Dzintra Bumbule

Dzintra Bumbule (dzimusi 1939.gadā,  Saldus raj.) ir meistarkandidāte 100 lauciņu un 64 lauciņu dambretē. Dambreti apguvusi pašmācības ceļā no Dambretes žurnāliem. Pirmā Latvijas čempionāta 100 lauciņu dambretē 1973.gadā medaļniece.

Latvijas čempionāti 100 lauciņu dambretē sievietēm:

1.vieta -1974

2.vieta - 1976, 1977, 1979

3.vieta - 1973, 1975, 1981

Latvijas čempionāti sievietēm 64 lauciņu dambretē:

3.vieta - 1972, 1973

1967.gads. Pusdienas pārtraukumos cehā vīri izmēģināja spēkus novusā un dambretē. Bieži Dzintra vēroja viņu sniegumus, un kādu dienu nolēma izmēģināt. Sākumā ne visai veicās, un jaunietei nācās samierināties ar zaudējumiem. Dzintra nekaunējās, bet turpināja treniņa spēles ar spēcīgākajiem cehā un kombinātā. Pēc darba dienas tika apskatītas žurnālos un laikrakstos ievietotās paraugpartijas, tad sekoja teorētiskās mācības, kas ievērojami sekmēja panākumus. Drīz vien Dzintrai cehā vairs nebija dambretes spēlē pretinieku, un spēkus varēja izmēģināt rajona sacensībās. Sasniegta tika arī II sporta klase novusā un izcīnīta I vieta Sadzīves pakalpojumu kombināta sieviešu novusa turnīrā. Skārda izstrādājumu ceha preses apkalpes strādniece, komunistiskā darba triecienniece Dzintra Bumbule tagad jau trešo gadu ir rajona sieviešu čempione dambretē. Ļoti veiksmīgs Dzintrai ir mūsu valsts jubilejas gads. Viņa palīdzēja izcīnīt rajona dambretistu komandai 1. vietu un republikas «Vārpas» čempiona nosaukumu. Dzintra Bumbule šogad sekmīgi cīnījās arī rajona meistarībā, gūstot trešo vietu viriešu turnīrā! Tāpat Dzintra ir mūsu rajona izlases komandas dalībniece vieglatlētikā. Vislabākās sekmes viņa guva šķēpa mešanā. Par šo sporta veidu meitenes krūtis grezno rajona čempiones nozīmīte. Ar katrām sacensībām tālāk lido arī viņas grūstā lode.

1968.gads. Dzīve Dzintru Bumbuli nav lutinājusi. Agri jau viņai vajadzēja kļūt patstāvīgai, strādāt. Bet nekāds darbs jaunieti neatbaidīja. Viņa nešķiroja un nedrīkstēja šķirot smags vai «melns» darbs. Bija jāstrādā. Un visu veica vienādi nopietni, kārtīgi. DARBĀ. 1963. gada pavasaris. Kādu dienu Dzintra pirmo reizi vēra sadzīves pakalpojumu kombināta toreizējās skārdnieku darbnīcas durvis. Jauna darba vieta, kas allaž sagaida ar neziņu. Kā veiksies, kādi būs darba biedri? Taču nervozēt bija lieki. Dzintra ātri iekļāvās kolektīva darba ritmā. Viņa strādāja pie mašīnas, kas štancē dažādas detaļas. Vērojot, kā ar noteiktam, ritmiskām kustībām Dzintra vienu pēc otras saņem izgatavotās detaļas, neviens nevarēja noliegt: Dzintrai darbs sokas. Kad cehā vajadzēja jaunu atslēdznieku, jauniete nolēma pamēģināt. Uzņēmuma vadība neiebilda, jo zināja, viņa spēs šo darbu. Gan jau būs labi, tu taču daudz ko proti, vēl savukārt uzmundrināja darba biedrenes. Dzintra nepievīla. Dzintriņ, atnāc, netieku viena galā, skanēja lūgums. Un uzrunātā nekavējoties gāja, lai palīdzētu novērst darbā radušos kļūmi. Kā tā laika atzinība ir nelielā sarkanā grāmatiņa ar uzrakstu «Komunistiskā darba triecienniece». SADZĪVĒ UN SPORTĀ. Tā mēs te šodien abas ņemamies nosvīdušas. Manā dzīvoklī remonts, tādēļ veļu mazgāju pie Dzintras, priecīgi stāsta viņas kaimiņiene. Jā, var uzreiz redzēt, ka arī dzīvokļa saimniece dīkā nav stāvējusi.

