"FMJD Ģenerālā Asambleja 17. un 18. maijā aculiecinieka statusā"

21.06.

NL

Lasītājiem piedāvājam starptautiskā lielmeistara G.Valnera rakstu "FMJD Ģenerālā Asambleja 17. un 18. maijā aculiecinieka statusā", kur autors maksimāli atklāti stāsta par pašreizējo situāciju Vispasaules dambretes federācijā, nebaidoties saukt lietas īstajā vārdā, arī atklājot vienu otru aizkulišu intrigu... 

Starptautiskais lielmeistars, pasaules eksčempions Guntis Valneris

FMJD Ģenerālā Asambleja 17. un 18. maijā aculiecinieka statusā

             17.maijā (tā bija kārta pirms pēdējās pasaules čempionāta brīvdienas 18.maijā) man negaidot bez jebkādiem priekšnoteikumiem izveidojās sliktāka pozīcija pret turnīra līderi Aleksandru Georgijevu un abpusēji drudžainā laika trūkumā man savu pozīciju izdevās aizstāvēt. Likās, ka ar to vētrainās batālijas tai dienai bija beigušās, bet es maldījos, jo tās pašas viesnīcas, kurā norisinājās pasaules čempionāts, konferenču zālē bija sākusies 2 dienu Vispasaules Dambretes Federācijas (FMJD) Ģenerālā Asambleja, kas jau pēdējos gadus desmit nenorit mierīgi.

Paskaidrojoša atkāpe:

Uz Pasaules Dambretes Federācijas eksprezidenta Wouter van Beek (pats viņš sevi joprojām uzskata par prezidentu) tieksmi pēc varas Vispasaules Federācijā un uzvedības stilu: nepārtraukto bezvērtīgo (kopēto) diplomu pasniegšanu; „pielīmēšanos” dažādiem turnīriem (svinīgas runas un savas nozīmības uzspēlētu izpausmi) un pasaules čempionātiem, īpaši Holandē, finansiāli neiedodot ne kapeikas; FMJD statūtu amortizēšanu sev vajadzīgajā brīdī un vietā; FMJD kā organizācijas (būtībā bez sava budžeta) pilnīgu atkarību no Holandes Dambretes Federācijas (KNDB), vēl varēja pievērt acis 1992. gadā un mazliet vēlāk, kad Austrumeiropas jauno valstu federācijām vairāk par visu interesēja starptautiska atzīšana un līdzvērtīgs statuss ar pārējām valstīm. Ar laiku jaunās Austrumeiropas valstis savu federāciju uzbūvē un attiecībā uz finansiālu saistību izpildi pret Vispasaules Federāciju kļuva priekšzīmīgākas nekā, piemēram, Āfrikas vai Latīņamerikas valstis, tādējādi nostājoties līdzās Rietumeiropai, un pamatoti uzskatot, ka svarīgu jautājumu izlemšanā viņu viedoklis ir nopietni jāņem vērā. Bez tam daudz Austrumeiropas profesionālo un pusprofesionālo dambretistu, kas joprojām aktīvi spēlē, nopietni pievērsās tādam jautājumam kā, kas tad īsti būs savas valsts federācijas prezidents (nevis vairs standarta „kāzu ģenerālis” kā agrāk), kas lems ļoti svarīgus jautājumus un pārstāvēs arī tos pašus vadošos spēlētājus Vispasaules Federācijā. Tādējādi Austrumeiropas federācijas pārsvarā gadījumu pārstāv arī savu spēcīgāko spēlētāju intereses. Rezultātā Austrumeiropas, kā arī vairāku sabiedroto valstu viedoklis sāka manāmi atšķirties no Rietumeiropas Federāciju viedokļa, kuras vienmēr atbalsta to, ko piedāvā Holandes Federācija, jo Austrumeiropu interesē pilnasinīgs dambretista statuss (lai pasaules līmeņa dambretists pelnītu pietiekoši, lai viņam nebūtu kauns par savu statusu), kā arī sevis kā pilnvērtīgas valsts statuss. Dabīgi tas nekādi nesaskan ar van Beek nekā nedarīšanu finansu piesaistīšanā FMJD, kā arī Holandes Federācijas vēlēšanos paturēt marioneti – van Beek.

