Andris Andreiko. Dambretes karaļa traģēdija

Autors: Aleksandrs Obodovskis

26.02.2019

Andris Andreiko izcēlās ne tikai ar lielu spēles ātrumu un izcilu domāšanu, bet arī ar klaji mistisku intuīciju. Pateicoties šīm īpašībām, viņš 8 reizes kļuva par Padomju Savienības čempionu un 3 reizes par pasaules čempionu dambretē. Nav zināms, cik vēl titulus lielmeistars būtu ieguvis, ja nebūtu nogalināts. 

21. gadsimtā globālo Krievijas un Nīderlandes konfrontāciju sporta arēnās var iedomāties tikai futbola laukumā. Nav daudz sporta veidu, kuros "oranžās" valsts sportisti spēj konkurēt uz vienlīdzīgiem nosacījumiem ar sāncenšiem no Krievijas. Taču tajās dažās disciplīnās, kur izceļas nīderlandieši, parasti krievi jau krietni atpaliek, kā tas bija, piemēram, ātrslidošanas ovālā Sočos. Tomēr Padomju Savienības laikā joprojām pastāvēja sporta veids, kurā Krievija un Nīderlande dominēja atšķirībā no pārējiem un savā starpā izspēlēja pasaules čempiona titulus. Tā ir dambrete, kas mūsdienās ir gandrīz aizmirsta un bija popularitātes virsotnē pagājušā gadsimta 70. gados. 

Oficiālie pasaules čempionāti starptautiskajā dambretē tiek skaitīti kopš 1948. gada. Tieši šāda veida spēles ir vispopulārākās Eiropā. Līdz šai dienai tiek rīkoti prestiži pasaules turnīri.

Kupermena un Andreiko ēra.

Isers  Kupermans ir padomju un amerikāņu dambretists (krievu un starptautiskā dambrete), starptautiskais lielmeistars un dambrete teorētiķis. Viens no 20. gadsimta izcilākajiem dambretistiem. Vairākkārtējs PSRS čempions krievu un starptautiskajā dambretē, Eiropas čempions starptautiskajā dambretē, septiņkārtējs pasaules čempions starptautiskajā dambretē. PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1960); viņam tika atņemts tituls 1978. gadā, kad viņš emigrēja uz Izraēlu.

Andris Andreiko. Dzimis 1942. gada 17. oktobrī Rīgā, PSRS. Starptautiskā meistara titulu viņš saņēma 1962. gadā. Starptautiskais lielmeistars kopš 1966. gada. Pasaules čempions (1968-1972), astoņkārtējs PSRS čempions (1961-1976), Eiropas čempions (1974), daudzu starptautisku dambretes turnīru uzvarētājs. Isers Kupermans 1958. gadā kļuva par pirmo padomju pasaules čempionu dambretē. Pasaules čempionāta spēlēs viens pret vienu viņš līdz 1969. gadam nebija zemāks par nevienu. Pirmais, kurš spēja apspēlēt Kupermanu, bija Andris Andreiko. 

Latvijas dambretists potenciāli varēja kļūt par izcilāko lielmeistaru starptautiskās dambretes vēsturē. Jau 18 gadu vecumā Andreiko bija trīskārtējs Latvijas čempions un uzreiz pēc skolas beigšanas piedalījās PSRS čempionātā, kurā spīdoši uzvarēja.

Andreiko burtiski aizrāva viņa mīļākā spēle. Nekas dzīvē viņu neinteresēja vairāk kā dambrete. Un viņš tajās dienās parādīja tikai unikālu spēli. Vislabāk par viņā spēli izteicās pats Isers Kupermans, galvenais sāncensis pie dambretes galdiņa, bet tuvs draugs parastajā dzīvē: “Andrim bija oriģināls, neatkārtojams stils. Vairākas viņa spēles priecē ar ideju spožumu, asprātīgām kombinācijām un jauniem plāniem. Viņam bija pārsteidzoša intuīcija - viņš iegāja pozīcijās, kas šķita bezcerīgas, un uzvarēja, ”sacīja Kupermans intervijā žurnālam "64 - Šahmatnoje obozrenie". 

