Staņislava Overina

Staņislava Overina (sākotnējais uzvārds Regža, dzimusi 1929.gada 28.novembrī, Malta) ir pirmā sporta klase 64 lauciņu dambretē.

Latvijas čempionāti 64 lauciņu dambretē sievietēm: 

1961.gads - 3.vieta

1955.gads. Vēsts, ka ieradīsies Jauna matemātikas skolotāja, izraisīja daudz pārrunu sestās klases skolnieku vidū. Tas taču nedzirdēts — viņu skolotāja būs Staņislava Regža, izcilā republikas čempione riteņbraukšanā un uzvarētāja Vissavienības sacensībās. Ne jau katrā skolā ir tāda skolotāja! Starpbrīžos un pēc stundām par to tik vien runāja.

— Avīzēs rakstīja, ka viņa uzvarējusi PSRS čempioni Sadovoju 25 kilometru riteņbraukšanā.

— Stāsta, ka Staņislava Regža ļoti ātri braucot un pat ar mašinu ne katrreiz varot to noskriet.

— Interesanti, kāda gan viņa būs, vai stingra?

Vairums domāja — būšot laba, bet katrā ziņā stingra. Ik dienas bērni dzirdēja kaut ko jaunu par savu nākamo skolotāju. Kāds zēns no Rudzātu skolas, kur agrāk strādāja Regža, stāstīja: — Trenējoties viņa katru dienu nobrauc gandrīz vai pa piecdesmit kilometriem. Cits zināja stāstīt, ka jaunā skolotāja nodibināšot skolā riteņbraukšanas pulciņu. Bet, kad bērniem pateica, ka Regža tiem mācīs ne tikvien matemātiku, bet arī pasniegs fizisko audzināšanu, viņu priekam vairs nebija gala. Kādu dienu klasē ienāca slaida meiča ar sporta nozīmi pie krūtīm. — lepazīstieties, bērni, tā ir jūsu skolotāja Staņislava Regža, — teica klases audzinātāja. Jaunā skolotāja piegāja pie galda un, atšķīrusi žurnālu, jautāja, kas uz šo dienu uzdots. Pēc tam pie tāfeles izsauca dažus skolniekus un pārbaudīja to mājas darbus. Viss norisa kā parasti. Bērni sēdēja klusu. Bet skolotāja pēc viņu acīm, satraukuma un sasarkušajām sejiņām saprata, ko no viņas gaida. — Droši vien, jūs vēlaties kaut ko man jautāt? Klasē valdīja klusums. Viens skatījās uz otru, it kā gaidīdams, lai kaimiņš uzsāk pirmais. Un tad piecēlās Pēteris Grabusts. Piesarcis aiz uztraukuma, viņš iesāka:

— Pastāstiet, lūdzu, mums par sacensībām un par sevi, kā jūs kļuvāt par čempioni, jo tas taču ļoti grūti... Pārlaidusi vērīgu skatienu bērniem, Regža iesāka:

