Mani pavadīja veiksme!

06.12.1994.

Lauku Avīze, Nr.96

Jau ziņojām par Latvijas lielmeistara Gunta Valnera izcilo panākumu Hāgā pasaules meistarsacīkstēs starptautiskajā dambretē. Piekto reizi dodoties ciņā par šo titulu, Guntis Valneris izcīnīja zelta medaļu. Pēc atgriešanās Rīgā G. Valneris labprāt piekrita sarunai ar “LA” korespondentu.

— Kā notika tava gatavošanās piektajam piegājienam ciņā par pasaules čempiona nosaukumu?

— Uz turniru Hāgā devos desmit dienas agrāk, jo piedalījos Holandes komandu čempionātā, kur nospēlēju vienu partiju. Svarīgi bija tas, ka pirms turnīra man nebija jāsaskaras ar tām ikdienas problēmām, kas parasti atgadās šeit, mājās. Galvenokārt centos, lai mani nenodarbinātu citas lietas, kas nav saistītas ar turnīru, taču nekādu speciālu un dziļu variantu studēšanu neveicu.

— Pastāsti, lūdzu, tuvāk par turnīra gaitu, kādus plānus un idejas tev izdevās īstenot.

— Tumīrs iesākās man ļoti labvēlīgi, jo uzvarēju pirmajās četrās partijās. Kā vēlāk izrādījās, pārspēto vidū bija abi senegālieši — trešās vietas ieguvējs Makadu N’Diajē un Basiru Ba, kurš dalīja piekto un sesto vietu. Tumira pirmajā pusē man izdevās izcīnīt vēl divas uzvaras, un tas mani tuvināja panākumam. Savukārt galvenie konkurenti — pasaules čempions Aleksejs Čižovs no Krievijas, Baltkrievijas lielmeistari Anatolijs Gantvargs un Aleksandrs Baļakins, kā arī pasaules eksčempions holandietis Harms Virsma turnīra sākumā nedemonstrēja savu labāko spēli. Var teikt, ka turnīrā mani pavadīja veiksme, kas izskaidrojama ar to, ka es pēdējos divus gadus spēlēju ievērojami vairāk nekā konkurenti. 1993. gadā man izdevās uzvarēt četros starptautiskajos turnīros, bet šogad manu panākumu kontā ir uzvaras piecos turnīros, ieskaitot Latvijas čempionātu martā, ar ko sākās garais ceļš uz dambretes Olimpu. Pasaules čempionāta otrajā pusē guvu divas svarīgas uzvaras pār Ukrainas pārstāvi Vladimiru Miļšinu un Mihailu Galašovu no Krievijas, līdz ar to palielinot atstarpi no sekotājiem lidz trīs punktiem. Partijā ar Galašovu es īstenoju kombināciju, kas derētu par piemēru simtlauciņu dambretes mācību grāmatai — divreiz pēc kārtas lietoju vairākuma sitienu, kas iespējams tikai starptautiskajā dambretē. Par šo cīņu es saņēmu otro godalgu

par skaistāko kombināciju.

— Kura kombinācija tika atzita par labāko?

— Par skaistāko tika atzita A. Gantvarga un A. Cižova partija, kurā pirmajam ar kombinācijas palidzibu izdevās sagādāt pasaules čempionam vienīgo zaudējumu šajā turnīrā.

— Kādas bija tavas prognozes pirms pasaules čempionāta?

— Neilgi pirms došanās uz Holandi mani intervēja pazīstamā dambretiste Vitālija Dumeša un uzdeva tieši šādu jautājumu. Mana atbilde: vislielākās izredzes pasaules čempionam A. Čižovam, otrā vieta — A. Baļakinam, kurš izceļas ar lielisku atklātņu repertuāru, trešā — pieredzējušajam H. Virsmam, kas savulaik jau cīnījās ar mūsu leģendāro Andri Andreiko, tālāk varētu sekot A. Švarcmans. Sevi ierindoju aiz šā četrinieka.

— Kā tu raksturotu tagad jau pasaules eksčempiona A. Cižova viduvējo sniegumu?

— Domāju, ka galvenais cēlonis viņa mazpārliecinošajai spēlei ir nepietiekamā prakse pēdējo divu gadu laikā.

— Kā turpmāk notiks cīna par pasaules čempiona nosaukumu un kas būs šā titula pretendenti?

— Jaunā kārtība tika ieviesta pēc H. Virsmas priekšlikuma Es kā pasaules čempions un A. Čižovs kā pasaules eksčempions pirmajā ciklā nepiedalīsimies. Aizvadītā turnīra astoņi labākie dambretisti cīnīsies savstarpējo maču sērijā, kā tas notiek šahā. Sie mači sāksies nākamā gada aprīlī, līdz noskaidrosies pretendents, kas spēlēs ar Čižovu. Decembrī man būs jātiekas mačā ar Čižovu vai viņa uzvarētāju.

— Kas organizēs šos mačus?