Jau uzposta istaba. Vāzē svaigi ziedi. Vēl tikai jāpieliek aizkari. Jauzpošas. Kad vēl citreiz ir tāda izdevība, ja ne atvaļinājuma laikā, vērdamās uz brūno, pašas krāsoto, izžuvušo grīdu, paskaidro viņa. Vēroju Dzintru. Vienkārša, brīžam pat jautra. Liekas, esam pazīstamas jau sen. Saruna rit nepiespiesti. Bet, kad saruna skar viņu, sasniegumus sportā, Dzintra pārsteigta: Par mani rakstīt? Ir taču ievērojamāki sportisti. Par sevi Dzintra stāsta nelabprāt. Skopi. Kautrīgi. Ar lielām grūtībām «izvilku» par viņas sportistes gaitām: Skolā man labāk patika skriet, spēlēt basketbolu. Kad sāku mest šķēpu, iepatikās. Tā ir grātāka disciplīna, tai vajag vairāk pacietības. 1958. gadā pirmo reizi rajona izlases sacensībās! Rezultāts viduvējs. Tagad pa šiem gadiem tas vairākkārt audzis. 36,62 metri ir labākais un tālākais metiens, kuru sasniedza šogad sadzīves pakalpojumu kombināta arodbiedrības spartakiādē Kandavā. Šķēpa mešanā II sporta klase. Bet tas vēl neapmierina. Grāmatplauktā līdzās daiļliteratūrai kaudzītē guļ žurnāls «Dambrete». Vēl mazliet tālāk dambretes galdiņš un kauliņi. Zinu, otra mīļākā nodarbība Dzintrai ir dambrete. Un to viņa labprāt spēlē ikkatru brīvu brīdi gan viena, gan kopā ar kaimiņu bērniem. Ar sajūsmu sportiste min kaimiņu zēnu Aigaru, kurš esot attapīgs un diezgan spēcīgs spēlētājs. Varbūt dienās iznāks labs dambretists, smej Dzintra. Uz brīdi jauniete iegrimst domās. Varbūt pati atceras, kā pirms vairākiem gadiem ar interesi vēroja pusdienas pārtraukumos ceha vīru spēles. Ai, kaut varētu es tā spēlēt! toreiz dzima karsta vēlēšanās. Kad izmēģināja, nācās samierināties ar zaudējumiem. Kā ir tagad? Dzintra ir stipra pretiniece ikvienam dambretistam. Lūk!

