Embedded Files
Kad ekonomikā lietas īsti neveicas, it īpaši ja smacēt sāk stagnācija, aktivizējas uzņēmumu pārdošana un pirkšana. Kā nu ne, visi cenšas izdzīvot. Kuriem naudas vairāk, izmanto citu grūtības un vājākos uzpērk lai vēl vairāk nostiprinātu savas pozīcijas. Pārdevēji pēc darījuma pabeigšanas nereti klusībā pārmet krustu – paldies Dievam, vismaz nebankrotēju.
Arī Latvijā uzņēmumu pārdošanas un pirkšanas gadījumi nav nekāds retums. Šādos gadījumos gan pārdevējiem, gan pircējiem kritiskākais jautājums ir par darījuma cenu. Savukārt, ja runa ir par kādu valsts vai pašvaldības uzņēmumu, arī sabiedrību interesē, vai tik valsts (pašvaldība) rīkojas gudri un viss ir godīgi, pārdodot (privatizējot) vai pērkot (gadās arī tā) kādu kapitālsabiedrību.
Dažos gadījumos uzņēmuma cenu var noteikt vienkārši. Piemēram, ja esi uzņēmuma pircējs, paskaties pēdējā pērkamā uzņēmuma auditētā bilancē, atņem no pašu kapitāla vērtības uzņēmuma saistību apjomu un, tā tad arī būs aptuvena uzņēmuma vērtība.
Šādu metodi gan var pielietot pie zināmiem nosacījumiem. Pirmkārt, ja runa ir par nelielu uzņēmumu ar vienkāršu pamatlīdzekļu sastāvu, nelielu klientu skaitu, ierobežotu pārdodamās produkcijas vai sniedzamo pakalpojumu klāstu. Otrkārt, pats labi pārzini attiecīgo tirgus nišu. Taču, ja darījumā iesaistītas lielas, diversificētas kompānijas, situācija ir daudz sarežģītāka. Šajā gadījumā līdzīga metode kā iepriekš aprakstītā var noderēt tikai kā pirmais ļoti aptuvens pietuvinājums. Lielu lomu reālā šāda uzņēmuma vērtības noteikšanā var spēlēt virkne nozīmīgu faktoru, kā uzņēmuma pelnīt spēja nākamo 5-10 gadu perspektīvā, tā konkurētspēja, attiecīgā biznesa sektora un industrijas attīstības perspektīvas un virkne citu apstākļu. Šādā gadījumā biznesa prakse ir izstrādājusi speciālas metodes.
17.05.2016.
Page updated
Google Sites
Report abuse