— Starptautiskās dambretes federācija tikai kārtos formalitātes, bet maču sponsorus meklēs Harms Virsma. Viņš apsolīja, ka novadīs šo ciklu lidz galam, kaut arī, iespējams, zaudēs kādu maču, nenokļūstot līdz cīņai ar mani. Taču ari citiem spēlētājiem jāmeklē pašiem savi sponsori, lai segtu maču izdevumus. Varu piebilst, ka tikšanās reizē ar Latvijas prezidentu Gunti Ulmani, kas ritēja gandrīz stundu, tika

pārrunāti dažādi jautājumi. Guntis Ulmanis apsolīja palīdzību mača par pasaules čempiona nosaukumu organizēšanā.

— Kādas ir tavas attiecības ar bijušo treneri Emanuelu Mērinu, kurš 1991. gadā emigrēja uz Vāciju?

— E. Mērins Vācijā daudz dara, lai veicinātu dambretes attistibu, jo šajā valstī dambrete ir mazpopulāra. Kādā no pirmsturnīra intervijām A. Gantvargs, raksturojot manas izredzes, izteicās, ka manu spēli pozitivi varētu ietekmēt E. Mērina līdzdalība turnīrā. Tas tik tiešām bija liels pluss, jo varējām tālu no Latvijas sarunāties latviešu valodā. E. Mērins man sniedza lielu morālo atbalstu, jo kopā taču esam

pavadījuši trīspadsmit gadus.

— Kā tu atpūties ilgā tumīra laikā?

— Turnīrs bija tiešām grūts. 22 dienu laikā bija tikai trīs brīvas dienas. Šajās brīvdienās notika ātrspēles čempionāts, kā arī dažādas ekskursijas. Šajos pasākumos es nepiedalījos, jo taupīju spēkus izšķirošajām cīņām.

— Kāds būs tavs reitings pēc pasaules čempionāta?

— Reitinga tabulā lidz 1995. gada 1. janvārim ceru būt trešais aiz Cižova un Seibranda. Vispār reitingam turpmāk būs liela nozīme dažādu turnīru dalībnieku sastāva komplektēšanā.

— Kāpēc pasaules čempionātā nestartēja vieni no spēcīgākajiem lielmeistariem pasaulē — Tons Seibrands un Vadims Virnijs?

— Tonam Seibrandam radās nesaskaņas ar Holandes dambretes federāciju, kas piedāvāja viņam uzsākt atlases cīņas savas valsts pirmajā līgā. Seibrands to uzskatīja par lielu pazemojumu un vispār atteicās no līdzdalības šajā ciklā. Vadims Virnijs tagad dzīvo Vācijā, un viņam ir citas problēmas. Viņa spēles stils ir ļoti mainījies, tas kļuvis pārāk miermīlīgs. Domāju, ka Virnijs dambreti vairāk nespēlēs, jo sapratis, ka nekļūs par pasaules čempionu.

— Pastāsti par savu tagadējo treneri.

— Man ir bijuši divi treneri. Pirmais — Viktors Adamovičs, kas man palīdzēja apgūt 64 lauciņu dambretes noslēpumus un jau 13 gadu vecumā (1981. gadā) kļūt par Latvijas pieaugušo čempionu. Tad pēc Emanuela Mērina piedāvājuma uzsāku nodarbības “lielajā” dambretē, kur pirmo lielāko panākumu guvu 1984. gadā, kļūstot par pasaules junioru čempionu. Pēc tam šo panākumu atkārtoju vēl divus gadus. Tad sākās nopietna cīņa par planētas spēcīgākā dambretista titulu, kurā lidz 1991. gadam man palīdzēja E. Mērins. Pēdējos trīs gadus mana menedžera funkcijas veic Jānis Rimša. Viņš organizē manu gatavošanos turnīriem, meklē spēcīgus treniņpartnerus.

— Kā pasaules čempionāts tika atspoguļots Holandes presē?

— Katrs no vadošajiem Holandes dambretistiem vada nodaļas lielākajos centrālajos laikrakstos, kur arī parādījās informācija par turnīru. Holandes televīzija tumīra gaitu atspoguļoja samērā maz. Holandē lielāku vērību velta vietējām radio pārraidēm, kurās ziņo par katras provinces sportistu sasniegumiem.

— Kāda bija līdzjutēju interese par turnīru?

— Par turnīru interesējās gan augstākās, gan pirmās līgas spēlētāji, gan arī bezgala daudzo provinču komandu dalībnieki. Katras kārtas beigās, kad laika trūkumā risinājās visspraigākie notikumi, skatītāju zāle bija pārpildīta.

— Tavi tuvākie plāni.

— Jau 10. decembrī došos uz Holandi, lai startētu sava kluba komandā, kas cīnās par iekļūšanu augstākajā līgā. Jāturpina intensīvas studijas Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātes ceturtajā kursā, kur apgūstu angļu valodu.

— Jautājums, ko Guntim Valnerim lūdza uzdot “LA” darbinieks Ruduļu Juris: “Dzirdēts, ka jūs esat kaislīgs forelists. Kāds bijis lielākais loms?”

— Diemžēl pēdējā laikā šo nodarbi esmu pametis novārtā aizņemtības dēļ. Mana prāvākā forele bija kādus 35 centimetrus gara.

Intervējis L. Apiņš