Man ierodoties Asamblejas zālē tika risināts pats pirmais (kas arī būtībā divu dienu garumā bija vienīgais) un jau vēsturiskais jautājums: kurām no klātesošajām federācijām ir tiesības balsot par kādu no diviem prezidenta amata kandidātiem, un kurām nē. Šeit obligāti ir nepieciešama vēl viena paskaidrojoša atkāpe.

Atkāpe:

1) Jau 2001.gada pasaules čempionāta Maskavā laikā ar nospiedošā vairākuma pasaules čempionāta dalībnieku, kā arī ar vairākuma klātesošo federāciju pārstāvju (tad arī notika Ģenerālā Asambleja) parakstiem Holandes Dambretes Federācijas klātesošajam prezidentam tika iesniegta vēstule, kurā bija pausta neuzticība Vispasaules Federācijas prezidentam van Beek, un bija izteikts lūgums atrast citu kandidātu prezidenta amatam – holandieti! Rezultāts – Holandes Dambretes Federācija organizēja Ārkārtas Ģenerālo Asambleju, kas norisinājās Holandē, un uz kuru sabrauca vairums Rietumeiropas valstu pārstāvju, un reti kurais austrumeiropietis (jo parasti normālās Asamblejas norisinās kādu lielu starptautisku pasākumu: pasaules vīriešu vai sieviešu čempionāts laikā, kad var atbraukt maksimāls pārstāvju skaits), un Jūs neticēsiet! – vienīgais kandidāts, ko varēja atrast Holande – bija van Beek. Viņš tika ievēlēts par FMJD prezidentu vēl uz 2 gadiem, uzspļaujot vadošajiem pasaules dambretistiem un vairumam federāciju.

2) Līdz šim galvenā problēma, van Beek novākšanai no FMJD prezidenta krēsla, ko neoficiāli pauda arī Holande (gan savu interešu dēļ, jo marionete Vispasaules Federācijas prezidenta krēslā ir ļoti patīkama) bija bijusi citas pienācīgas kandidatūras trūkums. Tagad savu kandidatūru bija izvirzījis nopietns kandidāts – viens no FMJD viceprezidentiem, austrumeiropietis Šovkopljass (Ukraina), kurš saprata visu FMJD nesaskaņu cēloņus un kurš būtībā apmierināja kā visas Austrumeiropas valstis, tā arī Brazīliju, Izraēlu, Mongoliju. Šovkopljass bija ieradies dažas dienas agrāk, nopietni sagatavojies. Viņš centās runāt ar katru savu potenciālo atbalstītāju atsevišķi. Lūk, ko viņš sacīja man. „ Man ir Ukrainas premjerministra parakstīts dokumenta oriģināls (viņš man to parādīja), kurā viņš sola visāda veida atbalstu, ja Ukrainas pārstāvis kļūs par FMJD prezidentu.” Uz jautājumu, ko nozīmē jēdziens „visāda veida atbalsts” Šovkopljass atbildēja: „Vismaz 20 000 EUR katru mēnesi FMJD kontā.” Es jautāju: „Kāpēc man būtu jātic Jums tagad, ja Pasaules čempionāti 64.lauciņu dambretē Ukrainā ne vienmēr noritēja augstā līmenī? Kas tad ir mainījies?” Atbilde: „Sergejs Bubka nesen kļuvis par Ukrainas premjerministra padomnieku sporta jautājumos, bet es un viņa vecāku ģimene bijām tuvi draugi. Abi esam no Luganskas. Bubka varētu būt liels palīgs arī dambretes pietuvināšanai IOC, jo viņš ir tās valdes loceklis.”

