NATĀLIJA SADOVSKA X ESPORTERE
15.09.2021
Info: https://e.sport.interia.pl/
Natālija Sadovska ir divkārtējā pasaules čempione 100 lauciņu dambretē. Tas ir lielākais Polijas dambretistu panākums līdz šim vēsturē. Intervijā mūsu portālam mēs apspriedām daudzas dambretes tēmas. Mēs arī apskatījām līdzību ar esportu. Aicinām izlasīt interviju.
Kšištofs Čalabišs – 2021. gads jums, iespējams, ir izrāviens popularitātes ziņā?
Natālija Sadovska – Jā, es to noteikti varu atzīt. Ne tikai man, bet arī dambretei. Tas, kas šogad noticis pēdējos mēnešos, nav noticis pēdējo divdesmit gadu laikā, kad spēlēju dambreti. Lai gan sasniegtie rezultāti mani pilnībā neapmierina, tas bija un ir lieliski, kad runa ir par dambretes popularizēšanu. Es ceru, ka mēs turpināsim būt šajā pieaugošajā paisumā.
Vai jūtat, ka dambretes popularitāte pieaug, pateicoties straumēšanai?
– Noteikti! Liela ietekme bija dalībai “Hejt Park” Kanał Sportowy. Šī programma ir viens no populārākajiem sporta formātiem internetā. Daudzi cilvēki patiesībā mani saista ar TomaŠu Smokovski no šīs sarunas. Šī epizode ir skatīta vairāk nekā 100 000 reižu.
Vai tas nozīmē popularitāti uz ielas?
– Sakarā ar to, ka firmā galvenokārt strādāju attālināti no mājām, uz centru neeju tik bieži. Tomēr pagājušās nedēļas nogalē mēs organizējām dambretes pikniku Vislas bulvāros, Nacionālajā stadionā, un patiesībā cilvēki tuvojās man, viņi mani pazina. Īpaši no mača pret Tamāru. Ja kāds pazīst kādu dambretisti, tad noteikti tā esmu es.
Tātad jūs varat teikt, ka esat dambretes vēstnieks.
– Varētu teikt. Es ceru, ka es labi pildu šo lomu.
Vai jūtaties labi, straumējot kanālā Dambrete (Warcaby)?
– Dažreiz gadās, ka es straumēju sevi mūsu dambretes kanālā pakalpojumā YouTube. Tas viss ir atkarīgs no auditorijas. Viņi patiešām dod mums spārnus, nes mūs uz šī viļņa, un tad mums ir labāka plūsma. Man tā noteikti ir jauna loma, bet tas ir kas cits. Es noteikti nespēlēju tik labi tiešraidē, jo jums ir jākomunicē ar skatītāju, jālasa čats. Tomēr man tas ļoti patīk, un, ja man būtu vairāk laika, es labprāt to darītu katru nedēļu.
Vai esat domājusi par savu kanālu?
– Es noteikti gribētu, jo dambretes pasaule ir tā, ko es mīlu. Tomēr, kā jūs droši vien zināt, es strādāju firmā 40 stundas nedēļā, tāpēc man nav daudz laika dambretei. Laika gaitā tas kļūst ļoti trausli. Varbūt, kad es atkal būšu profesionāls dambretes spēlētāja, tad es nopietni izskatīšu ideju par savu kanālu.
Vai jūs domājat, ka varat uzlabot savus rezultātus kanālā?
– Tas galvenokārt ir Damian kanāls (Damian Reszka – Polijas Dambretes federācijas prezidents, redaktora piezīme). Viņš galvenokārt strādā un attīsta visu. Rezultāti bija jauki spēles laikā pret Tamāru Pasaules kausa izcīņas laikā, taču dambretes kopiena joprojām ir neliela grupa, un mums nav tik daudz sponsoru kā, piemēram, šahā. Cik man zināms, šobrīd notiek ļoti interesantas attīstības sarunas, un es ceru, ka lietas turpināsies.
Vai jums ir izstrādāts attīstības plāns turpmākajām darbībām?
– Cik man zināms, Damian Reszka drīzumā plāno straumēt arī vietnē Twitch. Kā viņš iepriekš mēģināja trīs platformās – Facebook, YouTube un Twitch, kaut kas vienmēr nogāja greizi. Tomēr drīz mēs vēlamies vairāk paļauties uz šo platformu, jo, kā mēs zinām, lielākā daļa straumēšanas dzīves ir tur. Turklāt ceturtdien man ir preses konference par to, kā Mazovijā skolās ienāk dambrete. Šī ir lieliska ziņa, jo, kā mēs zinām, tas ir bērns, kurā dīgst aizraušanās, kuru mēs varam attīstīt vēlāk. Viss notiek pareizajā virzienā.