Pērn rajona dambretes čempionāta, kurā piedalījās 16 dalībnieki, Dzintra ierindojās IV vietā. Tāpat maijā dambretes zibensturnīrā viņa cīnījās starp 12 vīriem un izcīnīja godpilno I vietu. Taču šogad no 20.—25. septembrim Jūrmalā notika «A» klases kausa izcīņa. Kā veicās? Labi. Bet Dzintra stāsta, ka neesot apmierināta. Individuāli guvusi trešovietu, un tikai puspunkts pietrūcis no meistarkandidātes normas. Neko darīt, jāpaliek I sporta klasei... Vieglatlētika. Arī tās dēļ nevar Dzintra nosēdēt mājās. Patīk paskatīties citu sacensības, patīk pašai piedalīties. Kādi Ir panākumi, par to nevajag daudz taujāt, par to liecina jau pirms diviem gadiem izcīnītais kauss: Dz. Bumbulei par labiem panākumiem vieglatlētikā. Darba daudz. Nebeidzas. Un tāpēc diez vai sportistei ir tāda diena, kad varētu teikt: Man šodien nav ko darīt. Noteikti, nē. Te lielāko dienas daļu aizņem tiešais darbs nacionālo adījumu fabrikas «Auce» filiālē, kur pēc atvaļinājuma viņa strādā. Bet vēl vakarā 1—2 stundu garie treniņi. Te sacensības, kurās Dzintra bieži piedalās. Un ne tikai jau ar minētajiem sporta veidiem. Viņa ir draugos ar skrejceliņu, bumbu, novusu. Taču, kad kinoteātri demonstrē labu filmu, viņu sastapsit arī tur. Ja tikai grib, var paspēt visu, tā klusībā domā Dzintra.

L. Meija

1968.gads. Saldus rajona 1968. gada sieviešu čempionātā dambretē pārliecinoši uzvarēja I klases dambretiste Dzintra Bumbule (SPK), atstājot II un III vietā kolhoza «Rīts» pārstāves II klases dambretistes māsas Inu un Āriju Sergejevas.

1971.gads. Ar Latvijas PSR Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas 1971. gada 14. oktobra pavēli nacionālo adījumu fabrikas «Jūrmala» Saldus ceha adītājai Dzintrai Bumbulei piešķirts PSRS meistarkandidāta nosaukums dambretē. Viņa ir pirmā rajona dambretiste, kas

ieguvusi šo godpilno nosaukumu. Nopietni dambreti spēlēt Dzintra sāka 1965. gadā, cehā, kur vīri pusdienas pārtraukumos vai pēc darba ņēma rokās spēli. Arī Dzintra izmēģināja. Šķietami vienkāršā spēle iepatikās, atklājot arvien vairāk noslēpumu. Dzintra sāka piedalīties sacensībās. Vispirms starp cehiem, tad draudzības sacensībās ar citu uzņēmumu dambretistiem. Tajā pašā 1965. gadā Dz. Bumbulei radās iespēja rajona izlases sastāvā piedalīties republikas komandčempionāta «A» klasē Tukumā. Lai gan pirmais starts izrādījās ne visai sekmīgs, taču bija iegūta tik ļoti vajadzīgā sacensību pieredze. Dzintra sāka iejusties lielu sacensību atmosfērā. Jau 1966. gadā republikas masu turnīrā Rīgā viņa izpildīja I sporta klasi. Veiksmīgs Dz. Bumbulei 1970. gads. Kuldīgā BSB «Vārpa» individuālajās meistarsacīkstēs viņa izcīnīja bronzas medaļu un pirmo meistarkandidāta balli, BSB «Vārpa» komandsacensībās Valmierā otro, un tā paša gada oktobrī Jelgavā republikas «A» klases sacensībās arī PSRS meistarkandidāta nosaukumu. Tikpat veiksmīgi Dzintra turpināja startēt arī šogad. Aprīlī tikai nedaudz pietrūka no republikas čempionāta

bronzas medaļas, bet nesen notikušajās republikas komandsacensībās viņa palīdzēja Saldus rajona komandai izcīnīt bronzas medaļas, pati iegūstot vienādu punktu skaitu ar uzvarētāju vairākkārtējo republikas čempioni R. Eigneri. Vienmēr klusā, nopietnā, savaldīgā Dzintra ir labs komandas biedrs. Grūtā brīdī uz viņu var paļauties. Dz. Bumbule atrod laiku, lai sekmīgi savienotu darbu, sportu un sabiedriskos pienākumus. Viņa regulāri izpilda un pārsniedz ražošanas uzdevumus, sekmīgi vada ceha fizkolektīvu, aizraujas ar vieglatlētiku, daudzus gadus pārstāvot rajonu republikāniskajās sacensībās šķēpa mešanā. Pati Dzintra saka, ka viņai ļoti patīk dambrete, ka vēlas spēlēt arvien labāk un labāk. Pacietības un uzņēmības netrūkst, bet lielā darba mīlestība atnesīs arī veiksmi. Sacensībās gūto pieredzi viņa sniedz arī jaunajai maiņai, vadot jauno dambretistu nodarbības.

