Aleksejs Čižovs

Aleksejs Čižovs (dzimis 15.10.1964, Iževska, Udmurtijas republika, PSRS) ir desmitkārtējs pasaules čempions 100 lauciņu dambretē.  Pēc medaļu skaita pasaules čempionātos visu laiku labākais spēlētājs 100 lauciņu dambretes vēsturē.

Pasaules čempionāti:

1.vieta – 1988, 1989, 1990, 1991, 1992, 1993/94, 1995, 1996/97, 2001, 2005

2.vieta -1998, 2003 (pret A.Georgijevu), 2003 (turnīrs), 2004, 2006 (bez spēles pret A.Georgijevu), 2017, 2018 (ātrspēle)

3.vieta – 2017 (ātrspēle)

Eiropas čempionāti:

1.vieta – 2007 (ātrspēle), 2012, 2014 (ātrspēle), 2016, 2016 (superātrspēle)

2.vieta – 2016 (ātrspēle)

PSRS čempionāti: 

1.vieta – 1990

2.vieta – 1988

Neskaitāmu citu turnīru uzvarētājs, Krievijas čempions (2016), pasaules čempions komandām, pasaules prātu spēļu čempions 100 lauciņu dambretē. Arī veiksmīgs treneris, kura audzēkņi ir pasaules čempioni jauniešiem, bet vairāk pazīstams ka Pana Imina (Ķīna), 2.vieta 2019.gada pasaules čempionātā, un Tamāras Tansikkužinas, vairākkārtējas pasaules čempiones, tai skaitā 2021.gadā, treneris.

Tituli: “Godājamais Krievijas sporta meistars”, “Iževas goda pilsonis”, “Udmurtijas godājamais kultūras darbinieks”, Udmurtijas Dambretes federācijas prezidents. Viņa devītais pasaules čempiona tituls 2000.gadā pārspēja Isidora Veisa astoņu pasaules čempiona titulu rekordu, kas noturējās 91 gadu. 2003.gadā Aleksejs kļuva par FMJD prezidentu. 

Pirmā iepazīšanās ar dambreti, pēc paša Alekseja atmiņām, notika aptuveni 6 gadu vecumā, ar loģiskās speles pamatiem viņu iepazīstināja vectēvs. Skolas rīkotajā dambretes turnīrā iegūst otro vietu, arī  mājā, kur dzīvoja jaunā Alekseja ģimene, bija izvietojies sporta klubs “Iž-Planeta”, kur ar jauniešiem strādāja brīnišķīgs treneris Rūdolfs Čebiševs, tādēļ par papildus izglītības iegūšanas izvēli skolas gados ilgi nevajadzēja domāt . Šeit uzsāka dambretista gaitas no 1976.gada 11 gadu vecumā.  Jau 15 gados nākošais čempions izpildīja sporta meistara normatīvu.



1977.gads. Vissavienības ‘Lielā dambrete” sacensībās. Aleksejs Čižovs pirmajā rindā pa kreisi ar treneri Rūdolfu Čebiševu. 

Jau 1981.gadā 17 gadu vecumā sāk strādāt par treneri sporta klubā “Iž-Planeta”. 1983.gadā Aleksejs Čižovs pirmo reizi kļūst par pasaules čempionu starp junioriem un PSRS kausa ieguvēju Krievijas Federācijas komandas sastāvā. 

1983.gads. Foto no žurnāla “Šaha apskats”. 

1988.gadā kļūst pirmo reizi par pasaules čempionu un iegūst starptautiskā lielmeistara titulu. 

1988.gads. Alekseju Čižovu sagaida kā pasaules čempionu. Pa kreisi treneris Rūdolfs Čebiševs. 