Natalia Sadowska
/ Paweł Suchecki / avota materiāli
Vai plānojāt apvienot spēkus ar šahistiem?
– Jā, pat pirms dažiem mēnešiem Damianam bija tāds mikslis ar šaha lielmeistaru Artūru Jakubiecu. Mani arī tas interesētu. Esmu dambretiste, bet, protams, zinu šaha noteikumus, taču tas ir kaut kas līdzīgs volejbolistam, kurš spēlē basketbolu. Viņš spēlēs, bet tā nav viņa profesija. Es neizslēdzu šādas “tikšanās”. Būtu jauki kaut ko tādu darīt pat ar Janu Kšištofu Dudu. Ja man būtu vairāk laika straumēšanai, es noteikti par to padomātu.
Dambretes spēlētājiem ir šaha komplekss?
– Nē, mums absolūti nav. Es domāju, ka daudzi cilvēki no malas to redz tā. Mēs zinām, cik grūta ir 100 lauciņu dambrete. Šahisti, kuri kaut reizi ir izmēģinājuši dambreti, zina, kas tas tā ir. Ikviens, kam ir lielāka izpratne par spēlēm, zina, cik grūti ir abi sporta veidi. Lai nu kā, pat pēdējā pasākumā Vislas bulvāros atnāca un nožēlojami zaudēja pagājušā gada Polijas šaha čempions – Kacpers Piorun. Katrs šahists ļoti ciena šahistus un otrādi. Drīzāk cilvēki, kuri ir mazāk apkārtējā vidē, domā kompleksu stilā.
Kā dambretei veicās pandēmijas laikā?
– Tas bija ļoti grūti. Es teiktu, ka nekā nebija. Tiešsaistes turnīru bija diezgan daudz, taču tie nebija tik populāri kā bezsaistes turnīri. Organizatori atteicās no turnīriem, un tiešraidē šo cīņu bija ļoti maz. Un es nopelnu 95 procentus no savām turnīra balvām. Tātad man tas automātiski nozīmēja iztikas trūkumu, tāpēc es domāju, ka pandēmija nelabvēlīgi ietekmēja vidi. Šahā ir vairāk sponsoru.
Vai jūs zināt, kad atkal varat kļūt par pilnīgi profesionālu dambretes spēlētāju?
– To ir ļoti grūti pateikt. Viss tiešām ir atkarīgs no sponsoriem. Ja kāds konkrēts parādītos un es būtu pārliecināta, ka varu no tā iztikt un iztikt neatkarīgi no turnīriem, es noteikti vēlētos kļūt par profesionāli. Šajā pandēmijas situācijā visu ir grūti paredzēt un nepārprotami pateikt.
Vai ir iespējams cīnīties ar dopingu tiešsaistes mačos?
– Pieļauju, ka spēlēšana internetā mani ļoti biedēja. Izrādījās, ka turnīros piedalās daudz krāpnieku. Gadījās, ka Mongolijas pārstāvei bija ļoti zems rangs, un tomēr viņa veica apbrīnas vērtus gājienus. Jāatzīst, ka neviens netvēra roku, bet es nobijos no šāda veida spēles. Pasaules federācija izveidoja šādu struktūru, kurā varētu būt pieci dambretes lielmeistari. Viņiem būtu jāizlemj, vai ir noticis iespējamais pārkāpums un vai šāda persona ir jāatsauc no sacensībām. Tomēr tas viss vēl ir ļoti svaigs, un mēs neesam pārliecināti, vai un kā tas darbosies.
Vai aprīļa spēle Pasaules kausa izcīņai Polijā bija labi organizēta?
– Protams! Organizators bija viesnīca Bellotto Varšavā. Es pati izvēlējos šo vietu. Tā ir ļoti eleganta viesnīca, kas piemērota šāda veida sacensībām. Es tur jutos lieliski un esmu ļoti priecīga, ka šī spēle tika spēlēta tur.
Tas, ka jūsu rīcību komentēja tādi slaveni žurnālisti kā Tomašs Smokovskis vai Tomašs Zimočs, radīja spiedienu?
– Laikam bija ļoti jauki. Abiem vīriešiem bija prieks komentēt sportistus pasaules lielākajās arēnās, tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka viņi arī ziņoja par manu maču mūsu kanālā. Tomašs Smokovskis šobrīd ir viens no populārākajiem žurnālistiem, pateicoties jauniešu elkam, pateicoties Sporta kanālam. Tomēr tikšanās laikā es par to nemaz nedomāju.
Spēli internetā vēroja vairāki tūkstoši cilvēku, kas ir rekords.
– Jā, mani ļoti iespaidoja toreiz notiekošais. Arī paša turnīra laikā man nācās atteikties no dažām mediju intervijām, jo man bija ļoti jākoncentrējas uz nākamajām spēlēm. Jutu lielu interesi, zināju par ierakstu auditoriju vietnē YouTube, bet nevarēju pārāk daudz domāt par to, cik daudz cilvēku mani skatās.