R. Zonenbergs

1972.gads. Latvijas lauku VIII sporta spēles. Veiksmīgi startēja DAMBRETISTI. Tiesības spēlēt finālā izcīnīja Ina Sergejeva, Dzintra Bumbule, Reinis Krūmkalns un Jānis Rimša. Jāņa Rimšas kontā 7 uzvaras un 3 neizšķirtas partijas. Rezultātā pirmā vieta un visspožākā kaluma medaļa.

Reinim Krūmkalnam 7. vieta, Dzintra Bumbule kļuva par sporta spēļu bronzas medaļas īpašnieci. Tā kā Jānis Rimša un Dzintra Bumbule izpildīja arī meistarkandidāta normatīvus, Saldus rajons papildus saņēma vēl 6 punktus. Dambrete deva kopvērtējumā 23 punktus.

1973.gads. Lai labāk sagatavotos rajona sporta spēlēm 64 lauciņu dambretē, nīgrandnieki pārbaudīja spēkus savstarpējā cīņā un simultānspēlē pret PSRS sporta meistara kandidāti dambretē Dzintru Bumbuli. Par individuālo turnīru uzvarētājiem kļuva J. Steinberga un J. Auziņš.

Dzintrai pretīm sēdās 32 jaunie nīgrandnieki. Neizšķirtu rezultātu izcīnīja A. Rutkus un V. Odiņš, bet ar uzvaru pret vienu no labākajām republikas dambretistēm var lepoties vienīgi Vitauts Gineitis. Simultānspēles gala rezultāts 30:2 Dzintras Bumbules labā.

1973.gads. Pirmajā republikas čempionātā sievietēm starptautiskajā dambretē uzvarēja Ludmila Adamoviča (Ogre), Mirdza Skrinda (Rīga) un Dzintra Bumbule (Saldus).

1975.gads. Katrs cilvēks savu dzīvi cenšas ievadīt noteiktos interešu ceļos. Vienam tāds ir viens vienīgs, kur nogulst ikdienas darba steiga un rūpes, citam vairāki. Dzintra iet pa diviem ceļiem. Pirmais aizvijas tur, kur fabrikas «Jūrmala» Saldus cehā klaudz viņai tik ierastās adāmās mašīnas, raiti šķetinās raibu raibie dziju pavedieni. Otrais pieder dambretes melnbaltajiem galdiņiem. Un šodien visu sporta entuziastu svētkos, viņas svētkos kaut nedaudz paiesimies pa šo otro ce|u. * * * Maza, mājīga istabiņa. Grāmatas, laikraksti, pieticīgi sablīvējušies plauktiņa apakšā, virspusē dod vietu veselai virknei kausu, dažādu balvu. Pie sienas medaļas, medaļas... vimpeļi, nozīmītes. No Brestas, Ļeņingradas, Tallinas, Rīgas, Jonavas, Orenburgas, Taškentas, Beļciem ... No dažādām Padomju Savienības vietām šie dārgumi te atceļojuši. Visur pabūts,

bijušas interesantas tikšanās ar turienes cilvēkiem, aizraujošas iepazīšanās ar apkārtni, bet, pats galvenais, spēles. Vienmēr daudz uzņēmības, domu koncentrētības, atjautības prasošas. Tieši tas Dzintru Bumbuli dambretē saista Un patīk, ja blakus, visapkārt lielajā mača telpā ir tik nopietni cilvēki, ja pats arī vari tā atdoties kauliņu varai, ka sešu stundu ilgais spēles laiks liekas par īsu. Nemaz nejūti skatītāju esamību, nedzirdi viņu sarunas. Jāatzīstas patiešām slimoju ar šo sporta veidu, domīgi pasmaidot, saka Dzintra. Laikam jau esmu dzimusi sportiste. Saista

