Zoja Uvačana

Zoja Uvačana (dzimusi 1944.gada 16.decembris, Vanavaras ciems, Krasnojarska, Krievija) ir nacionālā sporta meistare 64 lauciņu un 100 lauciņu dambretē.    Pēc tautības evenke. Piedzimusi Vanavaras ciematā, tajā pašā, no kura netālu ir nokritis slavenais Tungusas meteorīts. Tēvs policijas priekšnieks, māte - krievu valodas un literatūras skolotāja. Zoja pabeigusi Krasnojarskas medicīnas institūtu kopā ar savu māsu Nadeždu. Zoja, tāpat kā viņas sportiskā dvīņumāsa Nadežda, nodarbojās ar sporta vingrošanu, bet vienreiz uzspēlēja 100 lauciņu dambreti un saslima ar šo spēli. Ar dambreti sāk nodarboties samērā vēlu, jau saniegusi 20 gadu vecumu. Tas kā piemērs, ka var ar dambreti sākt nodarboties arī šajā vecumā. Sāka piedalīties dažada līmeņa turnīros, tai skaitā starptautiskos. 1975.gadā atbrauca uz dambretes forumu Rīgā, ko vadīja Indriķis Ojers. Šeit iepazinās ar Ēriku Kārkliņu. 

Uvačanu ģimene. Vecāki Pāvels un Marija. No kreisās Zoja, Iraīda, Nikolajs un Nadežda. Māsa Nadežda ir pasaules un Eiropas čempione poverliftingā. Nadežda un Zoja ir dvīņumāsas. 

Ēriks Kārkliņš atņēma Zojai somu un atpakaļceļa lidmašīnas biļetes un pateica, ka atpakaļ nebrauksi, bet precēsi mani. Zoja piekrita un tā arī palika Latvijā 5000 km attālumā no savas dzimtās vietas. Apprecējās un nodzīvoja kopā līdz Ērika mūža galam. Ēriks Kārkliņš bija arī Zojas treneris.   Kopā ar bijušajiem audzēkņiem 21. gadsimtā nodibināja pēc tam dambretes komandu, ko nosauca par "Ēriku".

1978.gadā PSRS Vissavienības sacensībās "Lokomotīve" otrā vieta.

1982.gadā žurnāls 'Dambrete" rakstīja: "Zoja Uvačana ir dambretes fanāti­ķe šī vārda labākajā nozīmē — tas attieci­nāms uz viņas aizrautību un darba spējām. Savukārt rezultātu stabilitātei kaitē pār­lieka emocionalitāte."

1983.gada Baltijas čempionātā sievietēm 100 lauciņu dambretē otrā vieta.

1984.gadā Emanuils Mērins žurnālā 'Dambrete" rakstīja: "Zoja Uvačana. Partiju vairumā viņa cīnās pēc principa: "Izsaucu uguni uz sevi!"  Spēlē bez rupjām kļūdām, viņai ir laba kombicionālā redze. Izškirošajos brīžos spēj koncentrēties un atrast labākos turpinājumus. Balstoties uz savu trenera pieredzi, gribu viņai ieteikt apmēram gadu nespēlēt "a la Kārkliņš", bet izmēģināt citas shēmas. Var cerēt, ka tāda pieredze, apvienota ar viņas trenera iecienīto stratēģiju, ļaus Uvačanai nostiprināties PSRS čempionātu finālos. "


1984.gads. 

1985.gada starptautiskajā turnīrā Samarkandā 100 lauciņu dambretē 3.vieta. 1987.gadā Taškentā 100 lauciņu dambretes turnīrā "Sārtās neļķes" otrā vieta.

Vairākas reizes sniegusi simultānspēles seansus.


1984.gads. 

1985.gads. Kopā ar māsu Iraīdu noliek ziedus pie tēva brāļa kapa, kurš kritis otrā pasaules kara cīņās Latvijā. 

2004. gads. 

2019.gads. Rīgas čempionātā trešā vieta. No kreisās Anna Krapivina, Valda Vasariete, Zoja Uvačana un turnīra galvenais tiesnesis Raivis Paegle. 

Latvijas čempionāti 64 lauciņu dambretē:

1.vieta - 2007, 2008

2.vieta - 1998

3.vieta - 1978, 2006, 2010, 2011, 2013, 2015, 2017, 2023 (ātrspēle)

Latvijas čempionāti 100 lauciņu dambretē;

1.vieta - 1983, 1984, 1985, 1994

2.vieta - 1990, 2001, 2004, 2014

3.vieta - 1988, 1995, 2006, 2020

Vairākkārtēja Latvijas čempione ātrspēlē, ātrajā dambretē gan 100, gan 64 lauciņu dambretē.

2011.gada Eiropas čempionātā veterāniem otrā vieta,  2013.gada pasaules čempionāta veterāniem otrā vieta, 2013.gada pasaules čempione veterānēm ātrajā dambretē 100 lauciņu dambretē. 2021.gadā Eiropas čempionātā veterāniem 100 lauciņu dambretē ātrspēlē, rapidā un klasikā otrā vieta.