Es paņēmu kā Latvijas balsstiesīgais delegāts man izdrukātos dokumentus un sāku klausīties, kas tad īsti ir ieradies, un kas notiek. Izrādījās, ka pēc FMJD vadības domām balsstiesīgas ir 20 klātesošās federācijas.

Atkāpe:

Federācija var maksāt 3 dažādas iemaksas:

1) 45 EUR – tad tā paliek kā FMJD biedre, bet tai nav tiesību piedalīties balsošanā, kā arī tai nav tiesību sūtīt savus dambretistus uz
      oficiālajiem FMJD Čempionātiem.

2) 160 EUR – tā var balsot, un visur piedalīties, bet maksā augstākas iemaksas par katru dalībnieku visu rangu pasaules čempionātos
      (Šai kategorijai šogad pieder arī Latvija)

3) 390 EUR – tā var balsot, un piedalīties pasaules čempionātos ar pazeminātu dalības maksu.

20 federācijas bija: Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Vācija, Izraēla. Itālija, Francija, Beļģija, Holande, Anglija, Velsa, Mongolija, Senegāla, Brazīlija, ASV, Austrālija. Ieskatoties vienā no dokumentiem, kurā bija redzamas federācijas un parādnieki, kā arī cik kura no federācijām maksājusi par 2003.gadu iemaksu FMJD, man radās daži jautājumi: pirmkārt, dokumentā es neatradu Velsu pieminētu vispār, otrkārt, Anglija maksājusi šogad tikai 45 EUR, tātad bez balsstiesībām, treškārt, vai Anglija un Velsa ir divas neatkarīgas valstis?, pretī Senegāla es redzu visai prāvu parādu 850 EUR. Es nebiju noskaņots kareivīgi, jo zināju, cik daudz spēka varu atdot, un kāds bieži ir rezultāts (kaut vai pieminētā Asambleja Maskavā), un kā pierādīja mans lieliskais finišs pasaules čempionātā, biju rīkojies prātīgi. Bet citi, kas atbalstīja Šovkopljasu bija daudz kareivīgāki: piemēram, Igals Koifmans (Izraēla), kas bija ļoti aktīvs, uzdeva šos jautājumus, un jaunā FMJD grāmatveža atbildes uz vienu no tiem: „ Kā Anglija var būt balsstiesīga, ja pretī uzrakstam Anglija tabulā ir rakstīts, apsolījusies maksāt 45 EUR?” Grāmatveža atbilde:” Jā, bet ierodoties šeit Anglija samaksāja vairāk, tāpēc tagad viņai ir balsstiesības.” „Kāpēc tas neparādās atskaitēs?” „Anglija samaksāja ierodoties, tāpēc nepaspēju iedrukāt.” „Vai Jums vai Anglijas pārstāvim ir izrakstīta kvīts par to, ka viņš šodien to ir maksājis?” „Nav, bet ticiet manam vārdam.”

Atkāpe:

Anglijas Federācija ir butaforiska federācija, kura ir izveidota tikai dažus gadus atpakaļ, ar mērķi, lai formāli būtu pārstāvēta valsts. Būtībā tā sastāv no dažiem cilvēkiem. Anglijā spēlē „checkers”, un tā jau ir vērā ņemama federācija, bet„checkers” federācijai ar šo jaunveidojumu nav nekāda sakara. Būtībā šīs federācijas izveidošanas tēvs ir van Beek, jo kad vairākus gadus pēc kārtas (3 vai 4) notika Prāta Spēļu Olimpiāde Londonā, van Beek vienmēr aktīvi tur devās. Pēc tam no holandiešu dambretistiem dzirdēju, ka izveidota Anglijas Dambretes Federācija, kas sastāvēja no 6 cilvēkiem, nesaistītiem ar dambreti. Arī uz FMJD Asambleju bija ieradies pārstāvis 100% šahists, kurš pie reizes vēl drīkstēja balsot Velsas vietā. Šī butaforisko federāciju dibināšana un balsstiesīgums van Beek laikos bija ļoti iegājusies, jo bija taču kaut kā jāatrod pretsvars jauno Austrumeiropas valstu daudzumam, jo bieži arī tuvākās valstis dažādu iemeslu dēļ ietekmējās no austrumeiropiešiem: Vācija (emigrācija), Izraēla (emigrācija), Mongolija (runā krieviski, līdz ar to ir iespējams izskaidrot problēmas).

