Laima Sēmane

Laima Sēmane (dzimusi 1940.gadā, Gulbene) ir trešā sporta klase 64 lauciņu dambretē. Pirmā Latvijas čempionāta sievietem 64 lauciņu dambretē sudraba medaļniece.

Latvijas čempionāti 64 lauciņu dambretē sievietēm:

2.vieta – 1957

1957.gads. Atlases sacensības uz republikas I masu fināļu. Veiksmīgi spēlēja trešās klases dambretiste Sēmane. Viņa guva divas uzvaras  – pret Bērziņu (Cēsu rajons) un Pļavnieci (Baldones rajons), bet partiju ar Smiltenes rajona pārstāvi Kernažicku beidza neizšķirti. Iegūstot 2,5 punktus no iespējamiem 3, Sēmane savā grupā izcīnīja pirmo vietu un iekļuva finālā.

1957.gads. Republikas I masu fināls 64 lauciņu dambretē. Sieviešu grupā sacentās 15 pārstāves. Loti veiksmīgi spēlēja mūsu rajona dalībniece Sēmane. Pirmajās trijās kārtās viņa guva uzvaras pret piektās klases pārstāvēm Smilgu, Baumani (abas Rīga) un ceturtās klases dambretisti Garkāji (Rīga). Pēdējā kārtā Sēmane tikās ar rīdzinieci Laurecku (trešā klase), kas izšķīra pirmās vietas ieguvēju. Uzvaru guva Laurecka. Sēmane izcīnīja otro vietu. Tas ir ievērojams mūsu dambretistes panākums.

1957.gads. Noulēdzies Gulbenes rajona masu turnīrs dambretē vīriešiem un sievietēm. Sievietēm abas pirmās vietas izcīnīja Stāmerienas lauksaimniecības technikuma pārstāves Gorbāne un Sēmane, trešajā vietā Gmireko (Gulbenes vidusskola).

1957.gads. Nesen noslēdzās individualās Gulbenes rajona 1957. gada dambretes meistarsacīkstes, kurās piedalījās gandrīz visi Gulbenes rajona labākie dambretisti. Sieviešu sacensībās startēja maz dalībnieču. Šeit pirmo vietu izcīnīja Krevica, otrā vietā Grintogele, trešā vietā Sēmane.

1960.gads. Alsviķu padomju saimniecības komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre Laima Semane.

1961.gads. Naktī lr lijis, bet šorīt smaida silta pavasara saule. Viss kļuvis tik zaļš! Neliela auguma meitene, cilājot mēra cirkuli, naski soļo pāri laukam, un viņas acis, liekas, salijis viss šī rīta skaistums. Nonākusi galā, viņa apstājas, saglauž pāri pierei pārkrītušās matu cirtas un, saspringtu skatu veroties kaut kur tālumā, cenšas ātrāk sarēķināt nostaigātos metrus. Uz lauka uzbrauc traktors, un Laima Semane var doties tālāk. Piefermas lauciņi ir pārmērīti, vēl jāapskatās, ka sagatavota zeme viņas brigādes citos tālākajos stūros. Rūpju Jau netrūkst. Kukurūzai Jāveltī vislielākā uzmanība. Pagājušajā gadā tika iegūta rūgta mācība. Kauns bija skatīties uz tiem tīrumiem, kas aizauga nezālēm. Šogad viss izdomāts jau pašā sākumā. Nē, nē. nekas tāds vairs neatkārtosies! Bet tagad Jāsteidzas. Jāpārmēra atsevišķi lauki. Jāpārbauda, kā rit sējas darbi. Vēlu vakarā Laima brauc uz māju pusi. — Rīt uz kādu bridi vajadzētu ieskriet pie Līvijas, — viņa domā. Līvija Rateniece ir Laimas draudzene. Abas vienlaikus atbrauca uz Alsviķu padomju saimniecību praksē. Līvija no Smiltenes, bet Laima no Stāmerienes lauksaimniecības tehnikuma. Strādāja labi. Saimniecības vadība panāca, ka pēc tehnikuma beigšanas abas draudzenes palika Šeit pastāvīga darbā. Līvija sāka strādāt par kontrolasistenti. Laima par brigadieri. Reizē ar brigadieres pienākumiem nāca klāt vēl arī citi. Padomju saimniecības Jauniešiem drīz vien iepatikās enerģiskā vienkāršā meitene, un Laimu ievēlēja par komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāri. Sākumā darbs nevedās. Rajona komitejā biežāk varēja dzirdēt sliktus neka labus vārdus. Jaunā seķretāre visu centās Izkārtot un izdarīt viena pati, taču dažkārt pietrūka spēka, un  daudz kas palika nedarīts. Tad Laima sāka saprast, kā Jānoorganizē labs aktīvs. Jārīko Interesantas sanāksmes, biežāk Jātiekas ar jaunatni, bet ne Jau vienmēr tas izdevās. Taču Laima nenolaida rokas. Rudenī ievēlēja jaunu komiteju, sadalīja pienākumus, biežāk sanāca sapulces.

