Kad biznesā tevi piemeklē karma

Krīze sākusies

Nepretendēju šeit uz izvērstu krīzes mehānismu aprakstīšanu, literatūra par šo tēmu ir atrodama it visur. Pievērsīsimies kādam abstraktam, krīzē nonākušam uzņēmumam, kuram nozīmīgi tā klienti "pēkšņi" pārstājuši maksāt par piegādāto produkciju vai sniegtajiem pakalpojumiem, bankas "nocērpj" lielāko kredītlīnijas daļu, bet piegādātāji pieprasa simtprocentīgu apmaksu avansā utt.

Vārds "pēkšņi" ielikts pēdiņās, jo īstenībā tā gluži pēkšņi nekad nekas nenotiek. Visam ir savas likumsakarības, vai nu radītas pašu rīcības rezultātā, vai ārējo faktoru ietemē. Tā rezultātā arvien var rasties kritiska situācija uzņēmumā, nozarē vai tautsaimniecībā kopumā. 

Kuri ir īstie risinājumi?

Uzņēmumu līmenī to vadība savu biznesa situāciju parasti vērtē atkarībā tikai no dažiem galvenajiem atskaites perioda rādītājiem. Par nozīmīgākajiem uzskata rādītājus, kuri raksturo uzņēmuma pelnītspēju. Parasti tā, protams, ir neto peļņa peļņas un zaudējumu aprēķinā. Tipiskā uzņēmumā atskaites perioda peļņu mēdz salīdzināt ar peļņas apjomu iepriekšējos periodos - mēnešos, ceturkšņos vai gados. Ja peļņa pieaug - viss kārtībā, bizness plaukst. Bet, ja samazinās? Vai kritušies pārdošanas apjomi, konkurence samazinājusi gatavās produkcijas vienības cenu, pieaugušas izejvielu vai kādu ārējo pakalpojumu izmaksas, vai vairāku šo un citu faktoru sprādzienbīstama mijiedarbība, kā tas krīzēs bieži arī notiek? Kā šādā situācijā izglābt biznesu?

Pāris tabletes ne vienmēr palīdz

Uz kopējiem finanšu pārskatu rādītājiem pieņemti lēmumi nereti var izrādīties tikai ārēji šķietams problēmu risinājums. Līdzīgi kā saslimušam cilvēkam, zāles, kas izrakstītas, balstoties vien uz temperatūras un pulsa mērījumiem, var palīdzēt novērst slimības simptomus, bet var izrādīties, ka patiesībā tā netiek izārstēta, bet turpinās latentā veidā un drīz vien var kļūt par daudz nopietnāku veselības vai pat dzīvības apdraudējumu.

Var minēt neskaitāmus piemērus kā pavirša finanšu analīze vai pat pilnīgs tās trūkums uzņēmumā vai bankā tos drīz vien noved līdz bankrotam. Kad deviņdesmito gadu vidū vadīju valdības izveidotu Bankas Baltija izpētes darba grupu, kuras uzdevums bija sagatavot priekšlikumus par valsts atbalsta sniegšanu vai atteikumu grūtībās nonākušajai bankai, bijām pārsteigti par neiedomājamo jucekli tās finanšu informācijā. Oficiālajos (it kā) pārskatos atrodamās informācijas ticamība bija tuvu nullei. Bet svarīgākie finanšu dati, jeb cipari, kurus par tādiem varēja uzskatīt, bija izmētāti pa dažādiem papīriem ar neskaidru to statusu, īpašnieku vai vadītāju piezīmju grāmatiņām un tml. Līdz ar to izstrādāt kaut cik skaidru un pamatotu bankas glābšanas stratēģiju nebija iespējams, un ieteicām valdībai no tā atturēties. Ko darīt - karma!

Protams, tie bija "mežonīgie deviņdesmitie" un mūsdienās finanšu pārskati pat nelielā uzņēmumā tiek veikti daudz kvalitatīvāk. Taču, pat visatbildīgāk sagatavotajā bilancē vai peļņas un zaudējumu aprēķinā atrodamā informācija nav pietiekama optimālākajiem biznesa glābšanas risinājumiem. Kad mājā ugunsgrēks, bezjēdzīgi saudzēt logu rūtis. Kad bizness "zilās liesmās", kā reiz izteicās viens mūsu premjers, aizmirsti savu labo laiku smuko bilanci. Ķeries pie reālās situācijas stresa testa. 

