Voldemārs Lapiņš

Voldemārs Lapiņš (dzimis 1878.g. - miris 1946.g., Rīga) bija  meistarkandidāts 64 lauciņu dambretē. Viens no pirmajiem dambretes propagandistiem un organizatoriem Latvijā. Lielu daļu no dzīves pavadījis Sanktpēterburgā. Pirmā Latvijas čempionāta organizators un čempions 64 lauciņu dambretē.

Latvijas čempionāti 64 lauciņu dambretē:

1.vieta - 1930

Ievērojamu dalu no sava mūža viņš pavadīja Pē­terburgā. Tuvās un draudzīgās attie­cības ar V. Šošinu, V. Lokotjanovu, V.Ivanovu, A. Peļu, savstarpējās sacen­sības ar A. Saveļjevu, Z. Saharovu, M.Smirnovu, I. Vasiļjevu, A. Sošinu, I. Tuvaļevu un daudziem citiem Krievi­jas labākajiem dambretistiem izveidoja viņa spēles prasmi. 1913. gadā V. Lapiņš izcīnīja 2. vietu Pēterburgas tur­nīrā.

1909.gadā parādās pirmās ziņas par Voldemāru Lapiņu, kam vēlāk bija lemts kļūt par mūsu dambretes līderi. Sākumā nebija tik viegli atšifrēt, ka žurnālā «Listok šašista" pie­minētais "V. M. Lappin (Sanktpeterburg)"  ir topošais Rīgas un Latvijas «meistars» (tā tolaik dēvēja čempionus). Lūk, dažas ziņas no šī žurnāla 1909. g. 12. numura. «. . . 16. uzdevuma papildrisinājumu uzrādījis Lapiņš». «. . . mūsu konkursā par 13. uzde­vuma pilnīgu un pareizu risinājumu pirmā godalga piešķirta P. Ņemcovam (Maskava), otrā — V. Lapiņam (Pēter­burga)». Piebildīsim, ka konkursā tika izcīnītas pavisam piecas balvas. «. . mūsu turnīrā ar 1 rubļa iemaksu pieteicies V. Lapiņš». Pēc tam, kad V. Lokotjanova izde­vumu slēdza, Voldemārs Lapiņš kļuva par žurnāla «Ņiva» aktīvu korespon­dentu. Tai laikā par viņa dzīves vietu tiek uzrādīta kā Pēterburga, tā arī Aleksandrovskas ciems Krievijas galvas­pilsētas pievārtē. V. Lapiņš sekmīgi ri­sina te ievietotos uzdevumus, sākot ar

1910. gada 1.numuru. Nereti pie viņa uzvārda atrodama atzīme: «Pareizi at­risinājis visus uzdevumus» un pat: «Vie­nīgais pareizi atrisinājis visus» (1910. g. 11. num.). Konkursā par 1910. gadu: 1. I. Karjakins— 14 punkti, 4.—7. V. Lapiņš — 11 punkti. Vēl labāki sa­sniegumi viņam ir 1911. gada konkursā: 84 punkti un ceturtā godalga (pavisam piešķīra 12 godalgas). Tieši tāds pats rezultāts — 4. vieta uzdevumu un etīdu risināšanas konkursā — V. Lapi­ņam bija arī 1912. gadā. Interesanti, ka 1914. gadā, atšķirībā no iepriekšējiem, Lapiņa uzvārda rak­stība jau ir tuvāka izrunai — ar mīksti­nāto līdzskani izskaņā: V.M.Lappinj. Šī paša gada sākumā viņš pārtrauc savu korespondenču iesūtīšanu žurnālam. Iespējams, ka tas saistīts ar pirmā pa­saules kara sākšanos, taču precīzu ziņu pagaidām nav.

V. Lapiņa rezultāti dambretes kom­pozīciju risināšanas konkursos (1909.— 1914. g.) ir ievērības cienīgi. Jāņem vē­rā, ka žurnāla «Ņiva» Literārajos pie­likumos publicētās pozīcijas varēja at­risināt tikai pietiekami erudīti, augstas kvalifikācijas dambretisti. Pie tam viņiem vajadzēja pārvaldīt arī visai sarežģīto iesprostošanas uzdevumu tehniku, jo uzdevumu īpat­svars konkursos bija ievērojams.