Vēl viena problēma, kas bija izdevīga van Beek tika ar skubu pacelta: problēmas Krievijas Federācijā. Tās oficiālais prezidents ir Klimaševs, kam ir sliktas attiecības ar vadošajiem Krievijas simtlauciņu dambretistiem, kas būtībā ir spēcīgākie pasaulē. Šie spēcīgākie spēlētāji Baškīrijas kluba „Bashneftj” paspārnē ir izveidojuši savu Krievijas Starptautiskās Dambretes Federāciju (RFID), kuras prezidents ir viens no koncerna „Bashneftj” naftas magnātiem. Tomēr atzīšana Krievijas līmenī iet ļoti gausi, jo lai oficiāli reģistrētos pēc Krievijas likumdošanas, nepieciešams, lai būtu pārstāvji no 50 reģioniem. Tā dambretē nebija pat padomju gados, un reti kurā sporta veidā Krievijā tas ir iespējams. Krievijas Sporta Komiteja atzīst Kļimaševu, jo kā runā, viņam tur augstā amatā sēžot labs paziņa. Tomēr jaunā federācija ir krietni turīgāka par oficiālo, un rīko visa veida Krievijas čempionātus ar pieklājīgiem balvu fondiem.

Dabīgi van Beek ir ļoti izdevīgi risināt šo problēmu tagad, jo Kļimaševs par van Beek nebalsos nekad, bet jaunās federācijas pārstāvis pateicības pēc varētu arī nobalsot. Atgādināšu, ka FMJD pēc statūtiem nav tiesību šo jautājumu risināt, kamēr tas nav atrisināts Krievijas Sporta Komitejā, jo 1 pārstāvis no valsts jau ir. Rezultāts bija: Krievijas balsi sadala divās daļās.

Arī attiecībā par balsstiesībām beigās FMJD vadība palika pie sava – balsot drīkst visas 20 sākotnējās federācijas: tas nekas, ka uz šo brīdi Senegāla pat netaisās maksāt - toties viņi mutiski solīja.`

Tagad tika dots vārds abiem prezidenta amata kandidātiem. Sākumā savu programmu izklāstīja Šovkopljass. Kodolīgi viņa programmas galvenos punktus es jau atklāju vienā no atkāpēm. Pienāca kārta arī van Beek. Viņš sāka ar to, ka būtībā apšaubīja sava oponenta vārdu korektumu – viņu tik ļoti nobiedēja otra pretendenta biznesa piegājiens lietai:”Ne viss ir zelts, kas spīd. Labāk stabilitāte un lēna virzība uz priekšu, nekā apšaubāmi solījumi.” Es pats esmu piedalījies priekšvēlēšanu kampaņā un zinu, ka politiskā ētika aizliedz, izklāstot savu programmu, nopulgot vai mest ēnu uz otra pretendenta teikto. Van Beek savā programmā kā galveno minēja tuvināšanos IOC (interesanti, kas gan tuvāk spētu pietuvināt FMJD Starptautiskajai Olimpiskajai Komitejai: mistiska privātpersona bez finansēm van Beek vai Šovkopljasa kolēģis IOC valdes loceklis Sergejs Bubka) un stabilitāti (jautājums, kur – nabadzībā, jo FMJD līdzekļu normālā izpratnē nav).

Tika izvēlēta balsu skaitīšanas komisija 2 cilvēku sastāvā, jo prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Šie 2 cilvēki bija: Henks Fokkinks un kāds senegālietis.