— Maltas vidusskolā, kur es mācījos, zēni un meitenes nodarbojās ar sportu. Viņi spēlēja volejbolu, slēpoja, brauca ar riteni, skrēja un lēca. Es ļoti iemīļoju sportu. Sevišķi labi man padevās augstlēkšana un slēpošana. Un bērni uzzināja, ka Staņislava Regža katru dienu no skolas līdz mājām vasarā ar riteni un ziemā ar slēpēm nobrauca 10 kilometrus. Viņa centās braukt pēc iespējas ātrāk, lai nenokavētu stundas. Toreiz Staņislava Regža pat neiedomājās, ka šie braucieni viņu padarīs par sportisti. Bet tā iznāca. Jau pirmajās sacensībās viņa guva panākumus — kļuva par skolas čempioni slēpošanā, veicot 5 kilometrus 27 minūtēs, bet pēc tam uzvarēja arī sacīkstēs Rēzeknē ar rezultātu 25 minūtes 27 sekundes. Toreiz, kad Staņislava mācījās Daugavpils skolotāju institūtā, viņai vajadzēja startēt riteņbraukšanā un sacensties vieglatlētikā. Jaunajai sportistei pat prātā neienāca, ka viņa kādreiz kļūs par slavenu riteņbraucēju. Tikai pēc institūta beigšanas, strādājot Rudzātu septiņgadīgajā skolā, viņa nopietni sāka nodarboties ar riteņbraukšanu, lai piedalītos sporta biedrības «Vārpa» rīkotajās sacensībās. Šinīs sacīkstēs Staņislava Regža ieguva trešo vietu republikas mērogā un pēc tam aizbrauca uz Simferopoll uz lauku riteņbraucēju Vissavienības sacensībām. Toreiz uzvarēja Valmieras riteņbraucēja Jautrīte Martinsone, bet Staņislava ieguva trešo vietu. Un tieši Simferopolē viņa stingri apņēmās iegūt Latvijas un Vissavienības lauku jaunatnes čempiones nosaukumu. Viņa uzsāka nopietnus treniņus un pērn savu panāca.... Bērni uzmanīgi klausījās skolotājas stāstījumā par fizkultūriešu parādi Maskavā. Jau sen bija atskanējiszvans, bet skolēni vēl neizklīda. Viņi atkal un atkal uzdeva jautājumus un būtu klausījušies Staņislavas Regžas stāstījumā kaut vai līdz vakaram. Bet bija laiks doties mājup. Kad pārrunas izbeidzās, bērni ielenca skolotāju: visi gribēja apskatīt čempiona nozīmi, kaut ko pajautāt. — Vai mēs arī piedalīsimies sacensībās? — jautāja kāds zēns.— Noteikti, — atbildēja skolotāja, — bet vispirms vajag trenēties un, galvenais, nokārtot EGDA normas. Kad uzsnigs sniegs — mēs sāksim slēpot, sarīkosim sacensības un pārgājienus. — Tas tik būs jauki! — priecājās jaunā audze. — Tikai norunāsim jau tūlīt, — sacīja skolotāja. — Vispirms jums labi

jāmācās. Čempioniem nedrīkst būt vāju atzīmi. Būsiet ar mieru? — Labi! — bērni atbildēta visi reizē, pie tam meiteņu balsis bija skaļāk dzirdamas. Bet kāds zēns smagi nopūtās. Ko tu darīsi, vajadzēs piespiesties, to taču saka pati čempione. No tā laika nodibinājās cieša draudzība starp skolēniem un skolotāju. Fizkultūras stundas sākās ar rosmes vingrojumiem. Sliktā laikā nodarbības notika mazajā zālē, bet labā — svaigā gaisā. Šīs stundas skolēniem sevišķi patika. Bet, kad laukus un ceļus pārklāja sniegs, viņu priekiem nebija gala. Gandrīz visi skolēni jau mācēja slēpot