arī šķēps, vieglatlētika. Novusā pat rajona čempiones gods iegūts. Cehā man biedri uzticējuši fizkolektīva vadību. Bet skolā patika matemātika. Tā tad arī tagad liek būt uzticīgai dambretei. Un te nu, pirms sniedzies pēc kauliņa, krustām šķērsām jāaprēķina savi un pretinieka gājieni.

Cik šādu gājienu nav bijis? Sakot jau no 1965. gada, kad tika izpildīta pirmā sporta klase, kad urdīja vēlēšanās vismaz iekļūt republikas desmitniekā! Arvien kā pa stāvām kāpnēm ir tikai uz augšu iets. 1970. gada devītā republika, 1971. gadā dala ceturto, sesto vietu, 1972. gadā trešā un republikas izlases sastāvā. Vēl pēc gada Latvijā joprojām trešā un pirmais starts Vissavienības sacensības atnes piekto vietu. Pērnais gads raksturīgs ar vēl priecīgāku ziņu Taškentā, Vissavienības sacensībās mūsu Dzintra otrā. Bet kopumā visā Latvijā mazajā dambretē dala trešo,

ceturto vietu. Tagad viņu var dēvēt ne tikai par PSRS sporta meistarkandidāti, starptautiskajā dambretē iegūts ari godpilnais republikas čempiones nosaukums. Kā jūtas tik augsta titula īpašniece? It kā nedzirdot šo jautājumu, viņa sāk stāstīt par nākamajām spēlēm. Pēc aizvadītā foruma Rīgā, pēc nupat izcīnītās uzvaras pār republikas jaunatnes labāko dambretisti Regīnu Svirševsku jādodas ceļā uz Ukrainas PSR Benderiem. Dzintrai jāstartē Vissavienības sacensību finālā. Un vēlme ir pieticīga iekļūt desmitniekā. Nebūs viegli. Bet Dzintra uzskata, ja reiz esi izlases sastāvā, ja uz tevi paļaujas, tev tic, tad nu ir jācīnās. Cīnīties. So prasmi viņa apguvusi pašmācībā. Par saviem skolotājiem sportiste uzskata speciālus dambretes žurnālus. Veselām kaudzēm tie atrodas dzīvoklī. Pamatīgi izšķirstīti, izstudēti, visu vajadzīgo tie allaž palīdzējuši uzzināt. Palīdzēja pārvarēt arī tās grūtības, kad sešdesmit četru lauciņu dambreti viņa nomainīja pret simts lauciņu. Nu Dzintra ar prieku konstatē, ka ir valdniece pār daudz sarežģītāku, interesantām kombinācijām bagātāku spēli. Ne viegli iegūtās zināšanas enerģiskā dambretiste izmanto ne tikai savas personīgās meistarības augsmei. Cik vien laiks atļauj, viņa ir visur tur, kur darbabiedri aizstāv sava kolektīva sporta godu. Cehā, stendā pie sienas redzam viņu vairākās fotogrāfijās. Met šķēpu, skrien, konsultē kolēģus. Un vienmēr sejā nopietnīha,. stingia apņēmība, prasīgums no sevis un citiem. Tādu savu skolotāju atceras arī tie zēni un meitenes, kurus Dzintra pionieru nama nodarbībās kādreiz izaudzināja par labiem dambretistiem pirmās, otrās, klases sportistiem. Viņa ar sajūsmu piemin Inesi Šļaukstiņu, Valdi Strikmani, Artūru Briedi pacietīgus, neatlaidīgus jauniešus, kas startēja rajona izlasē, bija lieliski sekcijas biedri. Drīz atkal vairs Dzintru Bumbuli Saldū neredzēt. Kā jau minēju, viņa dodas uz ļoti atbildīgiem mačiem Benderos. Atkal mājās par viņu īkšķus turēs darba biedrenes, draugi, atkal tikšanās ar līdz šim nepazītiem cilvēkiem, jauniem spēles partneriem. Atkal ritēs cīņa p»r uzvaru melnbaltajos lauciņos. Cīņa, lai otrā ceļa stāvās kāpnes uzvestu vēl kādu pakāpienu augstāk.