Atkāpe:

Fokkinks būtībā ir galvenais FMJD tiesnesis, kurš ir atkarīgs no FMJD, jo tā viņam izkārto svarīgus turnīrus tiesāšanai. Kā pēdējo varu minēt Pasaules Pretendentu turnīru Jakutskā, kur viņa vainas dēļ izcēlās konflikts starp Klerku un Švarcmanu, jo būtībā viņš pēc dabas ir pārāk kautrs, un diviem pazīstamiem lielmeistariem nonākot konfliktsituācijā, viņš vienkārši nespēj atrisināt konfliktsituāciju, jo pietrūkst drosmes nosvērti iejaukties. Līdzīgi radās skandaloza konfliktsituācija kādā Polijas turnīrā starp Švarcmanu un Čulkovu. Pēdējā laikā gan bieži gadās situācija, kad FMJD viņu nozīmē kādam čempionātam, bet organizatori uzaicina citu tiesnesi (kā šajā pasaules čempionātā un Tallinas jaunatnes Olimpiādē jūlijā).

Pasaules čempionāta laikā es ļoti brīnījos par kādu senegālieti, kurš ieradās turnīra vidū un pēkšņi kļuva par trešo čempionāta tiesnesi. Parasti tādas lietas nekad nav notikušas, un tā var notikt vienīgi pēc FMJD personīga lūguma čempionāta organizatoriem. Droši vien viņa īsto ierašanās nozīmi neviens tajā brīdī neizprata.

Tātad visi nobalsoja un iemeta savus apzīmogotos papīrīšus grozā, kuru aplaida riņķī. Fokkinks kopā ar senegālieti nostājās aiz galda un sāka kaut ko šķirot. Es tā sapratu, ka tika sašķirots pēc piederības par vienu kandidātu un par otru. Tad visi papīrīši tika izlikti un pa vienam tie tika celti gaisā, lai gan attālums līdz vairumam delegātu bija diezgan liels. Senegālietis paceļ pirmo papīrīti un sauc „van Beek”. Es atrados salīdzinoši tuvāk par citiem delegātiem, un pat no 3 metriem redzēju, ka uzraksts ir diezgan garš – varēju pat izlasīt ar neveiklu roku rakstītu sākumu : „Shovk...”. Es savu pārliecību izteicu, mani atbalstīja citi. Senegālietis, it kā atrodoties tirgū, kur 2 latu vietā izdevis 1, vēsi atzina savu vainu. Rezultāts bija: 11:9 par labu van Beek.

Tā beidzās pirmā Asamblejas diena un jaunievēlētais prezidents van Beek kā pirmo soli prasīja samaksāt par vakariņām delegātiem pusi no summas, kaut gan ielūgumos federāciju pārstāvjiem bija rakstīts, ka dzīvošanu un ēdināšanu Asamblejas laikā sedz FMJD.

Vakarā Igaunijas pārstāvji un apvienotais Anglijas – Velsas pārstāvis pameta Asambleju, bet izraēlietim Igalam Koifmanam kaut kas likās dīvaini, un viņš sagatavoja dokumentu, kurā bija 3 punkti sakarā ar kuriem nupat notikušās vēlēšanas bija jāuzskatam par nelikumīgām:

1)      Akceptējot 2.federāciju no vienas valsts (domāta Krievija) Ģenerālā Asambleja un prezidents pārkāpj statūtus.

2)      Nav tiesību balsot federācijām:

a)      kuras tikko iestājušās FMJD

b)      nav maksājušas parādus

c)      pārstāv reģionus, nevis valstis (Anglija, Velsa)

3)      federācijas, kas maksā tikai 45 EUR iemaksu FMJD nav tiesību balsot.

Vislielākais joks bija tas, ka šo dokumentu nākamajā rītā parakstīja 11 valstis (Pat ņemot vērā visas Velsas un Senegālas iepriekšējā vakarā balsoja 20 federācijas). Tātad vai nu visas vēlēšanas bija van Beek organizēta falsifikācija (varbūt šeit izpaužas mistiskā senegālieša loma?!) vai arī dažas no federācijām vienas nakts laikā mainīja savu viedokli.