un arī nobraukt no stāviem kalniem, bet viņi gribēja iemācīties to pēc visiem likumiem. Kad čempione pirmo reizi zibeņātri traucās lejā pa kalna nogāzi, pagriezienos saceļot sniega putekļus,iesācējiem aizrāvās elpa. — Mēs nekad tā nevarēsim, — ieteicās kāda meitene. Toties zēni jūsmoja.— Tā tik ir klase! — kāds pārdrošnieks iesaucās un metās uz priekšu, lai nobrauktu pa skolotājas sliedi. Bet nekas neiznāca. Slēpes negribēja paklausīt. Bravurīgi pagriežoties, drošsirdis izstiepās sniegā. Skolotāja sāka skaidrot, kā jāturas uz slēpēm, kā jārīkojas ar spieķiem pagriezienos un slēpojot pa līdzenu vietu. — Sākumā jāizkopj pareizs solis un roku darbība, bet pēc tam pagriezieni. Kad jūs to apgūsit, mēģināsim braukt. Izrādījās, ka tas nav tik vienkārši. Daudzi brauca ar taisnām kājām, sperot īsus solīšus. Bet, kad pamēģinājabraukt, kā mācīja skolotāja, lokot kājas, slīdošiem soļiem, nekas no tā neiznāca: kājas ātri vien piekusa, rokas arvien nokavēja laikus pārvietot spieķus, nebija vajadzīgā grūdiena. Daži nokāra galvas, bet skolotāja uzmundrināja bērnus, vēl un vēlreiz rādīja, kā pareizi jāslēpo. Un drīz vien vairāki skolēni, braucot no kalna, mācēja izdarīt slaloma pagriezienus. Bērni tik ļoti iemīļoja slēpošanu, ka sāka ierasties skolā vairākas stundas pirms mācībām. Viņi vingrinājās braucienā no kalna. Daudzi jaunie sportisti, lai iegūtu labākus rezultātus sacensībās, katru dienu ar slēpēm mēroja ceļu no skolas līdz mājām. Skolas internāts, kur rudenī čaloja bērni, kļuva pustukšs. Beidzot pienāca sacīkšu diena «Pioņerskaja Pravda» balvas izcīņai. Uz starta ieradās 60 jauno slēpotāju. Labākos rezultātus 5 kilometru distancē uzrādīja Vīla klases skolnieks fizkultūras kolektīva vadītājs Jānis Greckis.Viņš veica distanci 25 minūtēs un 32 sekundēs. Otro vietu ieguva VII b klases skolnieks Stepans Drozdovs. Viņš zaudēja Jānim tikai 4 sekundes. Meiteņu vidū par labāko slēpotāju izvirzījās Valija Stekele. Priecīga vēsts zibeņātrumā aplidoja skolu — Jānis Greckis un Valija Stekele uzvarējuši rajona sacensībās! Jānis šoreiz Stepanam aizsteidzās priekšā tikai par 2 sekundēm. «Nākamreiz noteikti būšu pirmais», nolēma Stepans Drozdovs. Skolotāja Regža neaizmirst arī citus sporta veidus. Krietni pieaudzis vingrotāju pulciņš. Vladislavs un viņa brālis Jānis kļuvuši par labākajiem skolas vingrotājiem. Šaušanas sekcijā pašlaik darbojas 39 skolnieki. Viņi kārtīgi apmeklē treniņus, jo katrs cenšas kļūt par labāko šāvēju. Kas to zina, varbūt kāds no viņiem uzvarēs rajona sacensībās. Bērni seko savas skolotājas piemēram, viņi zina, ka labus rezultātus var

sasniegt tikai, neatlaidīgi trenējoties. Un to viņi ari dara. lestājoties pavasarim, sāksies nodarbības vieglatlētikā. Vēl rudeni sagatavota bedre lēkšanai, iezīmēti sektori diska mešanai un lodes grūšanai. Volejbolisti gaida to brīdi, kad varēs uzvilkt tiklu un sākt spēli. Ari vingrotāji nopūšas: «Kaut ātrāk pienāktu pavasaris!» Ļoti gaidīta ir tā diena, kad atvērsies jaunās skolas durvis un sporta cienītāju rīcībā nodos plašo un gaišo zāli. Bet kas visvairāk gaida pavasari, tie ir riteņbraucēji. Viņi stingri nolēmuši nodarboties ar šo sporta veidu. Ne jau velti viņi sevi dēvē par čempiones skolēniem! Lūk, nākamie riteņbraucēji: Jēkabs Novikovs, Konstantīns Ratnieks, Poļina Labzova un daudzi citi. Varbūt pēc pāris gadiem arī viņi kļūs par čempioniem. Ik rītus uz šosejas Rēzekne-Daugavpils sastopam ātri traucošu riteņbraucēju. Tā ir Staņislava Regža. Viņa gatavojas vasaras sezonai. Bet ceļa pagriezienā pie 16. kilometra viņu jau sagaida jaunie slēpotāji, lai kopā ar savu skolotāju dotos uz Kalnāju septiņgadīgo skolu.

