Embedded Files
Nesen aprakstījām kāda pensionāra veiksmes stāstu par to kā nopelnīt kapitālu dzīvošanai, pat pieļaujot kļūdas investēšanā. ASV biznesa un politiskajās aprindās nupat parādījies vēl viens stāsts, kā kādreiz pieļautās personīgās kļūdas biznesā var ietekmēt pat šīs valsts politisko kursu. Runa ir par ASV prezidenta D.Trampa palīgu Stīvenu Benonu (Stephen Bannon).
Pēc D.Trampa inaugurācijas viņš kļuva par Baltā Nama galveno stratēģi - tātad vienu no galvenajām personām, kas reāli veido pasaules spēcīgākās superlielvalsts politisko kursu. S.Benona politiskie uzskati tiek raksturoti kā galēji labēji, lai gan dažos jautājumos tie drīzāk izpaužas kā stipri kreisi. Jebkurā gadījumā to pamatā t.s. ekonomiskais nacionālisms, stingra federālo robežu kontrole, nelegālo imigrantu masveida deportācija, lielu infrastruktūras un militāro projektu īstenošana, protkcionisms tirdzniecībā un tml. Šīs nostādnes pašas par sevi vēl nav nekas slikts, ja tiek īstenotas atbilstoši konkrētai situācijai ekonomiski pamatotā un politiski korektā veidā. Taču S.Benona līdzšinējā darbība, rīcība dažādās situācijās un, galvenais, viņa motivācija, liek par to šaubīties. Detalizētāks apkopojums par S.Benonu šeit.
Mūs šinī gadījumā interesē kāda epizode viņa biogrāfijā, uz kuru viņš atsaucas kā pagriezienu viņa politiskajos uzskatos. Runa ir par viņa tēva investēšanas neveiksmēm, kas S.Benonu ietekmējušas tik lielā mērā, ka viņš nolēmis doties politikā lai tajā mainītu ASV un, šķiet, arī pasaulē "pastāvošo kārtību".
Tad nu par S.Benona tēva investīcijām. Tēva karjera bija saistīta ar darbu telekomunikāciju kompānijā AT&T. Kā kompānijas patriots viņš 50 gadu laikā bija tās akcijās ieguldījis ievērojamas summas, lai viņam un viņa ģimenei būtu savs kapitāls, kas nodrošinātu pārticību un finansiālu neatkarību. Taču, kad pienāca finanšu krīze, AT&T akciju cena biržā 2008. gadā sāka strauji samazināties. Kā redzams ilustrācijas kreisajā pusē, to cena no augstākā līdz zemākajam punktam nokritās par 93%. Redzot sava mūža garumā krāto kapitālu kūstam acu priekšā, Benons vecākais krita panikā un akcijas pārdeva, ciešot zaudējumus ap 100 tūkstošu ASV dolāru apmērā.
Viņa dēls, kurš kādā no savas karjeras epizodēm sabija arī investīciju kompānijas Goldman Sachs datbinieka statusā, uztvēra to kā valsts nodevību. Tieši valsts viņa uzskatā bija atbildīga par finanšu burbuļa veidošanos, kuram plīstot viņu ģimenei bija jāzaudē viss iekrātais un, kā izrādījās, neviens par to nebija atbildīgs. Starp citu, vai tas neatgādina kaut ko arī no Latvijas vēstures?
Tā nu ASV tagad ieguvusi politiķi, kuru vada nevis daudzu gadu politiska pieredze, racionāli apsvērumi un pragmatisms, bet emocionāls aizvainojums, rūgtums un nepatika pret pārējo Amerikas establišmentu.
Valdību, protams, viegli vainot jebkurās ķibelēs. Taču, vai paši vienmēr esam visu darījuši, lai problēmas mūs neizpostītu? Benonu ģimenes gadījumā skaidri redzams, ka savās finanšu nepatikšanās lielā mērā vainojams Benons vecākais pats. To šobrīd atzīmē arī citi analītiķi.
Page updated
Google Sites
Report abuse