18.maijs

Neizplūdīšu aprakstā par šo dienu, jo tā lielākoties bija 9 stundu lamāšanās. Konstatēšu tikai pašu galveno.

Asambleja atsākās no rīta. Uzreiz tika iesniegts 11 valstu parakstītais dokuments. Van Beek uz īsu brīdi mainījās balss tembri – viņš sāka runāt zēna balsī. Sāka tulkot zālei kaut ko uz franču valodu, lai gan zālē tajā brīdī neviena franciski runājošā neatradās.

Tika nozīmētas atkārtotas vēlēšanas. Shovkopljasu atbalstošā puse pieprasīja mainīt van Beek kā Asamblejas vadītāju, kas arī tika izdarīts. Asambleju sāka vadīt Eiropas Konfederācijas vadītājs Pavļickis (Polija), kas centās ieturēt neitrālu pozīciju, bet ieslēdzās FMJD slepenais ierocis – veseli 4 senegālieši, kuru acīmredzams mērķis bija izjaukt van Beek gaidāmo nelabvēlīgo balsojumu. Senegāla, kura nebija maksājusi FMJD dalības maksu vairāku gadu garumā, pēkšņi kļuva ļoti aktīva: pēc kārtas uzstājās visi 4 pārstāvji; katra monologs bija 15-20 minūšu garumā. Senegaliešu runas bija visumā ambiciozas, nesaistītas ar šo Asambleju, bet tendētas uz to cik Senegāla ir svarīga dambretes pasaulei, cik ļoti viens no pārstāvjiem bija pūlējies organizējot 1984 (!)gada pasaules čempionātu Senegālā utt.

Beidzot ap 16.30 tika dots starts atkārtotām prezidenta vēlēšanām (neviens cits jautājums pa šo laiku netika apspriests). Tika izvēlēta jauna balsu skaitīšanas komisija, kuras sastāvā ietilpa arī holandietis Harms Virsma – viens no spēcīgākajiem lielmeistariem pasaulē un vēl nesenais Holandes parlamenta deputāts no skandalozās noslepkavotā nacionālista Pim Fortuyn partijas. Pēc FMJD pieprasījuma balsot a`akal deva gan Velsai, gan Anglijai, kuras prombūtnes laikā par šīm Lielbritānijas daļām balsot pilnvarota bija ASV, gan arī Senegālai. Tika savāktas balsis, un Harms Virsma, kurš, lai gan būdams holandietis, atbalstīja Šovkopljasa kandidatūru, izdarīja ekstravagantu žestu. Zinādams, ka pie godīgas balsošanas būtu jāuzvar vienalga Šovkopljasam, viņš paziņoja, ka nevar pieļaut, ka notiek balsošana, pārkāpjot FMJD Statūtus, jo balso gan Anglija, gan Velsa, gan Senegāla un saplēsa visus balsojuma papīrīšus. Līdz ar to Asambleja bija beigusies ne ar ko. Van Beek atbalstītāji atstāja zāli, bet tās 11 oficiālās federācijas, kuras pēc visiem FMJD statūtiem bija tiesīgas balsot, un kuras bija vairākums jebkurā variantā, palika, lai likumīgi ievēlētu jauno FMJD prezidentu Šovkopljasu, kā arī mainītu vairākus posteņus FMJD vadībā. Tos tagad neuzskaitīšu, bet Šovkopljass tika ievēlēts un organizēs nākošo Ārkārtas Ģenerālo Asambleju apmēram pēc pusotra mēneša.

               Holandes Federācijai ir savi iebildumi, bet es domāju, ka daudz kas ir atkarīgs no tā kā Šovkopljass spēs turēt savu vārdu attiecībā uz finansēm. Viņa vārdi Asamblejā bija: „Ja pēc likumīgas ievēlēšanas manis apsolītās naudas nebūs 2 mēnešu laikā, es pats atteikšos no prezidenta amata.”