Klimats: vistas un olas efekts

Viedokļi ir dažādi

Par klimata izmaiņām mūsdienās un vēsturē, pastāv divas galvenās teoriju grupas. Viena, kas daudzās valstīs, arī ES un Latvijā, pieņemta kā oficiālas klimata politikas zinātniskais pamatojums proponē, ka pašreiz vērojamās Zemes temperatūras paaugstināšanās iemesls ir cilvēku saimnieciskās darbības radītās CO2 u.c. gāzu, jeb t.s. siltumnīcas efekta gāzu emisijas palielināšanās atmosfērā.

Otra klimata pārmaiņu teoriju grupa vēsta, ka klimata sakaršanas iemesli ir pavisam citi: Zemes ass un orbītas svārstības (Milankoviča cikli, okeānu straumju un vēju virzienu izmaiņas un tml.). Par to detalizētāk manā pētījumā "Vai klimats ir briesmās"?

Vista vai ola?

Taču ir koncepcija, kas, iespējams, vistuvāk izskaidro Zemes klimata temperatūras un ar to saistīto sinhrono siltumnīcu efekta gāzu emisijas ciklisko svārstību iemeslus un raksturu. To var saukt par vistas un olas efektu: gāzu emisijas pieaugums, lai kāds nebūtu tā avots, Zemes atmosfērā rada siltumnīcas efektu, kā rezultātā pieaug temperatūra. Savukārt, temperatūras palielināšanās veicina CO2 u.c. papildu gāzu atbrīvošanos no sasilstošajiem okeānu ūdeņiem un no kūstošajām ledus masām un, cikls sākas no sākuma [1]. Līdz ar to, sakarā ar Saules pievadītās enerģijas uzkrāšanos Zemes masā, it īpaši okeānos, rodas pašierosinošs periodisku svārstību process (Milankoviča cikli). Šādu ciklisko svārstību dabu labi izskaidro sistēmu teorija, kuras galvenā atslēga ir atgriezeniskās saites princips.

Ilustrācija 1. Vista vai ola? Avots: Koutsoyiannis, D., & Kundzewicz, Z. W. (2020). Atmospheric Temperature and CO2: Hen-Or-Egg Causality? Sci, 2(4), 83. https://doi.org/10.3390/sci2040083

Diemžēl vairumā teoriju par klimata sasilšanas iemesliem sistēmiskā pieeja ir viena no vājākajām vietām. Tādēļ pasaulē joprojām nav vienotas izpratnes par klimata temperatūras un citu izmaiņu iemesliem un mehānismu, lai gan katra no dažādām pretrunīgām teorijām to cenšas apgalvot.

Atgriezeniskā saite

Atgriezeniskā saite ir kāda procesa gala rezultāta (izvade) atgriešanās šī procesa sākumā (ievade), radot procesā cikliskumu. Arī klimata periodiskos sasilšanas un atdzisšanas - Milankoviča vai citas amplitūdas ciklus, var interpretēt piemērā arī ar cilvēka reakciju uz siltumu un aukstumu apkārtējā vidē (ilustrācija 2)

Kad sajūtam pārmērīgu karstumu, mūsu maņu sensori reaģē un mums sākas svīšana un citas nepatīkamas sajūtas organismā. Ja atrodamies telpā, mēs koriģēsim siltuma regulatoru, ja vien tas to automātiski nedara pats, vai atvērsim logu.

Savukārt, sajūtot temperatūras pazemināšanos zem pierastā līmeņa, mēs rīkosimies pretēji. Tāds vienkāršotā veidā ir atgriezeniskās saites mehānisms, kas darbojas arī pašregulējoties Zemes klimatam. Arī mēs savā istabā mēdzam te atvērt, te pievērt logu atkarībā no ārējās temperatūras (Zemes gadījumā - atkarībā no saņemtās Saules enerģijas u.c. faktoriem). Taču, ja mūsu mājoklī ir mūsdienīgs gāzes vai granulu katls, tā sensori paši pēc atgriezeniskās saites principa reaģēs uz temperatūras izmaiņām un koriģēs siltuma režīmu.

Ilustrācija 2. Homeostāzes atgriezeniskā saite.

Kā atzīmē viena no pazīstamākajām sistēmu teorētiķēm Medovsa - ja jūs novērojat kāda procesa periodisku atkārtošanos, tad tur visdrīzāk ir mehānisms kas šo atkārtošanos uztur. Tāds mehānisms darbojas ar atgriezeniskās saites palīdzību [2]. Tādēļ, lai Zemes klimats kādā laika posmā sasiltu, vai citā atdzistu, nav nepieciešama cilvēka iejaukšanās, kā to, apkopojot virkni dažādu zinātnisko pētījumu, esmu parādījis arī iepriekšējā analītiskajā pārskatā "Vai klimats ir briesmās"?. Diemžēl līdz šim tā sauktā ES un arī Latvijas "zaļā kursa" pamatā tiek izmantoti visai nepilnīgu, pat vienpusīgu pētījumu dati, kas gala rezultātā, īstenojot apjomīgus, t.sk. par nodokļu maksātāju naudu atbalstītus investīciju projektus, patiesībā ved pie nevajadzīgas naudas izšķiešanas un ekonomikas attīstības bremzēšanas. Tādēļ, pirms uzsākt dārgu CO2 emisijas samazināšanas pasākumu īstenošanu, nepieciešams iegūt sabalansētu un skaidru klimata izmaiņu ainu.

2023.g.

Turpinājumā par citiem Zemes klimatu ietekmējošiem faktoriem.

[1] Koutsoyiannis, D., & Kundzewicz, Z. W. (2020). Atmospheric Temperature and CO2: Hen-Or-Egg Causality? Sci, 2(4), 83. https://doi.org/10.3390/sci2040083

[2] Donella H. Meadows. Thinking in Systems. 42.lpp.

Page updated

Google Sites

Report abuse