Dambretē viņš bija improvizators, viņa spēle izcēlās ar augstu tempu (īpaši spēcīgs bija laika grūtībās un ātrspēlē), asu kombināciju manierē un katras spēles unikalitāti. Kā atzīmēja Vladimirs Vigmans un Boriss Feldmans, Andreiko apzināti radīja sarežģījumus spēlēs, kuras nevarēja aprēķināt, un vienā pozīcijā ar dažādiem pretiniekiem viņš varēja spēlēt atšķirīgi, paļaujoties nevis uz teorētiskiem aprēķiniem, bet gan uz intuīciju un izpratni par pretinieka psiholoģiju. Šo pašu novērojumu skarbāk formulēja nīderlandietis Reinjē Kellers: "Viņš cīnās nevis ar pozīciju, bet ar pretinieku." 

Pirmo reizi mačā par čempiontitulu divi to gadu spēcīgākie dambretisti savā starpā tikās 1967. gadā. Spēles notika 20 spēļu formātā. Divas no tām uzvarēja Kūpermens, bet pārējās noslēdzās neizšķirti. Tomēr jau ar otro mēģinājumu Latvijas dambretes meistaram izdevās izcīnīt pasaules čempiona titulu. Nākamajā gadā apļa turnīrā Itālijā Andreiko par puspunktu apsteidza savu draugu un sāncensi, un pēc tam savstarpējā mačā par dambretes kroni Andreiko spēja divas reizes pārspēt Kupermanu un aizsargāt pasaules čempiona titulu.

To gadu pastāvīgo dambretes flagmaņu pasaules čempionātā pēdējā tikšanās notika 1971. gadā Tallinā. Varbūt tieši šī konfrontācija atspoguļojās turpmākajās Latvijas sportista dzīves likstās ...

Mačam tika pievērsta liela uzmanība, taču dambretisti neattaisnoja uz sevi liktās cerības. Pirmo reizi maču vēsturē par čempiontitulu visas 20 spēles noslēdzās neizšķirti! Abi lielmeistari ātri vienojās par mierīgu iznākumu. No vienas puses, abi spēcīgie spēlētāji nevēlējās riskēt, bet, no otras puses, iedragāja dambretes kā skatītāju sporta veida reputāciju. Andreiko un Kupermans neslēpa, ka gatavojās pasaules olimpiādei Nīderlandē, un tāpēc neparādīja tādu meistarības līmeni, kāds no viņiem tika gaidīts. Neskatoties uz to, PSRS šādi aizbildinājumi nederēja ne faniem, ne, protams, vadības struktūrām. PSRS dambretes federācija pauda neapmierinātību ar abu dambretistu tik zemo spēles līmeni.

Spiediens uz Andreiko tikai pieauga. Tagad Nīderlandē viņi no viņa sagaidīja īpaši pārliecinošu uzvaru, taču pasaules čempions izstājās, izcīnot trešo vietu apļa turnīrā ar planētas spēcīgākajiem lielmeistariem. Tajā pašā laikā Andreiko nezaudēja nevienam no pretiniekiem, taču izdarīja par diviem neizšķirtiem vairāk nekā jaunais pasaules čempions Tons Seibrands.

Andra Andreiko un Isera Kupermana partija Pasaules čempionātā 1972. gada 12. maijā. Andreiko spēlēja ar baltajiem kauliņiem.

