Tuvojoties 2026. gada oktobra Saeimas vēlēšanām, politiskā gaisotne Latvijā drīzāk atgādina pieklusinātu uzticības krīzi, nevis parastu priekšvēlēšanu ciklu. Vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka pašreizējai valdībai būtu jāatkāpjas, jo vecā retorika vairs nespēj aizlāpīt pieaugošo plaisu starp valsts vadības solījumiem un iedzīvotāju ikdienas realitāti. Sabiedrība nealkst pēc utopiskas "vispārējas vienlīdzības" – latvieši pārāk labi atceras padomju laika pelēcīgo vienādību, kas nogalināja iniciatīvu. Tā vietā cilvēki meklē taisnīgas iespējas: vidi, kurā ar godīgu darbu ir iespējams sasniegt tādu dzīves līmeni, kas neliek meklēt laimi svešatnē.
Šis nav tikai labklājības jautājums – tas ir jautājums par Latvijas valsts izdzīvošanu. Jaunākie dati rāda, ka straujā sabiedrības noslāņošanās un dzīves dārdzība kļūst par galveno dzinuli jaunam emigrācijas vilnim. Ja politiskie spēki nespēs piedāvāt programmu, kas stabilizē vidusslāni un sniedz drošības spilvenu tiem, kuri vēlas strādāt un radīt šeit, mēs riskējam ar "demogrāfisko iztukšošanos". Valsts bez cilvēkiem, kuri tajā saredz savu nākotni, ir neaizsargāta, lai cik daudz mēs investētu militārajā tehnikā. Uzvarētāju programmai 2026. gadā ir skaidri jāpasaka: sociālā taisnīguma trūkums šodien ir tiešs drauds valsts pastāvēšanai rīt.
Jebkura veiksmīga starta pamatā būs jābūt ekonomiskam modelim, kas atalgo darbu, nevis tikai kapitāla pārdali vai varai pietuvinātu amatu. Tas nozīmē nodokļu sistēmu un kārtību, kas nesoda par vēlmi nopelnīt vairāk, bet gan noņem nesamērīgo finanšu un birokrātisko slogu no darba ņēmēja un mazā uzņēmēja pleciem. Mums ir nepieciešama valsts pārvalde, kas vairs nekavē, bet gan asistē – tāda, kas saprot, ka katrs aizbraukušais darbspējīgais, ģimenes veidotājs un tās uzturētājs, ir zaudēta kauja par Latvijas nākotni. Milzīgais "neizlēmušo" vēlētāju bloks gaida piedāvājumu, kas balstās meritokrātijā – kur talants un centība nosaka panākumus, nevis piederība noteiktiem lokiem vai sociālajā statusā balstīts starta kapitāls.
Visbeidzot, 2026. gada uzvarētājam ir jāspēj apvienot sabiedrība ap kopīgu mērķi: padarīt Latviju par vietu, kurā gribas palikt. Tas prasa drosmi atzīt, ka pašreizējā noslāņošanās vājina arī mūsu kopējo aizsardzības gribu. Cilvēks, kurš jūtas valsts atstumts un kura darbs netiek taisnīgi novērtēts, kļūst vieglāk ievainojams pret ārējo propagandu un iekšējo populismu.
Īsi sakot, ceļš uz politisku uzvaru ved caur programmu, kas aizstāv darba cilvēka cieņu. Iedzīvotāji neprasa valsts pabalstus kā dāvanu; viņi prasa sistēmu, kas ļauj nopelnīt un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi savā tēvzemē. Partija, kas spēs ar savu kompetences un rīcībspējas līmeni pārliecināt, ka tās prioritāte ir saglabāt Latvijas tautu, radot apstākļus uzplaukumam šeit pat, nevis tikai "izdzīvošanai", būs tā, kas noteiks toni pēc 2026. gada vēlēšanām.
10.01.2026.