Andris Andreiko – Valērijs Svizinskis 2:0 1976

Autors: Tons Seibrands

08.03.2008

Traumatizējošs notikums Rīgā.

Pirms atgriežamies pie aktuālajiem notikumiem, es vēlos vēlreiz atgriezties laikā pie tā, kas, iespējams, ir bijis viens no visvairāk traumatiskākajiem notikumiem dambretes vēsturē: trīskārtējā pasaules čempiona 1968.-1971. Andra Andreiko vardarbīgā nāve. 

Nav tā, ka man būtu kaut kas jauns sakāms par šo notikumu. Proti, teorijas, kas klīst Rīgā par patiesajiem Andreiko nāves apstākļiem, ar kurām nesen saskāros vizītes laikā Andreiko dzimtenē, absolūti neder publicēšanai, vismaz ne bez tālāka pamatojuma. Tomēr es vēlos uzdot jautājumu par to, kā Andreiko būtu izvērtusies dambretista karjera, ja viņam būtu ļauts dzīvot.

Uz šo – jāatzīst: neiespējamo – jautājumu ir vairākas iespējamās atbildes. No vienas puses, ir grūti ignorēt faktu, ka zaudētā Pasaules kausa spēle 1973. gada oktobrī Andreiko iemeta krīzē. Piemēram, 1973. gadā viņš nospēlēja priekš viņa ļoti viduvēju Padomju savienības čempionātu. Un Challenge Mondial 1974 pēdējā kārtā Andreiko apzināti zaudēja Kupermanam, kas pēdējam netieši deva (vakanto) pasaules titulu.

No otras puses, ir daudz kas sakāms par apgalvojumu, ka Andreiko 1976. gada pavasarī bija pārvarējis šo krīzi. Piemēram, 1975. gada vidū viņš teicami uzstājās militārā turnīrā. Un tā gada Padomju savienības čempionātā viņam bija vienāds punktu skaits ar pirmajā vietā esošajiem Gantvargu un Mogiļjanski. Turklāt 1976. gada janvārī viņš uzvarēja, ar kuru Andreiko astoto (!) reizi karjerā kļuva par pasaules spēcīgākās dambretes valsts čempionu. Šajā visā neaizmirsīsim, ka Andreiko nāves brīdī bija tikai 33(!!).

Tāpēc šķiet pamatots pieņēmums, ka viņam turpmākajos gados varētu būt bijusi nozīmīga loma cīņā par pasaules čempiona titulu. Diemžēl tā tam nebija jābūt. Zemāk esošajā mačā, kas ir viņa pēdējais, kurā Andreiko spēlēja tikai dažas nedēļas pirms savas nāves  Padomju Savienības militāro komandu čempionātā. Tajā Andreiko graujošajai uzbrukuma spēlei piekāpjas baltkrievu meistars Svizinskis, kurš pazīstams arī kā problemātists.

Andris Andreiko – Valērijs Svizinskis, 1976, PSRS Bruņoto spēku individuālais čempionāts.

1.33-29 17-21 2.32-28 20-25 3.39-33 21-26 4.37-32 26×37 5.42×31 16-21 6.44-39 21-26 7.47-42 26×37 8.42×31 11-17 9.50-44(!) 17-21 10.31-26 12-17 11.41-37 17-22 12.26×17 22×11 13.46-41 7-12 14.36-31 11-17 15.48-42 6-11 16.31-27 11-16 17.29-23 18×29 18.33×24 19×30 19.35×24 17-21 20.38-33 21-26 21.42-38 14-19 22.34-30 25×34 23.39×30 10-14 24.44-39 12-18 25.49-44 5-10 26.40-35 14-20?

(labāk 26…18-23)

27.45-40 20×29 28.33×24 10-14 29.40-34! 1-6 30.39-33 2-7 31.43-39 8-12 32.44-40 7-11 33.34-29!

Nabaga Svizinskis ir galīgi pārspēlēts. Tomēr vēlāk būs aizraujoši:

33…11-17 34.27-21 16×27 35.32×21 14-20 36.30-25 19×30 37.25×14 9×20 38.35×24 4-9 39.28-23?

Neprecīzi. Piemēram, pēc 41-36-31-27! baltie būtu uzvarējuši ar lielu pārsvaru.

39…9-14! 40.33-28 6-11! 41.21-16

41…14-19?

Patiešām 41…13-19? un 42…26-31 arī zaudēja. Bet Svizinskis varēja pārsteidzoši dabūt neizšķirtu ar 41…17-21!!, piemēram 42.16×27 13-19!!, kam seko 43…11-17!, 44…12-18, 45…3-8, 46…20-25 un astoņi sitieni(!) 47…15×35 =.

42.23×25 18-23 43.16×9 23×45 44.9-4 45-50 45.29-23! 17-21

Neskatoties uz nelielo materiālo deficītu, melniem nav izredžu. Viņiem bija jārēķinās ar 46.24-20! utt., un 45…50-45(?) neizdotos pie 46.37-31!! un 47.25×14+.

46.23-19! 50-6

Tas paātrina beigas. Bet arī pēc 46…50-45 47,37-32(!) 45-1 48,41-37(!) 1-45 49,32-28! utt Svizinskim nekas nebūtu izdevies.

47.4-27!! 21×32 48.37×28 6×20 49.25×14

Melnie padevās.