Pētot Latvijas ekonomikas nozaru pievienotās vērtības sniedzējus, daudz nav jāiedziļinās, lai secinātu, ka farmācija ir viena no spēcīgākajiem valsts tautsaimniecības tirgus spēlētājiem. Lai gan pie nelieliem uzņēmumu skaita apjomiem (27 uzņēmumi, 2013) un pie īpaši neizteiktiem ražošanas apjomiem IKP griezumā (0,5% jeb 96.milj EUR, 2012), tomēr nozares pievienotās vērtības sniegums valsts ekonomikai ir visaptverošs:
· darba vietu nodrošināšana,
· maksājumi valsts budžetā,
· uzņēmējdarbības veicināšana saistītajās nozarēs,
· preventīva ārstu un plašākās sabiedrības izglītošana ar veselības aprūpi saistītajos jautājumos,
· sabiedrības nodrošināšana ar vitāli būtisku produktu – zālēm (kuru izstrādē pasaulē tiek veiktas būtiskas investīcijas).
Ņemot vērā, ka farmācijas nozarē viens nodarbinātais spēj rast vismaz par 50% lielāku pievienoto vērtību (links) nekā vidēji visu mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un citās ražošanas nozarēs viens nodarbinātais valstī kopumā, liek domāt, par to cik patiesi liela loma ir nozarei valsts ekonomikas spektrā. Nozarē ne tikai tiek nodrošināts augsti kvalificēts darbaspēks (kas prasa augstākās personāla izmaksas nekā vidēji Latvijas tautsaimniecībā), bet arī augstāko tehnoloģiju attīstību un inovāciju, kas attiecīgi norāda uz samērā augstākiem valsts budžeta ieņēmumiem no nozares nodarbināto nodokļu maksājumiem.
Latvijas tirgū ir divi spilgti inovāciju, veiksmīgas biznesa stratēģijas un augstas kvalitātes piemēri, sastādot 90% no farmācijas nozares apgrozījuma – A/S “Grindeks” un A/S “Olainfarm”. Pasaulē, pēc PwC uzskatiem (links), 2016. gadā farmācijas nozari apmeklēs uzņēmumu apvienošanas bums, kas skaidrojams ar mērķi efektīvāk savienot pacientus, ārstus un veselības aprūpes sniedzējus caur aparatūru un programmatūrām, tādā veidā paaugstinot industrijas apgrozījuma efektivitāti. Vai Latvijas gadījumā tas ir nepieciešams, un vai tas ir izdevīgi? Centīsimies rast atbildi uz šiem jautājumiem, balstoties uz finanšu analīzes viedokli, salīdzinot lielāko spēlētājus.
20.gs 30. gadu beigās aizsāktie, gan Grindeks, gan Olainfarm ir samērā jauni, taču tajā pašā laikā progresīvākie uzņēmumiem Latvijā. Aizsākot netiešu darbību kā ķīmiski farmaceitisko vielu vai kā eksperimentālo vitamīnu rūpnīcas (vēl pirms I pasaules kara), šodien uzņēmumu apgrozījumi sasniedz gandrīz 200 milj. EUR (Grindeks – 193 milj. EUR, 2012). Abu uzņēmumu progresīvo izaugsmi var novērot apgrozījuma tempu raksturā (skatīt ilustrāciju). Lai gan Olainfarm tiek novērota mērenāka un stabilāka izaugsme, sastādot vidējo gada izaugsmi 23%, tomēr Grindeks uzņēmuma darbība ne tikai sekmēja apjomīgāko apgrozījuma rekorda sasniegšanu, bet arī augstāko peļņas apjomu, kas deva iespēju ieguldīt tālākā uzņēmuma attīstībā.
Eksporta iespējas uzņēmumiem ir viens no iemesliem, kas to apvienošanā, varētu dot papildu spēku. Neskatoties uz to, ka Olainfarm eksportē uz vismaz 40 pasaules valstīm, Grindeks izplatība stiepjas līdz 70 valstīm (tajā pašā laikā, Krievijas tirgum sastādot vismaz 50%). Grafikā var novērot, ka Grindeks pārdotās produkcijas apjomi kopā ar peļņu sāka krist pēc 2012. gada, īpaši 2014. gadu noslēdzot ar zaudējumiem, Krievijas politiskās situācijas ietvaros. Risinājums, tādam iznākumam ir tirgus diversifikācija, jo lai gan Grindeks eksporta tirgus ir gandrīz divreiz lielāks nekā Olainfarm, tomēr tā dalībnieku koncentrācija nodara pāri uzņēmuma attīstībai.