1924.gadā atgriezās Latvijā no Sanktpēterburgas un sāka strādāt Rīgas 1. muitā par grāmatvedi. Aktīvi iesaistās Rīgas Šaha kluba darbībā, kas atradās pēc adreses Kalpaka bulv. 4, dz. 1. Šeit viņš sāk popularizēt dambreti. Pamazām šaha meistari savos simultānspēles seansos, kas tajā laikā bija populāri, arī iekļauj dažas dambretes partijas.

1924.gada beigās organizē pirmo Rīgas Šaha kluba dambretes turnīru, kas norit no 1924.gada beigām līdz 1925.gada sākumam. Pats arī kļūst par šī turnīra uzvarētāju.

1925.gadā organizē pirmo Rīgas meistara (tā tajā laikā bija pieņemts saukt) turnīru, kuru beidz otrajā vietā aiz Jāņa Pērkona. Starp viņiem tiek rīkots papildmačs par Rīgas meistara nosaukumu. Papildmačs beidzas ar rezultātu 1,5:1,5, līdz ar to Rīgas meistara Titulu izcīna Jānis Pērkons.

1925.gada beigās organizē otro Rīgas Šaha kluba dambretes turnīru, kas norit no 1925.gada beigām līdz 1926.gada sākumam. Šajā turnīrā Voldemārs Lapiņš pārliecinoši uzvar.

1926.gadā atkal rīko Rīgas meistaru turnīru, kurā arī uzvar.

1926.gada beigās kopā ar domubiedriem dibina Rīgas Šaha klubu "Dāma", kas atrodas pēc adreses Kaļķu ielā 21. Šajā klubā Voldemārs pilda kasiera pienākumus un dambretei tiek veltīta lielāka uzmanība. Turpmākajos gados tieši Rīgas Šaha klubs "Dāma" rīko lielākos dambretes turnīrus.

1927.gadā Rīgas meistaru turnīrā par mata tiesu atkal piekāpjas Jānim Pērkonam, bet 1928.gadā atkal iegūst Rīgas meistara nosaukumu. 1929.gadā Rīgas meistara turnīrs nenotiek, bet šo titulu Voldemārs atkal iegūst 1930.gadā.

1930.gada beigās iznāk žurnāla "Muitas Darbinieks" pirmais numurs, kurā Voldemārs Lapiņš vada dambretes nodaļu. Šajā pirmajā žurnāla numurā tiek aprakstīts arī pirmais Latvijas čempionāts 64 lauciņu dambretē, kas tajā laikā tiek saukts par Latvijas meistara turnīru. Par pirmo Latvijas meistaru kļūst Voldemārs Lapiņš.

Voldemārs Lapiņš vēl vada dambretes nodaļu "Muitas Darbinieka" otrajā un trešajā numurā, bet 1931.gadā viņam strauji pasliktinās veselība un dambretes turnīros vairāk nepiedalās, arī vairāk nepublicē rakstus par dambreti. Kom­binācija pret E. L a g z d i ņ u (sk. diagramu) tātad bija viņa «gulbja dzies­ma» (ja neskaita piedalīšanos «Dā­mas» kluba turnīrā 1933. gadā).

E. Lagzdiņš — V. Lapiņš

Spēlēta 1. Latvijas meistarturnīrā 1930.gadā.

Meistars cīņu noslēdza ar kombinā­ciju: 1. ... ed4! 2. c:e5 hg5 3. h:f6 e:g5 4. f:h6 d:d2 5. e:c3 cb4 6. a:c5 cb6 7.a:c7 b:d2. Baltie padevās.

Tādejādi Voldemārs Lapiņš pārverta dambreti par profesionālu sporta veidu, ko spēlē klubos un tiek rīkoti Rīgas un Latvijas čempionāti. Līdz tam laikam Latvijā norisinājās tikai nelieli vietējas nozīmes turnīri, un lielākoties tika dambrete spēlēta mājās vai krogos.

Jāatzīmē, ka V. Lapiņam bija ļoti bagātīgs dambretes literatūras krā­jums. Bez dambretes spēles viņš aiz­rāvās arī ar mūziku.