Regīna Tiberga

Regīna Tiberga (dzimusi Svirževska 1959.gadā, Rīga) ir nacionālā meistare 100 lauciņu dambretē. Treneris Emanuels Mērins. Absolvējusi Rīgas 25. vidusskolu.

Latvijas čempionāti sievietēm 100 lauciņu dambretē:

1.vieta - 1975, 1976, 1979

2.vieta - 1974

1970.gads.

Šodien jūras viļņos

Sudrabotas pērles mirdz.

Tālumā, kur horizonts,

Stalts kuģis traucas šurp.

Tam masti slejas augšup

Pret sauli, pret gaišo brīvību,

Kas vēl nav cieša

Kā nepārkožams rieksts.

Uz mastiem grezniem burtiem rakstīts

Vārds kā saules stars,

Kas spīd uz dzimto latvju zemi.

Tas vārds, kas mūžiem sirdīs dzīvos.

REGĪNA SVIRZEVSKA,

Rīgas 25. vidusskolas

5. klases nioniere

1973.gads. MŪSU mājai tuvu atrodas fabrika «Sarkanais kvadrāts» — manas māmiņas darba pasaule.Rītos viņa ātri nokļūst galā un laikā sēžas pie smērējamās mašīnas. Māmiņa gatavo zābaku zoles.Rīgā ir daudz dažādu fabriku, bet manai māmiņai iepatikusies tieši šī. Ir arī daudz citu profesiju, bet manas māmiņas profesijā ir kaut kas loti īpatnējs. Salīdzināsim to ar celtnieka darbu. Viņš būvē mājas, rūpnīcai un skolas un. kad darbu ir padarījis, aplūko uzcelto ēku un saka: «Mans darbs!» Manai māmiņai viss ir citādāk. Daudz zoļu dienā viņa salīmē un nodod tālāk, lai galā no konveijera kā divi zaķēni nolēktu zābaku pāris. Pec tam tie nokļūst

veikalu plauktā pircēju rokās un beidzot — kājās. Tur tiem īstā vieta. Diendienā caur māmiņas rokām iziet tūkstošiem zoļu Un kas zina, kur un pie kādiem cilvēkiem nonāks māmiņas ražotais apavu pāris? Varbūt tos nēsās aktieris, rakstnieks, skolotājs,ārsts, strādnieks bet varbūt —Jūs? Mana māmiņa nevar apskatīt sava darbu un teikt: «Mans darbs!» Viņa pat nezina, tieši kuri zābaki iegūs viņas līmētas zoles, bet viņa saprot: šis darbs ir vajadzīgs. Viņai tas liekas atbildīgs. Kas var iztikt bez zābakiem, īpaši tādā ziemā kā šogad? Arī lauku cilvēkiem ļoti vajadzīgi zābaki, jo darbos jāiet, neskatoties uz dabas untumiem — lietu un sniegu. Regīna SVIRŽEVSKA

Rīgas 25. vidusskolā

1973.gads.

Jauna diena

Es pamostos. Vēl vēsi.

Vēl saules nav pie debess juma.

Tik visur ceļas miglas vāli,

Sedz manam skatienam tie tāli.

Rets gājējs savos darbos iet,

Jo rīts vēl drēgniem ziediem zied.

Pie loga zaļā krūmu dziesma skan.

To laikam strazds no rīta veltī man.

Un tad es redzu pirmo saules staru,

Ķas krīt uz ziediem pilnu zaru.

Nu atkal jauna diena zeļ.

Un mani jaunus: gaitās ceļ.

Regīna SVIRŽEVSKA

Rīgas 25. vidusskolas

8 klase

1974.gads. Par republikas čempioni starptautiskajā dambretē kļuvusi Dzintra Bumbule (Saldus). Trijniekā iekļuva arī Regīna Svirževska (Rīga) un Marita Krieviņa (Rīgas raj.).

1975.gads. Vissavienības arodbiedrību junioru meistarsacīkstēs  100 lauciņu dambretē - 5.vieta.

1976.gads. Regīna Svirževska ir tinēja. Viņa vienmēr pārsniedz darba uzdevumus, un nav šaubu, ka darbā palīdz sportā gūtais rūdījums. Ir GDA nozīmniece. Regīna ir viena no labākajām republikas jaunajām dambretistēm.