Kā objektīvi salīdzināt uzņēmumu konkurētspēju tirgū? Ar bruto peļņas maržas rādītāja dinamiku, var secināt par uzņēmumu spēju noturēt drošu cenu un izmaksu attiecību jeb bruto peļņas un apgrozījuma attiecību. Rādītāja vērtībai, nevajadzētu būt zem 40%, un ja apskatam Grindeks un Olainfarm dinamiku, tad var droši teikt, ka uzņēmumi vidējā termiņā ne tikai uztur veselīgo vērtību līmeni, bet arī palielina tā vērtību ar katru gadu.
Lai gan Grindeks rādītāju vērtības svārstās no 37.6% (zemākais, 2012) – 60% (augstākais, 2013), kas liecina par to, ka uzņēmumā notika izmaksu optimizācija, tomēr Olainfarm rādītāju vērtība svārstoties 50.5% (zemākais, 2010) – 73.6% (augstākais, 2013), norāda uz to, ka, nozarē konkurējot, uzņēmums veiksmīgāk un efektīvāk spēj pārdot saražoto produkciju.
Uzņēmumu kopīgiem spēkiem, būs iespēja samazināt produkcijas pārdošanas izmaksas, īpaši eksporta tirgus ietvaros, neskatoties uz to, ka abu uzņēmumu produkcijas klāsta fokuss atšķiras.
Peļņas rentabilitāte periodā no 2010-2015. gadam, Grindeks svārstījās no (-)2.87% (2014) – 11.29% (2015), kas attiecīgi apliecina, ka uzņēmuma zaudējumi samazināja uzņēmuma darbības efektivitāti, nu joprojām uztur zemākā līmenī. Skatoties uz Olainfarm, rādītāja vērtība svārstās 14% (2014) – 21.6% (2012). Efektivitātes virsroka dota Olainfarm.
Zinot, ROE rādītāja optimālo vērtību (>15%), Grindeks gadījumā svārstības ir starp (-)2.34% (2014) – 12.9% (2012), un Olainfarm gadījumā starp 15.46% (2014) – 27.5% (2012), var secināt, ka Olainfarm veiksmīgāka pašu kapitāla pārvēršana peļņā.
ROA rādītāja dinamika Grindeks, noteiktā periodā, bija (-)1.59% (2014) – 9.83% (2012), un Olainfarm 11.07% (2010,2014) – 20.78% (2012). Uzņēmuma ieguldīto aktīvu pārvēršana peļņā Grindeks var mācīties no Olainfarm prakses.
Cik spējīgi uzņēmumi ir ģenerēt pietiekamu naudas apjomu savas pamatdarbības tālākai optimālai uzturēšanai un attīstībai?
OCF rādītāja dinamika gan Grindeks, gan Olainfarm, noteiktā periodā, trīskāršojās, kas nozīmē, ka uzņēmumi ne tikai ir, ieguldījuši darbības attīstībā, bet tas nozīmē, ka ieguldījumu izcelsme visdrīzāk ir no finanšu institūciju aizdevumiem, ko arī atspoguļo bilances pasīvā. Tāpat kā Olainfarm investīciju pieaugums salīdzinošo ar perioda sākumu 2013. gadā ir pieaudzis gandrīz par 1050%, tad arī Grindeks investīciju programmas attīstās regulāri un mērenos apjomos (katru gadu ieguldot vismaz 3-5 milj. EUR uzņēmuma stratēģiskajā attīstībā).
FCF rādītāja spektrā var secināt, ka Olainfarm apjomiem ir augoša tendence, un līdzīgi vērojams ir arī Grindeks gadījumā, taču apjomu vērtības manāmi atšķiras. Grindeks mērenā investīciju politika ļāvusi uzturēt pozitīvu brīvo naudas plūsmas apjomu, ar vismaz 900% pārsvaru abu uzņēmumu rādītāja pozitīvo vērtību 2012. gadā .