Nopietni Laima gatavojas sapulcei par partijas Janvāra plēnuma lēmumiem. Pirms tam notika lopkopju un mehanizatoru sanāksmes. Ar Jaunajiem uzdevumiem jaunieši Jau nedaudz bija lepazīstināti. Sapulcē sīkāk par plēnuma nozīmi pastāstīja padomju saimniecības direktors Jaunzems. Laima ar prieku secināja, ka Jauniešus nopietni Interesē savas saimniecības attīstības plāni. — Kad leviesīs automātisko slaukšanu? — vieni interesējās. — Vai nav laiks padomāt par «Karvu» cūku kūts mehanizēšanu? Barības sutināšana un citas lietas tur sagādātu ne mazums grūtību. — teica citi. Jaunieši apmierinājās tikai tad, kad visu bija uzzinājuši. Toreiz par godu Janvāra plēnumam komjaunieši uzņēmās saistības. Laima pagriezās pret direktoru un vaicāja, kādi būs viņa priekšlikumi. Direktors pasmaidīja: — Jūs taču paši esat saimnieki. Paši arī spriediet. Tāda uzticība saviļņoja. Saistībās tika ietverti svarīgākie saimnieciskie jautājumi, un jaunieši solījās tās godam izpildīt. Vārdiem sekoja arī darbi. Pakaišu kūdru Jaunieši sagatavoja gandrīz divas reizes vairāk, nekā paredzēja saistībās.Sapulce toreiz beidzās vēlu vakarā, bet Laima, piesteigusies pie partijas pirmorganizācijas sekretāres Skrodeles, lūdza viņu uz mirkli vēj palikt. — Man rītvakar nodarbības politpulciņā. — viņa mazliet kautrīgi iesāka. — Bet vispasaules komunistisko un strādnieku partiju sanāksmes materiālos dažas vietas bez platākiem paskaidrojumiem maniem klausītājiem diezin vai būs saprotamas. Gribēju lūgt nelielu palīdzību. Nodarbībām politpulciņā Laima gatavojas ļoti rūpīgi. Tāpēc nav brīnums, ka noslēguma nodarbība Jaunieši Izteica vēlēšanos, lai viņa vadītu pulciņu ari nākošajā gadā. Jā, darba daudz Tagad nodibināts komjauniešu štābs cīņai pret zudumiem. Štāba sastāvā Izvirzīti aktīvi komjaunieši, taču Laimai tadēļ rūpju nav mazāk. Jāpamodina. Jāiesaka, jāpiedalās arī reidos. Tādi Jau bijuši veseli pieci. Vēlu naktī, kad Jau laiks doties pie miera. Laima vēl pārdomā, kas Jāizdara rīt. ….

1962.gads. Agronome Laima Semane kopā ar brigadieriem izraudzījusies laukus katrai kultūrai.