Dambrete Latvijā

Laiks, Nr.15 (19.02.1986) 

Dambrete Latvijā.

Latvijā pēc kara dambretē (kā to tagad sauc) jeb dambretā (kā to dēvējam agrāk) sava laika bija vairākkārtējs pasaules meistars — repatriants (no Lībekas) Andris Andreiko, kas mira priekš vairākiem gadiem traģiskā nāvē. Tagad Andreiko pēdās sācis iet Rīgas vidusskolēns Guntis Valners, kas jau divus gadus pēc kārtas (1985. un 1986. g.) kļuvis jau natnes pasaules čempions 100 lauciņu

dambretē. Neatkarīgajā Latvija šī spēle arī jau bija itin populāra, bet interesenti vairāk ar to nodarbojas "mājas kārtībaā, un oficiālas ziņas par to presē parādījās reti. 1923. gada jūnijā Rīgas žurnāls "Nedēļa" sāka publicēt nelielu nodaļu ar nosaukumu "Dāmas spēle", bet pasākums piedzīvoja tikai sešus turpinājumus. Divus gadus vēlāk rīta laikraksts "Latvis" divas reizes sniedza itin plašu informāciju

par 1924. un 1925. gadā notikušajiem turnīriem, kur uzvarētājs, pie tam visai pārliecinoši, arvien bijis Rīgas 1. muitas grāmatvedis Voldemārs Lapiņš. 1926. gada noorganizētas pirmās Rīgas meistarsacīkstēs dambretē (Dambretesziņas piezīme: Rīgas meistarsacīkstes tika noorganizētas jau 1925.gadā),  galvenajā grupā sacenšotiea 10 spēlētājiem, bet blakus turnīrā 18. Uzvarējis atkal Lapiņš, kas šo panākumu atkārtojis pēc tam vēl divas reizes. Nākamajā gadā par  "mata tiesu" pārspējot Lapiņu, uzvarētājs kļuvis divriteņu nomātavas īpašnieks Jānis Pērkons, kas vēlreiz meistara godā ticis ari pēc tam 1937. gadā. Atlikušajās piecās meistara sacīkstēs (no 1926. līdz 1937. g.) trijos gadījumos 1. vietā ierindojies antikvārs Aleksandrs Markuss, un, divas reizes frizieris Harijs Vārts. 1930. gadā nodibinājusies neoficiāla (nereģistrēta) sporta biedrība "Juventus", kas piesaistījusi aptuveni 50 dambretistu. Viens no tās organizētājiem un labākajiem spēlētājiem bija gravieris Alfons Nareiko. Tā paša gada 25. decembri Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijas telpās (Raiņa bulvārī 8) sarīkotas pirmās Latvijas meistarsacīkstēs, kurās uzvarējis V Lapiņš. Pēc tam tās notikušas vēl tikai 3 reizes (Dambretesziņas piezīme: Tas ir noticis vairāk par šim reizēm) - 1933.. 1937. un 1939. gadā — uzvarot A Markusam un P. Šadurskim.

Tagad dambrete Latvija ir oficiāla sporta nodarbe (tāpat kā šachs), ko vada īpaša federācija. Jau vairāk nekā 25 gadus reizi mēnesī iznāk 16 lpp. biezs žurnāls "Dambrete" (latviešu un krievu valodā). Pārskatot vairākus šī izdevuma numurus, rodas iespaids, ka par šo spēli tomēr lielāka interese ir cilvēkiem ar nelatviskiem uzvārdiem, kaut arī 1984. gada PSRS jaunatnes meistarsacīkstēs 1. un 2. vietā ierindojušies rīdzinieki Guntis Valneris un Andris Keisels, kamēr ceturtais bijis dobelnieks Uģis Laimīte. Rietumos līdz pat šodienai nav

vienprātības vai dambrete (un arī šachs) ir īsts sports, vai cita raksturanodarbe . A.P.