I. Muceniece

1977.gads. Divas dienas SPK sporta zālē risinājās rajona sporta spēļu finālsacensības dambretē. Tajās piedalījās tie dambretisti, kuri rajona astoņgadīgo skolu, vidējo mācību iestāžu, kolhozu un sovhozu un iestāžu un uzņēmumu spartakiādēs spēja izcīnīt sev vietu pirmajā desmitā. Finālsacensībām bija jādod atbilde, kurā no šīm grupām ir labākie dambretisti.Sievietēm, kā jau to varēja gaidīt, rajona čempiones godā tika Dzintra Bumbule. Viņa par puspunktu apsteidza Dzintru Pudāni, bet par punktu Ināru Salmiņu.

1978.gads. No 23. līdz 29. oktobrim Rīgā risinājās republikas pusfināls starptautiskajā dambretē sievietēm. Šīs sacensības reizē bija arī sporta biedrību «Vārpa» un «Daugava» čempionāti. Par pusfināla uzvarētāju kļuva Saldus rajona pārstāve Dzintra Bumbule, iegūstot 6 punktus no 7 iespējamiem. Viņa bija labākā arī starp «Vārpas» pārstāvēm un izcīnīja čempiones zelta medaļu. Otrajā vietā rīdziniece Ella Zilbermane ar 4.5 punktiem. Viņa sporta biedrības «Daugava» čempione. Dzintra Bumbule augstos rezultātus guvusi pašmācības ceļā, bez treneru palīdzības. Visus piecus gadus, kopš Latvijā sievietes spēlē starptautisko dambreti, Dzintra republikas čempionātos bijusi godalgotās vietās. Viņas kontā ir viena zelta, divas bronzas un sudraba medaļas. Labi viņa startē arī ārpus Latvijas PSR robežām. Martā, atkārtojot iepriekšējā gada sniegumu un nezaudējot nevienu spēli, Dzintra Bumbule kļuva par sporta biedrības «Vārpa» čempioni arī 64 lauciņu dambretē. Mums, republikas dambretes sporta vadītājiem, ir patīkami dzirdēt, ka Dzintra sākusi mācīt jaunos dambretistus Saldus rajonā. Labas sekmes!

1979.gads. Pēc Latvijas čempionāta 100 lauciņu dambretē sievietēm sudrab medaļas. Sacensības rezumē viens no republikas izlases treneriem E. Mērins.— Tas, ka Bumbule nezaudēja nevienā partijā, pierāda to, ka viņa spēlēja vismonolītāk. Arī Dzintras regulāra iekļūšana godalgoto vidū liecina par stabilu un noturīgu spēles prasmi. Tālākai sportiskai izaugsmei šķērslis var būt psiholoģisko faktoru pārvērtēšana un pastāvīga trenera trūkums, taču tās ir pārvaramas grūtības. 

