistēmas, ar nosacījumu, ka mača neizšķirta gadījumā pagarinājumu iegūsim tikai tad, ja abiem spēlētājiem līgā būs vienāds punktu skaits. Tam vajadzēja būt kā bonusam par labāku rezultātu pamatturnīrā.

Jāpiebilst, ka turnīra gaitā spēles temps bija dažāds. Apļveida turnīrs ir… 5 ‘+ 5 ”. Izslēgšanas spēle tika spēlēta 4 ‘+ 4 ”un pagarinājums tika spēlēts 3’ + 3”. 2000. gads joprojām nebija telefona sakaru vispārēja valdījuma laiks. Nu varbūt vienīgi Igaunija (no man zināmajām valstīm). Taču pirmo reizi dambretes turnīros tika aktualizēta telefonu problēma. Runa nebija par spēlētājiem, bet gan… publiku. Neskatoties uz uzrakstiem un lūgumiem, tas vai cits fans regulāri uzskatīja par vajadzīgu kādam kaut ko pastāstīt pa telefonu.

Pēc turnīra izrādījās, ka trim 4.-6.vietā esošajiem spēlētājiem ir vienāds punktu skaits. Par pēdējo vietu finālčetriniekā bija nepieciešams papildu izspēles.

Pusfinālā Švarcmans divreiz panāca neizšķirtu ar Virsmu, ar ko ar labāku rezultātu ‘līgā’ pietika, lai iekļūtu finālā.

Otrajā pusfinālā bija daudz interesantāk. Valneris uzvarēja pirmajā spēlē, bet Koifmans panāca izlīdzinājumu. Abiem līgā bija 24 punkti, līdz ar to viņi turpināja aizvadīt divu spēļu mačus līdz:

Valneris 2 0 1 1 1 2 7

Koifmans 0 2 1 1 1 0 5

Mačs par bronzu nenotika. Virsma paziņoja, ka nespēlēs, jo uzskata, ka Koifmanam bija vairāk punktu līgā un nav jēgas spēlēt maču. Tam ir kāda jēga. Šajā līmenī  ātrspēlē divās spēlēs ir grūti apspēlēt pretinieku, kurš ir apmierināts ar neizšķirtu mačā.

Tā tas bija arī finālā – Švarcmans divreiz panāca neizšķirtu un atkal kļuva par pasaules čempionu ātrspēlē.

Un tā beidzās pasaules čempionāta vēsture 20. gadsimtā. Kas notika tālāk… par to nākamajās epizodēs.