1977.gads. Pēc Latvijas PSR dambretes federācijas iniciatīvas Rīgā tika sarīkots pirmais Baltijas republiku, Baltkrievijas un Ļeņingradas čempionāts starptautiskajā

dambretē sievietēm. Konkurējot ar septiņām sporta meistarēm un sešām meistarkandidātēm, žurnāla «Dambrete» literārā līdzstrādniece Regīna Svirževska ar 8,5 punktiem (no 13) kjuva par pirmo čempioni un izpildīja PSRS sporta meistares normu. 8,5 punkti, bet sliktāks koeficients, bija PSRS eksčempionei Iraidai Spaskai

(Ļeņingrada). Trešajā vietā četrpadsmitgadīgā Rīgas 15. vidusskolas audzēkne Ella Zilbermane ar 8 punktiem. Tikpat daudz punktu bija arī otrai PSRS eksčempionei L. Iļjinai (Minska). Komandu vērtējumā ar 16,5 p. pirmo vietu izcīnīja Latvijas komanda: R. Svirževska un E. Zilbermane, kuras pārstāv sporta klubu «Radiotehniķis». Tālāk- Baltkrievija, Ļeņingrada pa 15,5, Igaunija 12 p.

1977.gads. Par republikas čempioni starptautiskajā dambretē kļuvusi Regīna Svirževska («Radiotehniķis»). Pārējā kaluma medaļas izcīnīja Dzintra Bumbule (Saldus) un Ella Zilbermane.

1979.gads. Sievietēm šoreiz finālcīņas iedalījās visas mūsu labākas dambretistes, arī abas mūsu sporta meistares «lielajā dambretē», Baltijas čempionātu uz varētājas Regīna Svirževska-Tīberga un Albīna Eris. Spraigie notikumi pie rūtotajiem galdiņiem mainījās kā kaleidoskopā. Mainījās dalībniece vadošajā grupa, taču līdere palika tā pati. Tā bija pirmā Baltijas republiku čempione starptautiskajā dambretē, žurnāla «Dambrete» literāra līdzstrādniece, sporta kluba «Radiotehniķis» pārstāve Regīna Tīberga. Viņa pamatsacensībās ieguva 6,5 punktus no 9 iespējamiem un par puspunktu apsteidza Rigas 15. vidusskolas skolnieci 15 gadu veco Ellu Zibermani un ilggadējo «Vārpas» izlases dalībnieci Saldus rajona padomes instruktori Dzintru Bumbuli. Ceturtajā vieta ar 5,5 punktiem palika VMPI inženiere Baltijas -republiku čempione un ša gada PSRS fināliste Albina Eris (Bauskas rajons), piektajā vietā (5 punkti) atstājot jaunāko turnīra dalibnieci 13 gadu veco

Rīgas 40. vidusskolas audzēkni Vitu Dumešu. Tālāk sekoja pagājušā gada republikas čempione Dzintra Frciberga un Tukuma vidusskolniece Inta Tumanova, kas izpildija meistarkandidātos normatīvu. Taču tie vēl nebija turnīra galigie rezultāti, jo pēc sieviešu pasaules čempionātu izcīņas parauga tika izspēlēts vēl viens

sacensību aplis četru labāko rezultātu īpašnieču starpā. Un vēlreiz šķēpus krustoja R. Tiberga, Dz. Bumbule, E. Zilbermane un A. Eris. Papildu sacensības risinājās bezkompromisa divcīņas, taču «ar vārtu guvumu» beidzās tikai viena — Eris un Zilbermanes partija, kurā uzvarēja balto kauliņu īpašniece. Līdz ar to Albīna panāca

Bumbuli un savukārt bez medaļas atstāja zaudētāju. Tā savu trešo Latvijas čempiones zelta medaļu ar 8 punktiem nopelnīja Regīna Tiberga, otro un trešo vietu dālija Dzintra Bumbule un Albīna Eris. Koeficientu radītāji labāki bija Dzintrai, un viņa saņēma sudraba godalgu. Savukārt par punkta pusi no laureātēm atpalika Ella Zilbermane, kas izcīnīja 7 punktus. Sacensības rezumē viens no republikas izlases treneriem E. Mērins: Tiberga ir laba aizsardzības-spēlētajā, un jācer, ka Tbilisi viņa sekmīgi varēs cīnīties par vietu tabulas pirmajā pusē un tādējādi tiks labots «personiskais rekords» -10. vieta PSRS finālā 1977. gadā.

1979.gads. Žurnāla «Dambrete» redakcijas līdzstrādniece, meistare Regīna Tiberga-Svirževska par republikas čempioni kļuva trešo reizi (pirms tam 1975. un 1976. gadā). Regīnas panākums nevienu īpaši nepārsteigtu, ja nebūtu kāds visai zīmīgs fakts - pēc pārtraukuma sakarā ar ģimenes pieaugumu viņa startēja pirmo reizi. Partiju analīze liecina, ka čempionātam viņa bija gatavojusies rūpīgi. Tagad R. Tiberga kopā ar treneri Emanuelu Mērinu domā par jauniem turnīriem augustā Tibilisi paredzama viņas līdzdalība PSRS čempionātā.