1980.gads. Nelielajā Moldāvijas pilsētā Ribņica beigušies Vissavienības lauku sporta biedrību indiviluālie čempionāti starptautiskā dambretē. «Vārpas» dambretistus dienvidos pārstāvēja pieci sportisti — PSRS lielmeistars 64 lauciņu dambretē V. Vigmans, sporta meistari L Zalītis, A. Eris (visi no Bauskas rajona). J. Rimša (Rīgas rajons) un meistarkandidāte Dz. Bumbule (Saldus rajons). Sieviešu konkurencē mūsu «Vārpas» sportistes bija vienas no tempa uzturētājam. It sevišķi tas sakāms par republikas čempioni Albīnu Eris, kura šada mēroga turnīrā uzvarēja pērn. Dzintra Bumbule bija labākā no meistarkandidātēm piecu meistaru konkurencē, bet par pirmo vietu un ceļazīmi uz PSRS finālsacensībām visu turnīra laiku sīksti cīnījās A. Eris un T. Šuļmina (Ņižnitagila). Finišā tomēr laime uzsmaidīja KPFSR meistarei ar 8 punktiem (no 11) kļuva par uzvarētāju un PSRS čempionāta finālisti. Otro — ceturto vietu ar puspunktu mazāk dalīja N. Markevičiene (Viļņa), Dz. Bumbule un A. Eris, kura pēdējā kārtā, cīnoties par uzvaru, neapdomīgi riskēja un cieta zaudējumu. Godalgu galīgo sadalījumu noteica koeficientu sistēmas rādītāji, kas sportistes ierindoja nosauktajā kārtība. Tādejādi bronzas medaļu pirmo reizi ieguva Saldus rajona sporta biedrības «Vārpa» darbiniece Dzintra Bumbule.

Žurnāls Dambrete, 1981. Dzintra Bumbule savu bagātīgo kolekciju papildinājusi ar vēl vienu meda­ļu. Nebūtu tās nelaimīgās 13. kārtas... Ja Dzintra nav sevi priekšlaicīgi nolē­musi neveiksmei (kā tas dažreiz gadās pēc psiholoģiska rakstura traumas), tad viņa ir īstas turnīru cīnītājas paraugs: nopietna, koncentrējusies, neatlaidīga un izdomas bagāta. Kā spēlētāja viņa ir veidojusies galvenokārt patstāvīgi, tādēļ reizēm pie­ trūkst tā saucamās «skolas». Raksturīgi, ka viņa īpaši necenšas izvairīties no nomai­ņām. Tas gan it kā atbrīvo spēkus un at­vieglo spēli, taču arī pretiniecēm jārisina mazāk problēmu. Piebildīsim,ka šī «slimī­ba» daudzām citām spēlētājām izpaužas vēl smagākā formā, taču pret vadošajām ir īpašas, paaugstinātas prasības. Tāpat var raksturot arī tā saucamos antipozicionālos gājienus. Piemēram, turpinājums 4—10 po­zīcijā, kur daudz loģiskāks ir parastais 5—10. Vai arī tāds gadījums: melnie iz­veidojuši «pusspīles» 15—20—24, bet tā­lāk seko gājieni 4—10 un 9—14... Par D. Bumbules kombinacionālo redzi lieci­na, piemēram, partija ar Tumanovu. Taču arī šajā jomā vēl ir neizmantotas iespējas. Tā partijā ar Eris (no galvenā turnīra) vis­labāk būtu bijis izdarīt vairākuma sitienu 46. 33—29, ar priekšrocībām. Dzintrai ir daudz «apslēpto rezervju», tātad viņa var jūtami kāpināt savu meistarību.

1981.gads. Divas nedējas Bauskā risinājās Latvijas PSR XII lauku sporta spēles dambretē. 14 rajonu 42 labākie darnbretisti un dambretistes, tai skaitā divi lielmeistari, 12 sporta meistari, cīnījās par medaļām un ieskaites punktiem saviem rajoniem. 64 lauciņu dambretē spēkojās trīs sporta meistares un II meistarkandidātes. Lieliski spēlēja Saldus rajona dambretiste, BSB «Vārpa» rajona padomes sporta bāzes pārzine Dzintra Bumbule. No pirmās līdz pēdējai kārtai viņa atradās turnīra priekšgalā. Viņas centība un iemaņas vainagojās ar 8,5 punktiem un dalītu 1. —3. vietu. Koeficientu sistēmas rādītāji Dz. Bumbulei gan deva tikai 3. vietu, taču arī skaistā sporta spēļu bronzas medaļa ir lielisks sasniegums. Pirmajās divās vietās meistare L. Adarnoviča (Ogre) un J. Mitkus (Stučka). Pieredzējušās sporta meistares, daudzkārtējās Latvijas PSR čempiones A. Eris (Bauska) un B. Bredovska (Kuldīga) spēja ierindoties tikai 4. un 5. vietā.

