Atskats uz LDF valdes vēlēšanām

Rezultāts jau par valdes vēlēšanām bija jau skaidrs 23.03.2021 pēc Roberta Misāna intervijas, kas tika nopublicēta mājaslapā https://www.pratalaiks.lv/.  Diemžēl šī intervija pēc vēlēšanām ir jau pazudusi. Tajā  tika norādīts, ka jaunajā valdē Roberts  vēlētos darboties kopā ar Pēteri Freidenfeldu, savu sievu Oļesju Abdullinu, Mariju Magdalēnu Neredu un netiešā veidā – Ediju Novicki, kā arī tikai LDF valdes priekšsēdētāja amatā.

Kopumā kospapulce ilga no 11:00 līdz pat 16:00 – 17:00, vairs neatceramies precīzu laiku. Diezgan rekordgaru laiku, kurā izvērtās plašas diskusijas. Dambreteszinas.lv paspēja mājās paēst, izstaigāt Siguldas takas un paēst Subway iebrauktuvē caur mašīnas logu, kamēr fonā kā radio skanēja kopsapulce. Tas bija kā tāds neliels šovs.

Jāpateicās Vladislavam Vesperim par profesionalitāti un tik ilgi novadītu sapulci. Jo dažādas idejas kā mainīt noteikto kopsapulces kārtību un apstiprināt nepieteiktus jautājumus sekoja nepārtraukti. Benno Butulis pat sarunu karstumā pamanījās nomest telefonu, kā rezultātā pazuda mobilie dati un bija spiests pārslēgties uz Wifi, lai nodrošinātu sakarus.

Kas bija interesanti skatoties no malas:

Pirmkārt, jau Robertam Misānam Inta Bernāte un Raivis Paegle norādīja uz saspringto darbu grafiku (līdzīpašnieks daudzās firmās) un emocionalitāti, ka dažreiz pieņem emocionālus lēmumus, nepacieš kritiku,  kā tas bija ar iepriekšējo atkāpšanos no LDF valdes priekšsēdētāja amata, uz ko Roberts norādīja, ka laiks viņam ir saplānots, ir brīvs laiks, ko var veltīt, ka pa šo laiku ir audzis un pieņēmies briedumā. Kārlis Ozols savukārt norādīja uz autoritivitāti, bet uz sarežģītu jautājumu operatīvu risināšanu iepriekšējā LDF valdes priekšsēdētāja amatā. Uz ko Roberts atbildēja, ka ir ļoti demokrātisks, bet tajā pašā laikā pēc tam sekoja jautājumu virkne Kārlim Ozolam, ko ar to viņš bija domājis.

Oļesja Abdullina norādīja, ka strādās kopā tikai ar Robertu Misānu.

Edijs Novickis savukārt norādīja, ka ar mājaslapu https://www.pratalaiks.lv/  viņam nav pilnīgi nekāda sakara, ne viņš ir tās izveidotājs, ne arī tur liek rakstus. Tajā pašā laikā kāds incognito šajā mājaslapā kopsapulces laikā visu laiku lika rakstus.

Kārlis Ozols norādīja, ka valdē ir jau 15 gadus un paveicis daudzus darbus, kurus diez vai būtu darījis, ja nebūtu ievēlēts valdē.

Marijai Magdalēnai Neredai tika norādīts, ka var darboties arī dažādās komitejās arī neesot valdē. Uz ko viņa no sākumā atbildēja, ka neesot valdē, nebūtu ieinteresēta, bet pārjautājot – tomēr atzina, ka varētu darboties (pierunāja?).

Pētera Freidenfelda runā bija saklausāma filozofija, mantojuma nodošana citam. Mazliet jau sāka sāpēt galva.

Vladislavam Vesperim Benno Butulis norādīja uz esošo konfliktu starp it kā dažādiem grupējumiem, uz ko Vladislavs norādīja tikai kā uz domām, kas ir pieņēmušas nepareizo apveidu, ka tā ir tikai veselīga konkurence uz valdes locekļa amatiem.

Raivim un Valdislavam savukārt Roberts jautāja par starptautisko turnīru organizēšanu Latvijā un kas būs organizators, uz ko tie atbildēja, ka pašlaik ir kaut ko grūti saplānot Covid-19 laikā, kā arī, ka Riga Open turnīrs oficiāli ir pieteikts jūlija beigās, bet organizators vēl nav zināms.

Sarunām pieslēdzās arī Antra Valnere, kura izteicās par treneres darbu, kā arī sliktiem komentāriem no LDF valdes puses 2018.gadā, ka pēc neveiksmīgās spēles Bulgārijā esot sekojosi vēstule no LDF, ka darot kaunu Latvijai, bet nenorādīja, kurš to esot rakstījis. Kā arī norādīja, ka patīk trenēt, bet neesot pārāk priecīga par labiem audzēkņu sasniegumiem, jo esot bijis audzēknis, kurš bijis Baltijas čempions, bet tad vajadzējis braukāt līdzi pa visādām sacensībām, kas esot bijis ļoti nogurdinoši.

Beigās visus nošokēja Roberta Misāna atteikšanās no valdes locekļa amata, kaut arī vēlētāji bija likuši lielas cerības, kā arī visi pārējie valdes locekļa kandidāti par izbrīnu atteicās no pretendēšanas uz valdes locekļa amatu.

Vairāk nekā tāda interesanta nebija, viss noritēja savu gaitu ar sarunām un prezentācijām.