Var secināt, apvienojoties spēkiem, abu uzņēmumu zinātniskais ieguldījums, spētu papildināt tehnoloģiskās, ķīmiskās un stratēģiskās kompetences.
Abi uzņēmumi ir kotēti NasdaqOMXBaltic biržā, un abi uzņēmumi šobrīd ir koncerni ar vismaz 5 meitas uzņēmumiem gan Eiropā, gan pasaulē, bet cik liela vērtība tad abiem ir?
No akciju tirdzniecības viedokļa, Olainfarm, ir pievilcīgāks (skatīt tabulu), tā iemesla dēļ, ka uzņēmuma cenas un ienākumu attiecība ir lielāka nekā Grindeks, kas nozīmē, ka uzņēmums pelna vairāk uz vienu ieguldīto akciju. Tajā pašā laikā, tas nenozīmē, ka Grindeks nepelna, jo pat ja vērtību robežas atšķiras, ar lielākām akcijas cenu svārstībām, tad joprojām pastāv iespēja, ka uzņēmums ir nepietiekami novērtēts.
Apvienojot uzņēmumus, akcijas cenu svārstības ne tikai stabilizēsies, bet arī manāmi pieaugs, bet apvienot abus uzņēmumu kapitālus pilnībā ir garš un sarežģīts process.
Mēdijos (links) tika izteikts viedoklis par abu uzņēmumu apvienošanu. Pamatojot viedokli ar līdzīgu tirgu raksturu, un efektivitātes paaugstināšanu. Gan Grindeks, gan Olainfarm ilgtermiņā integrē savā uzņēmuma stratēģiskā darbībā dažādus papildinošus uzņēmumus, rūpnīcas, aptiekas utt. Apvienojot spēkus, abi uzņēmumi var izveidot lielāko Baltijas farmācijas konglomerātu, kas ļautu ne tikai straujāk ieņemt Eiropas un pasaules tirgu, bet arī veiksmīgi sekmēt valsts ekonomisko attīstību.
Apvienojoties uzņēmumiem, gan Grindeks, gan Olainfarm spēs optimizēt savu darbību, ne tikai izmaksās, bet arī investīciju projektu ieviešanā, pētniecības platformas paplašināšanā, un galu galā peļņas gūšanā.
Pie visas farmācijas nozares varenības aktuālākie nozares izaicinājumi ir ilgstošais cilvēkresursu trūkums un tirgus diversifikācija. Risināt šos izaicinājumus pa druskai var abi uzņēmumi patstāvīgi, piemēram, Grindeks piedāvā stipendijas praksei, ar potenciālu darbu uzņēmumā.
Apvienojoties spēkiem, ar valsts atbalstu, var izstrādāt projektu ne tikai prakses iespējām uzņēmumā, bet arī studiju stipendijas piešķiršanu normu (piem, 30 vietas), ārzemju pasniedzēju piesaisti, NVS valstu viesstrādnieku iesaisti, rūpnieciskās farmācijas programmu pilnveidošanu, PharmaHub tīklošanās kanāla attīstība utt.
Turpat, tirgus diversifikācijas izaicinājuma sekas ir spilgti atspoguļots Grindeks 2014. gada zaudējumu rezultātā. Nozare ir lielā mērā orientēta uz eksportu, tādēļ ārvalstu tirgu attīstība tai ir īpaši nozīmīga. Ar valsts atbalstu un/vai apvienojoties, ir nepieciešams izstrādāt projektus gan dažādas jauno tirgu apgūšanas aktivitātēm, gan specifisku tirgus prasību izpildes palīdzībai. Uzņēmumiem ir jāiziet uz jaunajiem tirgiem, piemēram, Balkānu valstīm (Bosniju un Hercegovinu u.c.), Dienvidaustrumāziju (Vjetnamu, Indonēziju, Filipīnas u.c.), un Tuvajiem Austrumiem (Tunisijā u.c.)
Farmācijas nozare ir Latvijas ekonomikas viens no spēcīgākajiem zirgiem.
2016.