Nodarbojoties ar sportu, Aleksejs neaizmirsa par izglītību, 1986.gadā aizstāvēja Iževas mehāniskā institūta diplomu specialitātē inženieris – mehāniķis. Bet tajā laikā, kad bruka PSRS, inženieri vienkārši nekur nebija vajadzīgi, tāpēc palika pie sporta, jo sevišķi, ja par pirmajām vietām deva diezgan labas naudas prēmijas. Pēc tam vairākus gadus par nelielu algu strādāja  kā sporta instruktors sporta komitejā. Pēc tam vairākus gadus nodarbojās ar 3D datorgrafiku, kas bija viens no viņa hobijiem (1994.gadā kanālā “Jaunais reģions”, bet īpašnieki labāk viņu gribēja redzēt direktora amatā, kas viņam nebija interesanti, tāpēc aizgāja prom uz telekanālu “13. stāvs”, kur nostrādāja vairākus gadus). Paslaik ir Iževas dambretes skolas, kas nosaukta Alekseja Čižova vārdā, direktors. 

1992.gads. Cīņa par pasaules čempiona titulu pret Harmsu Virsmu. 

Viņa ģimenes dzīve arī saistīta ar sportu – sieva Olga nereti viņam asistēja pasaules čempionātos. Tagad gan brauc līdzi uz ārzemēm tikai avaļinājuma laikā. 

Sieva Olga Čižova. 1992.gada pasaules čempionāta mača sekundante. 

2001.gadā tiek piešķirts tituls “Godājamais Krievijas sporta meistars”.  Viņa vizītkarte spēlē- stingra tiekšanās uz uzvaru. Neaizmirstot par dambretes tehniku, viņš pilnībā pārzin “dambretes psiholoģiju”. Bet galvenais uzvaru noslēpums pēc dambretes kolēģu domām slēpjās dziļā situācijas analīzē un pašas neērtākās priekš pretinieka spēles gaitas prognozēšanā. 

2004. gada 25. novembris. Spēle par pasaules čempiona titulu ar Aleksandru Georgijevu. 

2007.gadā Iževā tiek atvērta Alekseja Čižova vārdā nosauktā dambretes skola. Šodien tā skaitās viena no labākajām un spēcīgākajām Pievolgas federālā apgabala skolām. Katru gadu šajā skolā dambretei tiek apmācīti vairāk kā 250 skolēni. Jaunieši piedalās starptautiskās, viskrievijas un  republikāniskajās sacensībās, uzrādot lieliskus rezultātus. 

Alekseja Čižova vārdā nosauktās skolas audzēkņi ar savu slaveno treneri. 

2018.gadā kļūst par pasaules kausa īpašnieku 100 lauciņu dambretē.

Pašlaik pievērsies ātrspēlei, jo viņa kolekcijā vēl pietrūkst pasaules čempiona nosaukums 100 lauciņu dambretes ātrspelē. Kopā ar Tonu Seibrandu viens no  kolorītākajiem stila ziņā dambretistiem, kas izcēlās no apkārtēja pūļa (bārda, gari mati, stilīgas drēbes). Savulaik bija aizrāvies arī ar tenisu, bet pēdējos gados nodarbojās ar jogu, kas palīdzot koncentrēties.

Dambreti Aleksejs salīdzina ar boksu: – Pretinieku vajag iztaustīt. Vajag saprast, no kā viņš baidas, tādēļ ka no tā ir atkarīgi pieņemtie lēmumi.

Aleksejs Čižovs dēļ sacensībām ir apbraukājis 32 valstis un iemācījies trīs papildus valodas: angļu, vācu un nīderlandiešu. Viņš atcerās, kad pirmo reizi 1982.gadā atbraucu uz Nīderlandi, tad tā likās pasakaini skaista valsts, kur trotuārus mazgā ar ziepēm.

Ir dēls Maksims, kas ir izmācījies par programmētāju.

Neskatoties uz daudzajām balvām Aleksejs ir pieticīgs cilvēks.

-Es nedomāju par regālijām, dažreiz pat šķiet, ka tas viss nenotika ar mani, – atzīst Aleksejs Čižovs. – Pārmērīga uzmanība mani diezgan nogurdina, bet tas ir ļoti svarīgi, lai popularizētu dambreti Iževskā. Tagad mani mazāk atpazīst uz ielām, jo ​​es televizorā vairs nemirgoju. Autogrāfus agrāk ņēma arī ielās – gan  Iževskā, gan Nīderlandē.