Arī Ventspilī vajadzīgs klubs!

Žurnāls Dambrete, nr.2, 1959.gada jūlijs-septembris

Vēl pagājušajā gadā Ventspilī bija tikai 3 otrās klases dambretisti. Šā gada sākumā to skaits dubultojās. Kārtējā pilsētas meistarībā cīnīiās 33 dalībnieki. Izšķirošajās finālcīņas piedalījās 14 labākie ar II un III sporta kla­sēm (čempiona nosaukumu trešo gadu pēc kār­tas izcīnīja H. Jankovskis no «Ventspils koka»). Vēl viens kvalifikācijas turnīrs, un pašreiz mums ir jau 12 II sporta klases dambretisti. Pareizs ir uzskats, ka lielāka mēroga sacen­sības ir eksāmens, kurā noskaidrojas, cik sek­mīgs bijis sekciju treniņu un organizatoriskais darbs. Mūsu republikas dambretistiem šāds eksāmens ir Latvijas masu turnīrs. Ko parādīja pēdējā masu turnīrā Ventspils dambretisti? Vispirms jāatzīmē jauniešu labā spēle. Viktors Lasmanis, piedaloties republikā­niskajās sacensībās pirmo reizi, izcīnīja 6. vie­tu. Meiteņu grupā labi cīnījās Anita Auziņa, iegūstot 3. vietu. Neveiksmīgi spēlēja mūsu pil­sētas vīrieši un sievietes. Tas mums liedza gūt vēl labākus panākumus. Šajā gadā ieņemtā II vieta (negājušajā gadā — III vieta) liecina, ka Ventspils dambretisti visumā savu meistarību cēluši. Bet varēja būt vēl labāki Spēlēs visvai­rāk bija jūtams treniņu trūkums. Kā nekā — vēl līdz šai dienai pilsētā nav notikušas teorētiskās nodarbības. Nav arī telpu, kur šādas nodarbī­bas rīkot. Ar vēlēšanos vien ir par maz. Lai nodrošinātu turpmāku attīstību nevien dambre­tei, bet arī šaham, vajadzīga sava bāze — vajadzīgs šaha — dambretes klubs. Ja tāds būs, būs arī labi rezultāti.

L. OZOLS