1. 33-29 19-23, 2. 32-28 23x32, 3. 37x28 18-23, 4. 28x19 13x33, 5. 39x28 12-18, 6. 41-37 07-12, 7. 37-32 09-13, 8. 46-41 18-23, 9. 28x19 14x23, 10. 44-39 10-14, 11. 39-33 14-19, 12. 50-44 17-21, 13. 41-37 21-26, 14. 44-39 04-09, 15. 33-28 01-07, 16. 38-33 11-17, 17. 31-27 17-21, 18. 42-38 05-10, 19. 47-42 10-14, 20. 35-30 20-24, 21. 30-25 14-20, 22. 25x14 09x20, 23. 49-44 03-09, 24. 34-29 23x34, 25. 40x29 20-25, 26. 29x20 15x24, 27. 27-22 24-29, 28. 33x24 19x30, 29. 45-40 30-35, 30. 28-23 09-14, 31. 40-34 13-19, 32. 22-18 19x28, 33. 32x23 14-20, 34. 39-33 12-17, 35. 38-32 07-12, 36. 18x07 02x11, 37. 43-39 08-13, 38. 36-31 13-18, 39. 23x12 17x08, 40. 33-28 08-13, 41. 39-33 13-18, 42. 31-27 20-24, 43. 42-38 11-17, 44. 48-43 X.

Isers Kupermens drīz turpināja savu spožo karjeru. 1974. gadā viņš pat atguva pasaules čempiona titulu starptautiskajā dambretē.

Diemžēl Andris Andreiko gāja citu ceļu.

Varbūt tā bija grūta bērnība. Varbūt nervozais spēles veids, kas nozīmē pastāvīgu balansēšanu uz uzvaras un sakāves robežas. Vai arī motivācijas trūkums - patiesībā Andreiko profesijā visu sasniedza gados, kad pārējais tikai sāk pieņemties spēkā, un viņam šķita bezjēdzīgi vēlreiz iekarot tās pašas virsotnes. Taču pēc neveiksmīgā pasaules čempionāta, kur pilnlaika duelī nespēja revanšēties Seibrandam, Andris sāka pamazām izgaist. 

Andreiko tobrīd bija iekarojis dambretē galvenās virsotnes, un vairs neredzēja jēgu sākt ceļu uz titulu no jauna. Lielais čempions nevarēja atrast jaunu aicinājumu dzīvē, vai varbūt viņam vienkārši nebija laika. Pēc vairākām uzbrūkošām sakāvēm Andreiko pārstāja darboties augstā līmenī. Kā jau tas bieži notiek, alkohols bija kļuvis par depresijas pavadoni. Tikai pāris gadu laikā slavenais sportists pārvērtās par vienu no vietējo kafejnīcu pastāvīgajiem apmeklētājiem, no kurienes bieži nevarēja izkļūt uz savām kājām.

Viņa ģimenes dzīve neizdevās, viņš un viņa sieva šķīrās. 1975. gadā  tika sodīts tāpat kā Korčnojs pēc pirmās spēles ar Karpovu par dažiem atklātiem izteikumiem par pretinieku, tas ir, viņam uz gadu tika liegta iespēja ceļot uz ārzemēm un noņemts no stipendijas simts rubļu mēnesī.

Atkarība no alkohola izraisīja briesmīgu traģēdiju. Andreiko bija viens no bagātākajiem un slavenākajiem Rīgas rajona Iļģuciema iedzīvotājiem. Dabiski, ka pie slavenā lielmeistara bieži viesojās dzērāji draugi, jo viņš dzīvoja plašā divistabu dzīvoklī, kas tolaik bija retums.

Viena no šīm sanāksmēm beidzās ar slepkavību, kas bija pārsteidzoša savā nežēlībā. 1976. gada 10. martā Andreiko vienā no Rīgas bāriem satika citu nejaušu dzeršanas biedru, kurš sevi pieteica kā bijušo zvejas flotes jūrnieku Igoru Vaseņinu. Notika iedzeršana. Pēc iestādes slēgšanas viņi devās uz jaunās paziņas māju – tur durvis neatvēra. 

Tad devās uz Andreiko dzīvokli.

Iļģuciema rajonā pēc padomju standartiem grezni iekārtotajos dzīvokļos (valsts čempioniem naudu nežēloja): dzīvoklī atradās īpašs importa ledusskapis ar dārgiem alkoholiskajiem dzērieniem un divi kasešu magnetofoni, kā arī zelta čempionāta medaļas, un nauda. Necilvēcīgā stāvoklī atrodošos jūrnieka prātā npbrieda plāns. Kā vēlāk noskaidroja izmeklēšana, tieši tajā dienā viņš izdzēra 70 rubļus (toreiz lielu naudu) un atstāja ķīlā savu pasi.

