"Brexit" priekšvakarā

Iepriekšējos iknedēļas analītiskajos apskatos analizējām Baltic Dry Index un citas ekonomiku raksturojošas tendences, kā arī mēģinājām izdarīt secinājumus par to ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Piemēram, iepriekšējā apskatā secinājām, ka tālākā nākotnē gaidāma strauja ekonomikas izlaušanās no pašreizējā stipri stagnatīvā attīstības trenda, ko īstenībā nemaz nevar apzīmēt ar vārdu "attīstība".

Taču atzīmējām arī, ka pirms iespējamā izrāviena iespējamas BDI īsāka termiņa svārstības gan negatīvā, gan arī pozitīvā virzienā. Arī pagājušajā nedēļā šis indekss ir parādījis izrāvienu. Diemžēl, kā tas redzams ilustrācijā augstāk - lejupejošā virzienā.

Lai uzskatamāk parādītu notiekošo, ilustrācijā izmantojām finanšu tirgos populāro tehnisko līdzekli - Bolingera joslu (Bollinger Bands) (BB), kas raksturo tā vai cita indeksa trendu un svārstīguma pakāpi. Ja Bolingera josla kādā laika posmā stipri sašaurinās, analītiķi parasti prognozē indeksa "izrāvienu" augšup vai lejup. Principā, līdzīgi kā mūsu agrāk aprakstītajā "ķīļa" paternā, šim izrāvienam drīzāk vajadzētu būt virzienā uz augšu, bet, noticis ir pretējais - indekss ir šķērsojis apakšējo Bolingera joslas līniju un pavērsies lejup (ilustrācijas labajā pusē tas parādīts palielinātā mērogā). Taču tas nav nekas negaidīts - apstiprinās mūsu nupat pieminētā "ķīļa" paterna prognoze pirms , ka īstermiņā BDI indekss visdrīzāk kritīs. Tā tas acīmredzot šobrīd arī notiek.

Virs BDI indikatora ilustrācijā redzam PPO (Pct Price Oscillator), kas līdzīgi kā MACD, izlīdzina īstermiņa svārstības un uzrāda dominējošo indikatora tendenci vidējā termiņā. Kā redzam, arī šis indikators apstiprina būtisku pavērsienu BDI indeksā.

To apstiprina arī investoru uzvedība finanšu tirgos - tie, saskatot pieaugošus riskus, manāmi palielina savas skaidrās naudas pozīcijas. Tas gan lielā mērā izskaidrojams arī ar "brexit" bailēm, iespējams, nedaudz pārspīlētām. Taču iemeslu piesardzībai pietiek arī bez tā.

 Ko darīt Latvijai? Mazai valstij ir savas priekšrocības jebkurā situācijā, ja vien tās tiek izmantotas - ātrāk paredzēt notiekošo un ātrāk pielāgoties mainīgajai situācijai. Taču tas iespējams, ja valsts ekonomika ir pietiekami adaptīva un valdības ekonomiskā politika ir tālredzīga. Diemžēl Latvijas gadījumā nav daudz iemeslu uzslavām. Piemēram, ES, SVF, PB un daudzu vietējo un ārvalstu ekspertu ieteikumi Latvijā īstenot pretciklisku fiskālo politiku, netiek saklausīti. Tādēļ riska līmenis Latvijai ieslīgt atkal krīzē ir liels.

Esam jau atkārtojuši neskaitāmas reizes un daram to atkal - mums ātrāk jāveic reformas korupcijas apkarošanas, izglītības, veselības, pētniecības, inovāciju, biznesa vides sakārtošanas un citās jomās. Vairumā no tām mēs atrodamies Eiropas bēdīgākajā galā. Veiksmīgi īstenotu strukturālo reformu rezultātā ievērojami pieaugtu valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumi.

Nevarētu apgalvot, ka nekas reāli netiek darīts. Taču problēmas minētajās jomās joprojām ir tik lielas, ka tālāku ārējo apstākļu pasliktināšanās gadījumā, Latvija tiešām atkal var nokļūt tikpat dramatiskā situācijā, kā 2008.-2009. gadā. To novērst var tikai aktīva rīcība publiskā sektora reformu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jomā.

20.06.2016.