1983.gads. Deviņpadsmito gadu pēc kārtas risinājās Vissavienības nozīmes komandu un individuālās sacensības dambrete «Sāremas kauss». Individuālajā vērtējumā lieliski cīnījās Saldus rajona dainbretiste, PSRS sporta meistarkandidāte Dzintra Bumbule. Deviņās cīņās viņa ieguva 6,5 punktus, nezaudēja nevienā partijā un izcīnīja pārliecinošu 2. vietu un skaistu personīgo balvu. Kā parasti Dzintra spēlēja pašaizliedzīgi un godprātīgi. Izcīnītā vieta ir viņas pūļu atalgojums.

1984.gads. Sāremas salas centrā Kingisepā jau 20. reizi risinājās tradicionālais Vissavienības dambretes festivāls 64 lauciņu dambretē. Spēcīgajā konkurencē kārtējo reizi savu teicamo spēles prasmi demonstrēja meistarkandidāte Dzintra Bumbule un ierindojās sestajā vietā.

1984.gads. Saldus rajona sacensības 64 lauciņu dambretē. Sievietēm visās deviņās partijās uzvarēja PSRS sporta meistarkandidāte Dzintra Bumbule («Jūrmalas" Saldus ražotne). Tālākajās vietās Dzintra Pudāne (24. PMK) un Inga Poļikova («Druva»).

1985.gads. Jūrmalā noslēgušās Latvijas PSR 1985. gada A klases komandu un reizē arī BSB «Vārpa» meistarsacīkstes dambretē. Jau piekto gadu pēc kārtas mūsu republikas dambretes augstākajā sabiedrībā cīnās Kuldīgas dambretisti. Pirmajos gados galvenais uzdevums bija noturēties A klasē, bet tagad redzams, ka notikusi mērķtiecīga virzība uz augšu. Pagājušajā gadā bija 5. vieta republikā un bronzas medaļa «Vārpā». Šogad Kuldīgas rajonu pārstāvēja kokapstrādes kombināta «Vulkāns› komanda un pionieru nama jaunieši. Komandas sastāvā divi vīrieši un viena sieviete 64 lauciņu dambretē un viens vīrietis un viena sieviete starptautiskajā dambretē. Komandā obligāti bija jābūt vienam jaunietim un vienai jaunietei. «Vulkāns» cīnījās savā labākajā sastāvā - PSRS sporta meistars Rūdolfs Tomass,  meistarkandidāts Gints Bredovskis,  I sporta klases dambretiste Liene Tomase, meistarkandidāti Ziedonis Poselis un Dzintra Bumbule. Jauniešu komandā - Ivars Akerields, Zigmārs Lagzdiņš, Lana Cerkasova, Jurands Orlovs un Lauma Paupe. Rezultātā iegūta trešā vieta. 

1985.gads. Četras dienas rajona patērētāju biedrības zālē risinājās 23. starprajonu individuālais un komandu turnīrs dambretē, kurā izcīnīja mūsu sabiedriskā trenera Imanta Rudeņa piemiņas kausu, ko dāvājis «Vārpas» rajona padomes šaha un dambretes klubs. 64 lauciņu dambretē sievietēm pirmajās trijās vietās ierindojās viešņas Agita Mētere no Cēsīm (8 p.), Dzintra Bumbule no Kuldīgas (7,5 p.) un Ilze Ojere no Jelgavas (6,5 p.).