Venecuēlas Eiropas atskaņas

Vairums mūsu mediju notikumus Venecuēlā pārstāsta virspusēju faktu līmenī - gandrīz kā par uguņošanu Ziemassvētku tirdziņā. Taču tam, ko ASV dara Venecuēlā būs fundamentālas sekas visā pasaulē, Eiropā un, jā, atskaņas būs jūtamas arī pie mums. Tādēļ ir politiski bezatbildīgi neizvērtēt situāciju no iespējamo seku un risku veidokļa.

Ietekme Rietumu puslodē

ASV militārā operācija Venecuēlā 2026. gada 3. janvārī ir turpinājusi fundamentāli mainīt starptautisko ģeopolitisko ainavu. Vēl vairāk padziļinājusies plaisa starp politisko stabilitāti un nu jau dziļi iesakņojušos starptautisko spriedzi. Lai gan Nikolasa Maduro gāšana paver ceļu uz zināmu ekonomikas atdzimšanu un reģionālo drošību, intervences vienpusējais raksturs ir palielinājis saspīlējumu transatlantiskajā aliansē un radījis nopietnus jautājumus par starptautisko tiesību nākotni.

Pozitīvi ir tas, ka pagaidu ASV kontrolētu varas iestāžu izveidošana Maduro klana vertikāles vietā, varētu ļaut modernizēt valsts novājināto naftas infrastruktūru, pateicoties ASV kapitāla un zināšanu pieplūdumam. ASV Enerģētikas departaments jau ir sācis selektīvi atcelt sankcijas, lai veicinātu Venecuēlas jēlnaftas pārdošanu, kas galu galā varētu atjaunot ražošanu līdz tās vēsturiskajam maksimumam - 3 miljoniem barelu dienā. Turklāt ASV valdība apgalvo, ka tās līdzšinējie jūras triecieni ir likvidējuši 97% nelegālo narkotiku kravu reģionā, potenciāli ierobežojot narkoterorismu.

Taču Venecuēlas valsts pēkšņa galvas nociršana draud radīt varas vakuumu, paverot iespēju kriminālajiem grupējumiem lielāku iespēju cīnīties par kontroli pār joprojām nelegālajiem tirgiem.

Ietekme Eiropā: stratēģijas pārvērtēšana

Galvenā ietekme Eiropā ir jūtama ģeopolitiskajā spriedzē kas padziļinās transatlantiskajā partnerībā. Eiropas līderi, lai gan nav Maduro sabiedrotie, ir apjukuši un satraukti. Viņus burtiski plosa dilemma starp neleģitīma diktatora gāšanas atbalstīšanu un ASV rīcības vienpusējo raksturu un tās leģitimitāti. Tāpat nav skaidrs, kurš Venecuēlā šobrīd ir kontrolē, jo Tramps paziņojis, ka ASV "vadīs" šo valsti, kamēr tiks nodrošināta pāreja (uz ko?), bet, no otras puses, ASV paudusi vēlmi sadarboties ar prezidenta pienākumu izpildītāju Delsiju Rodrigesu. Bet, nu labi, lai viņi paši tur tiek ar to visu galā.

Mūs vairāk interesē mūsu pašu drošība un Ukraina. Un ar to situācija jau ir daudz nopietnāka, jo ASV koncentrēšanās uz savu "pagalmu" šādā veidā signalizē par plašāku "intervences politikas" praksi. Šī maiņa liecina, ka Vašingtona arvien vairāk iesaistās aktivitātēs, kas tieši apdraud Eiropas drošību. Pārdalot resursus savām jaunajām priotitātēm, tā ne tikai potenciāli padara neaizsargātāku Ukrainu, tiek vājināti juridiskie argumenti, kas ļauj iebilst pret Krievijas un Ķīnas teritoriālajām ambīcijām. To vēl vairāk pastiprina vāji slēptās ASV retorikas atjaunošanās par Grenlandes iegūšanu tūlīt pēc operācijas Venecuēlā.

Taču ASV operācijas "blīkšķis" Venecuēlā ir kalpojis arī kā modinātājzvans Eiropas Savienībai, kas vēsturiski ir paļāvusies uz starptautiskajām tiesībām un stabilu piekļuvi tirgum. Šī ASV ofensīva ir vēlreiz parādījusi Vašingtonas vēlmi varas politikai piešķirt prioritāti salīdzinājumā ar starptautiskajām normām, atstājot ES orientēties pasaulē, kurā tās ierastā, uz "taisnīgiem" noteikumiem balstītas tirdzniecības "komforta zona" strauji sarūk.  Lai aizsargātu savu ekonomisko nākotni, tas ir piespiedis Briseli par prioritāri izvirzīt rūpniecisko konkurētspēju un aizsardzību. Reaģējot uz arvien naidīgāku ģeopolitisko vidi, Eiropas Komisija 2026. gada darba programmā kā prioritātes noteikusi arī tehnoloģisko autonomiju un ekonomisko drošību. Jācer, ka arī Latvijā šīs "mūžīgās" programmu un plānu prioritātes beidzot kļūs arī par praktiskas rīcības prioritātēm, jo atkāpties jau sen vairs nav kur.

Noslēgumā jāsaka, ka, lai gan ASV iejaukšanās var veiksmīgi likvidēt bandītisku režīmu un no jauna atvērt vienu no pasaules lielākajām naftas rezervēm, tā to ir paveikusi uz izveidotās starptautiskās kārtības un politiskā līdzsvara rēķina. Eiropai 2026. gada šī janvāra mācība ir par neattaisnojamo līdzšinējo pašpaļāvību. Tramps par to ES brīdināja jau savā pirmajā prezidentūras termiņā, par ko ES pārstāvji atklāti ieņirdza. Te nu arī sekas. Tā kā tagad ASV prioritizē "savu" puslodi, Eiropas valstīm ir ātri jārīkojas, lai nostiprinātu savu drošību un ekonomisko stabilitāti šajā arvien skarbākajā pasaulē. Par to kā to varētu darīt, esmu jau rakstījis agrāk.

09.01.2026.