Ja mēs jau spēlējam tiešsaistē. Vai šādus dambreti var salīdzināt ar esportu?
– Es domāju, ka ļoti. Kad mēs spēlējam fizisko dambreti, mēs esam sportisti, un, spēlējot ar peli, dambrete pārvēršas par esporta spēli. Tāpat kā esportā, mēs rūpējamies par veselīgu uzturu, pareizu vingrinājumu devu un miegu visaugstākajā līmenī. Piemēram, mēnesi pirms sacensībām alkoholu nelietoju vispār. Šajā aspektā dambretisti augstākajā līmenī ir pilnībā profesionāli.
Vai jums ir bijusi personīga pieredze ar esportu?
– Nopietni, nē. Es vienmēr esmu koncentrējies galvenokārt uz dambreti. Tomēr manā dzīvē bija Counter-Strike epizode. Pirmajā koledžas gadā man bija draugi, kuri daudz spēlēja šo spēli, un es nolēmu ar viņiem spēlēt dažas spēles. Tomēr ar to viss beidzās, un uz galdiņa es jūtos daudz labāk nekā serverī.
Kādas ir atšķirības starp tiešsaistes dambreti un tiešraides spēlēšanu?
– Man patīk redzēt savu pretinieku, redzēt viņa seju, emocijas. Neatkarīgi no tā, vai viņš jūtas labi noteiktā stāvoklī vai ir stresā. Tomēr šeit mums ir sava veida tīmekļa kamera, taču tā nav viena un tā pati. Mēs varam redzēt tiešraidē, piemēram, ja pretinieka roka trīc, es pievēršu lielu uzmanību gan sejas izteiksmēm, gan ķermeņa valodai. Esmu lasījusi daudz grāmatu par psiholoģiju sportā, un man tā ir svarīga spēles daļa. Pat tad jebkura blefa iespēja praktiski pazūd. Ja pozīcija nav laba, jūs varat pateikt pretiniekam, ka jūtaties ļoti pārliecināti.
Kāpēc, jūsuprāt, sievietes dambretē vai šahā ir vājākas par vīriešiem?
– Esmu par to daudz domājusi, un tas arī mani ir mulsinājis. Manuprāt, tas ir atkarīgs no vairākiem bioloģiskiem faktoriem. Sievietes veic vairākus uzdevumus, bet ir arī emocionālākas un mazāk riskantas nekā vīrieši. Es nedomāju, ka tas palīdz mums būt labākām par vīriešiem šajā jomā. Turklāt es domāju, ka mūsu fiziskumam tomēr ir sava loma. Lai arī tas ir “mazkustīgs” sporta veids, šie fiziskie un bioloģiskie faktori, manuprāt, liek mums atpalikt no vīriešiem. Labākā sieviete kopvērtējumā ir ļoti zemā vietā pēc kopējā reitinga. Diemžēl man šķiet, ka šīs atšķirības ir nepārvaramas.
Kāda ir vīriešu dambretes problēma mūsu valstī?
– Diemžēl Polijā simts lauciņu dambrete nav tik populāra kā, piemēram, Nīderlandē vai Austrumeiropā. Starp poļu spēlētājiem man ir visaugstākais rangs. Piemēram, Nīderlandē gandrīz katrā mājā ir dambretes dēlis, un viņš šo sporta veidu apguvis jau no agras bērnības. Dambrete tur popularitātes priekšgalā ir, un tas acīmredzot izraisa lielāku interesi, labāku līmeni un naudu. Tomēr man šķiet, ka mēs savā valstī ejam pareizajā virzienā.
Nedaudz mainot tēmu. Vai esat FC Barcelona fane, kā jūs jutāties par Leo Mesi aiziešanu?
– Kad konferencē raudāja Mesi, es gandrīz raudāju kopā ar viņu. Es atbalstu Barcelona kopš Leo tur sāka spēlēt, tāpēc man futbolists un klubs vienmēr ir bjis viens. Līdz beigām es neticēju, ka viņš aizies. Tagad, protams, papildus Barselonas spēlēm es sekošu Leo arī Parīzes “Saint-Germain”.
Kādi ir jūsu mērķi 2021. gada beigās?
– Tagad es dodos uz Nīderlandi, lai tiktos ar savu līgas komandu, un tad man ir Eiropas komandu čempionāts, kas sāksies 4. oktobrī. Es gribētu no turienes atvest medaļu, lai gan jūs zināt, ka visi vēlas izcīnīt zeltu. Tas būs ļoti grūti. Turklāt es vēlos sevi labi parādīt Polijas čempionāta laikā atklātajā kategorijā, t.i., bez dzimumu dalījuma.