1956.gads. PSRS sporta meistare riteņbraukšanā komjauniete Staņislava Regža («Vārpa») ir Rēzeknes rajona Kalnāju septiņgadīgās skolas matemātikas skolotāja. Jau 1951. gadā Regža izpilda pirmās sporta klases normas riteņbraukšanā. Turpinot sistemātiskus treniņus, viņa savas spējas vēl vairāk nostiprina. 1954. gada Vissavienības laukufizkultūriešu spartakiādē 25 km distancē viņa izcīna pirmo vietu ar laiku 41 min. 20 sek. Pērn Vissavienības lauku fizkultūriešu spartakiādē Regža 25 km distancē tikai par 0,4 sek. atpaliek no uzvarētājas Martinsones un sasniedz sporta meistares normai atbilstošu rezultātu — 38:48,6.

1958.gads. Šinīs dienās daudzos Rēzeknes pilsētas uzņēmumos, kā arī laukos notiek masu dambretes turnīri.  Pilsētas izpildkomitejas komandā 11 dambretisti. No sievietēm šajā kolektīvā vadībā izvirzījusies S. Regža, kurai jau ir septiņi punkti.

1959.gads. RĒZEKNES kultūras namā risinājās dambretes komandu sacensības starp skolām. Vislabākos rezultātus guva 2. vidusskolas komanda, kas ar iegūtiem 16 punktiem (no 20) ierindojās pirmajā vietā. Jāatzīmē šīs skolas fizkultūras pasniedzējas, sporta meistares riteņbraukšanā S. Regžas aktīvā dalība komandas komplektēšanā.

1961.gads. Beigušās I.atvijas PSR 5. dambretes masu turnīra flnālsacensības. Sieviešu grupā cīnījās 24 dambretistes. Sacensības notika pēc Šveices sistēmas piecās kārtās. Trešās vietas ieguvēja sporta meistare riteņbraukšanā S. Overina-Regža pirmo reizi izpildīja I klases normu dambretē.

1961.gads. Rēzeknes Pionieru namā notika Latvijas PSR 5. sieviešu čempionāts dambretē. Pēc pēdējo partiju izspēlēšanas vienādu punktu skaitu (9) ieguvušas republikas eksčempione rīdziniece A. Stanga, vairākkārtējā republikas čempione rīdziniece J. Beļska un rēzekniete S. Overina. Viņas turnīrā dala 1. — 3. vietu. Rīqā notiks papildu turnīrs, lai noskaidrotu Jauno čempioni. Tomēr:  ievērojot koeficientu sistēmu, par republikas čempioni kļuva A. Stanga. Otrajā vietā ierindojās J. Beļska, bet trešajā — S. Overina.

1974.gads. Rēzeknē Kausa izcīņā dambretē starp skolu komandām pirmo vietu ieguva 2. vidusskolas dambretisti, kurus sacensībām gatavoja skolotāja S. Overina.

1986.gads. Maltas internātskolā sāka ierasties izglītības darbinieki vēl vienu dambretes sacensību dalībnieki. Taču jo sevišķi sīva cīņa risinājās starp 26 dalībniecēm. Pirmajā vietā pārliecināti izvirzījās Dubulu astoņgadīgās skolas direktore M. Glušņova, uz otro pretendēja četras dalībnieces, kam bija vienāds punktu skaits: V. Sidorova, S. Overina, L. Kožemjakina un R. Ribkinska. Ņemot vērā savstarpējo spēļu rezultātus, otro un trešo vietu sadalīja S. Overina (Upesciema astoņgadīgā skola) un V. Sidorova (Jaunstrūžānu astoņgadīgā skola).