Ķeries taču beidzot pie naudas plūsmas!

Kas ir stresa tests? Vienkāršākā veidā (eksprestests) tas nozīmē padziļināti izanalizēt, kuri faktori no visiem iespējamiem un kādā kombinācijā visvairāk var ietekmē tavas kompānijas maksātspēju rīt, pēc nedēļas, mēneša. Var garantēt, ka iespējamo rīcības variantu izrādīsies daudz vairāk, nekā sākotnēji šķitis.

Pirmajā posmā sāc ar ieņēmumiem pa gatavās produkcijas vai pakalpojumu veidiem. Papēti tirgus konjunktūru - pieprasījuma dinamiku. Kas notiek citās valstīs? Ko dara konkurenti? Uzkonstruē pārdošanas un ieņēmumu scenārijus - pesimistisku, ticamu un optimistisku. Kā tas ietekmēs naudas atlikumu kasē?

Tālāk ķeries pie izmaksām. Vispirms mainīgajām. Aprunājies ar piegādātājiem, kādas ir viņu prognozes, tajā skaitā attiecībā uz cenām. Arī izmaksu jomā mēģini uzbūvēt dažādus scenārijus. Ja nākotne neizskatās sevišķi labvēlīga, padomā par taupības iespējām. Varbūt daļa darbinieku var strādāt no mājām, varbūt var atbrīvoties no dažu telpu nomas, varbūt var atteikties no daļas informācijas drukāšanas un ar to saistīto papīra patēriņa, tā vietā iztiekot ar elektroniskajiem informācijas nesējiem un tml. Šādu risinājumu var būt bezgala daudz, atkarībā no biznesa profila.

Svarīgs biznesa dzīvotspējas, konkurētspējas un attīstības faktors ir investīcijas. Ja kāds investīciju projekts jau ir procesā, to, ja iespējams, vajadzētu pabeigt. Bet varbūt no kaut kā projektā var arī atteikties vai pamainīt prioritātes. Arī investīciju jomā var būt bezgala daudz stratēģiju un tās nepieciešams izpētīt, tajā skaitā arī no naudas plūsmas viedokļa. Pirmkārt, vai kritiskajā ekonomiskajā situācijā vari atļauties investēt? Varbūt projektu atlikt? Varbūt tieši pretēji - tā īstenošanas aktuālitāte tieši šobrīd ir pieaugusi?

Pilnīgu naudas plūsmas stresa testu nav iespējams veikt bez datora un attiecīgu programmatūru izmantošanas. Tas ir visai komplicēts process. Taču tam ne vienmēr nepieciešamas sarežģītas un dārgas aplikācijas. Teju katrā koledžā vai augstskolā pieejami analītiski uzņēmuma finanšu modeļi, visbiežāk Excel formātā, līdz ar instrukcijām to izmantošanai. 

Tomēr galvenais stresa testa mērķis nav tikai radīt daudz dažādus skaitļu variantus un scenārijus. Svarīgākais lēmumu pieņemšanai par optimālāko krīzes stratēģiju ir modelēšanas rezultātu interpretācija. Jeb, citiem vārdiem, kā viens vai otrs šī brīža rīcības variants var ietekmēt tavu naudas plūsmu un biznesu kopumā īstermiņā un tālākā nākotnē.

Kad esi ticis ar naudas plūsmas stresa testu galā, laiks pievērsties citiem indikatoriem - rentabilitātei, aktīvu un kapitāla atdevei, parādu līmenim (leverage) un citiem efektivitātes rādītājiem. 

Esi biznesa profesionālis! Analizē!

Nobeigumā teiksim godīgi - ja visu šeit aprakstīto naudas plūsmas strestesta procesu neesi veicis jau agrāk, nāksies krietni papūlēties, lai tas tev krīzes situācijā, kad tā jau ar kāju atspērusi tavas kompānijas durvis, palīdzētu. Šī ir lieta, kuru vajadzētu veikt regulāri, vismaz pāris reizes gadā, neatkarīgi no tā, vai ekonomikā un tavā biznesā uzplaukums, krīze vai stagnācija. Tad arī varēsi laikus paredzēt, kad pie horizonta sākuši savilkties draudīgi mākoņi un jāveic preventīvi pasākumi.

Lai veicas!

06.05.2020.