Andreiko turpināja dzert mājās kompānijā ar Vaseņinu un kādā brīdī zaudēja samaņu. Viesis, izstaigājis dzīvokli, kur ieraudzījis daudz vērtīgu lietu, nolēma saimnieku nogalināt, un, kad Andris – sasvēries un iereibis – sēdēja dziļā atpūtas krēslā, Vesņins piezagās viņam aiz muguras un iesita Andrim 17 sitienus pa galvu ar ietītu dvielī gludekli .. Pēc tam viņš sāka vākt vērtīgās lietas maisā ... Uz jautājumu, kāpēc tika izrādīta tāda nežēlība, Vesņins vēlāk atbildēja, ka nevarēja savādāk nogalināt Andreiko. Viņš bija ļoti stiprs un vesels. Dambretes ģēniju vēl varēja glābt. It kā sajutusi, ka kaut kas nav kārtībā, dzīvoklī ieradās Andreiko bijusī sieva Ļubova, kura strādāja netālu ātrās palīdzības stacijā.

Vaseņins pastāstīja, ka Andrim ir sieviete, un atteicās viņu ielaist dzīvoklī. Tad viņa palūdza kaimiņam apsargāt dzīvokli, kamēr viņa izsauks policiju. Kaimiņš tomēr nespēja apturēt Vaseņinu, kad viņš izgāja no mājas. Kad dzīvoklī ienāca viņa sieva, Andreiko vēl elpoja, taču viņš jau bija bezcerīgs. Viņš drīz nomira.

Taksists atteicās vest piedzērušos vīrieti asinīm notraipītās drēbēs, un viņš ar tramvaju devās mājās. Pārģērbies viņš devās uz dzelzceļa staciju, lai bēgtu uz Ventspili, taču, no dzelzceļā stacijas piezvanījis mājās, tur jau sastapa policiju. Tad viņš devās uz policijas iecirkni atzīties. Ar tiesas lēmumu viņš saņēma 15 gadu cietumsodu. Tomēr lietā bija dažas neskaidrības. Iespējams, ka slepkava nebija viens, bet visu uzņēmās uz sevi. Tātad Andreiko istabā pelnu traukā tika atrasti divi izsmēķi ar dažādiem kodumiem. Pats Andreiko nesmēķēja.

Neapšaubāmi, incidents satricināja dambretes pasauli. Pēc drauga nāves Kupermans ar nožēlu atcerējās: “Andreiko atstāja milzīgu mantojumu, no kura mācīsies daudzi dambretes fani. Viņa nāve ir neaizvietojams zaudējums visai dambretes pasaulei."

Slavenais intelektuālā sporta pārstāvis pāris gadu laikā iekrita bezdibenī. Kopumā lielmeistars netika galā ar sabiedrības spiedienu. Viņa dzīvē nekad nebija neviena cilvēka, kas varētu dot viņam jaunu izaicinājumu. Andreiko bija priekšā veselai spēlētāju paaudzei. Kādā brīdī viņam zuda motivācija spēlēt dambreti un līdz ar to arī interese par dzīvi. Viņam tie bija nedalāmi jēdzieni. Žēl, ka viņa pēdējā diena nepavisam neatbilda unikāla meistara karjerai.

“Es atbraucu uz Rīgu, lai apglabātu lielmeistaru,” savās atmiņās raksta pazīstamais žurnālists Naums Dimarskis, kurš tajos gados vadīja PSRS dambretes federāciju. "Radās iespaids, ka visa Latvija pulcējās, lai atvadītos no lieliskā dambreeta spēlētāja." Bēru dienā ļaužu straume šķita bezgalīga – no visas Savienības ieradās atvadīties no izcilā Andra Andreiko. Un pēc ceremonijas pabeigšanas pār apraktu ziedos zārku dārdēja ieroču zalves.