1+1=2+?

Iespējams, šīm baumām par pamatu kalpoja senāki notikumi. Pirms gandrīz diviem gadiem (09.06.2016.g.) presē parādījās Olainfarm valdes locekļa Salvja Lapiņa īsa intervija, vai, drīzāk pat replika, ka Olainfarm un Grindeks apvienošana būtu ieguvums gan abiem uzņēmumiem, gan valstij. Nezinam, vai tās bija paša S.Lapiņa pārdomas, vai kādas diskusijas rezultāts ar kompānijas īpašniekiem, bet, arī mēs Tractusā nonācām pie līdzīga secinājuma, ka divu Latvijas mazo farmācijas "zilonīšu" apvienošanās tajā vai citā formātā nāktu abām kompānijām un valstij kopumā par labu. Arī šobrīd - 2018. gada pavasarī situācija nav radikāli atšķirīga. Piemēram, Olainfarm akciju cena NASDAQ biržā ir ap 8.9 eiro par akciju. Savukārt, Grindeks akciju cena ir zemāka - ap 7.7 eiro par akciju. Taču, salīdzinot abu uzņēmumu akciju cenu dinamiku laikā, piemēram, viena pēdējā gada ritumā, Grindeks situācija šķiet stabilāka un prognozējamāka.

Savukārt, salīdzinot abu uzņēmumu darbības rādītājus, no pelnītspējas viedokļa vidējā termiņā priekšroka drīzāk būtu dodama Olainfarm - 3 pēdējo gadu vidējais ieņēmumu pieaugums tam bijis +14.4%. Savukārt Grindeks pieaugums negatīvs, -3,8%. Taču, pagājušā 2017. gada laikā Grindeks šo negatīvo tendenci radikāli lauzis - tā realizācijas apjoms bija pieaudzis par 26%, bet Olainfarm, attiecīgi, par 10%. Rezultātā, iepriekš abiem uzņēmumiem visai atšķirīgās peļņas un citu rādītāju maržas tagad ir satuvinājušās. Piemēram, peļņas rentabilitāte (Net Margin TTM) Olainfarm uz šo brīdi ir 10.5%, bet Grindeks, attiecīgi, 9%.

Arī kapitāla atdeve (ROE TTM) Olainfarm gadījumā ir +12.5%, bet Grindeks +8.3%. Ne vienā, ne otrā gadījumā šie gan nav uzskatāmi par izciliem rādītājiem, bet, salīdzinājumā ar industrijas vidējiem rādītājiem Eiropā, ASV un citos pasaules reģionos, tie ir pat ļoti pieņemami, jo daudzām pasaulē pazīstamām kompānijām tie ir daudz sliktāki, lai neteiktu, ka to investoriem tie rada bažas un vilšanos. Lielā mērā tas attiecināms uz šī brīža situāciju farmācijas industrijā kopumā.

Taču, tas nenozīmē, ka investīcijas farmācijas jomā būtu bezperspektīvas. Tieši otrādi, ASV un Eirozonā veicamās nodokļu reformas veicina daudzu daudznacionālo kompāniju peļņas repatriāciju. Tā rezultātā to bilancēs sāk uzkrāties papildus brīvais kapitāls, kas no vienas puses, veicina investīcijas jaunos produktos un tehnoloģijās, no otras, rada labvēlīgākus apstākļus kompāniju pārņemšanai un saplūšanai. Piemēram, franču Sanofi un ASV Celgene šī gada sākumā sākušas veikt dažādu inovatīvu kompāniju pārņemšanu kopumā par vairāk kā divdesmit miljardiem ASV dolāru. Tas nozīmē, ka nākamo gadu laikā tirgū varētu parādīties jauni oriģināli produkti par pieņemamām cenām, jo M&A parasti (lai gan ne vienmēr) seko sinerģisks ekonomiskais efekts.

Jaunākās tendences pasaulē būtu jāņem vērā arī Latvijas uzņēmumiem. Veiksmīgākie no tiem var kļūt par citu lielāku multinacionālu kompāniju pārņemšanas mērķiem. No šī viedokļa tieši Olainfarm šobrīd varētu izskatīties par pievilcīgu pirkšanas objektu. Arī tas vēl ir viens pamats baumām par Olainfarm tālāko likteni. Taču, kā intervijā atzīmējis viens no Grindeks īpašniekiem Kirovs Lipmans, viņu Olainfarm kā investīciju objekts nekad nav interesējis. No vienas puses viņu tiešām var saprast - šis ir brīdis, kad pašiem nelaiķa V. Maligina mantiniekiem droši vien diez vai ir pilnībā skaidrs kas viņiem ir un ko ar to visu darīt? Katrā ziņā tiesvedību procesi mantinieku starpā ir aizsākušies un to rezultāti ir grūti prognozējami.

No otras puses, kādam ārējam investoram tieši šī būtu izdevīga situācija izteikt V.Maligina mantiniekiem akciju pirkšanas piedāvājumu un paglābt biznesu no nomocīšanas ilgstošos un neauglīgos strīdos. Tādēļ nebūtu nekāds pārsteigums ja šāds piedāvājums arī parādītos, varbūt pat ne viens vien.

Kas attiecas uz Grindeks un tā īpašniekiem, neskatoties uz problēmām tajā vai citā laika posmā, uzņēmums no divtūkstošo gadu sākuma apgrozījuma 12 miljoni latu, pērn pieaudzis līdz 132 miljoniem eiro un sakārtots, nostabilizējies bizness it kā varētu arī nedaudz atslābināties. Bet, vai tiešām tā varētu? Jau pieminētās tendences pasaules farmācijas industrijā nepieļauj nekādas uz lauriem gulēšanas iespējas. Nav šaubu, ka vismaz teorētiski no stratēģiskā viedokļa apvienota kompānija pasaules līmenī būtu daudz konkurētspējīgāka, jo abas viena otru varētu izdevīgi papildināt. Bet, apvienošanās, kas jau pats par sevi ir sarežģīts process, abām Latvijas kompānijām varētu kādu brīdi būt problēmātiska - vieniem (Olainfarm) ir neskaidrības ar īpašnieku (mantinieku) attiecībām, bet, Grindeks ar tiesu palīdzību vajā valsts, mēģinot no kompānijas piedzīt valstij it kā nodarītus zaudējumus. 

Diez vai šādā situācijā abas kompānijas spētu pilnvērtīgi koncentrēties uz apvienošanās jautājumu risināšanu. Taču, jārēķinās, ka tā atlikšana uz nenoteiktu laiku nozīmē konkurētspējas un, līdz ar to arī tirgus zaudēšanu. Var samērā droši paredzēt, ka zaudējumi vai, vismaz neiegūtā peļņa, visdrīzāk ievērojami pārsniegtu visu iesaistīto pušu iespējamos ieguvumus (visdrīzāk jau zaudējumus) tiesvedību procesos. Dzīvē bieži mēdz būt situācijas, kur divi kaujas, tur laimestu noceļ trešais. Latvijas gadījumā šis trešais visdrīzāk varētu izrādīties kāds cits, kā rezultātā nu jau arī pagaidām vēl nacionālā farmācijas industrija nonāktu ārvalstnieku kontrolē. Saprātīgākā stratēģija visām Olainfarm un Grindeks strīdos iesaistītajām pusēm, tajā skaitā arī valstij, būtu mierīgi apsēsties pie galda un nākotnes attīstības kontekstā atrast savstarpēji pieņemamus kompromisa risinājumus.

2018.