Embedded Files
Eiropas valstu ekonomikā 2016. gada nogalē arvien vairāk iezīmējās nelielas, bet pozitīvas atveseļošanās pazīmes. Eirozonas rūpniecības PMI decembrī bija augstākais 5-1/2 gadu laikā (Ilustrācija 1).
PMI (Purchasing Manufacturer's Index) ir apstrādes rūpniecības "veselības" rādītājs. Tā pamatā ir detalizētāku rādītāju kopums, kas ietver: jaunus pasūtījumus, krājumu līmeni, izlaidi, piegāžu apjomu un nodarbinātību.
PMI vērtības virs 50 (sarkanā līnija ilustrācijā 1) nozīmē rūpniecības attīstību, bet zem tās - kritumu. Eirozonā kopumā PMI indekss no negatīvās zonas uzsāka ceļu augšup jau kopš 2011. gada aprīļa un, kā redzam, tas pozitīvajā zonā, kaut arī ar svārstībām, ir stabili nostiprinājies.
Arī vairuma valstu griezumā uzlabošanās pazīmes bija acīmredzamas:
Vācijas rūpniecības izaugsmi visaugstākā pēdējo 35 mēnešu laikā.
Grieķijas rūpniecības aktivitāte uzlabojās.
Francijas PMI augstākais pēdējo 5-1/2 gadu laikā.
Norvēģijas rūpniecībā atsākās izaugsme
Itālijas PMI augstākais pēdējo 6 mēnešu laikā.
Čehijas PMI augstākais 9 pēdējo mēnešu laikā.
Polijas rūpniecības aktivitāte lielākā pēdējo 17 mēnešu laikā.
Holandes rūpniecības PMI decembrī īsts rekords.
Viens no rūpniecības aktivizēšanos veicinošiem faktoriem eirozonā bija eiro vērtības pazemināšanās pret ASV dolāru un citām pasaules valūtām, kas veicināja eksporta pieaugumu. Taču būtiska nozīme bija arī pozitīvām ekonomikas tendencēm pasaulē kopumā, it īpaši Austrumāzijā.
Nesen analizējām Latvijas ekonomikas attīstības tendences un secinājām, ka tās, maigi izsakoties, ir visai nenoteiktas. Taču to nevar gluži teikt par apstrādes rūpniecību. Uz ES fona tā izskatās pat samērā veiksmīga (ilustrācija 2).
Interesanti atzīmēt, ka Latvijas apstrādes rūpniecības tempi, salīdzinājumā ar ES, vidēji ir acīmredzami augstāki. Taču to svārstību cikli ir drīzāk pretēji - kad ES apstrādes rūpniecības temps pieaug, Latvijā tas samazinās. Arī ES šīs nozares apjoma rādītāji ilustrācijā 2 ir zināmā pretrunā ar redzamo ilustrācijā 1, t.i. PMI indekss rada daudz pozitīvāku iespaidu, nekā reālie apstrādes rūpniecības apjoma rādītāji. Iespējams, tas daļēji saistīts ar monetārajiem faktoriem, iepriekš jau pieminēto eiro vērtības samazināšanos.
Latvijas apstrādes rūpniecībā ir arī lielākas neizmantotās jaudas rezerves, tātad, papildu potenciālas attīstības iespējas. Latvijas jaudu noslodze aizgājušā gada nogalē bija 73%. Turpretī ES rādītājs bija ievērojami augstāks - 82%.
Vai varam izdarīt secinājumu, ka Latvijas bizness ir optimistiskāks un vairāk noskaņots uz attīstību, nekā vidēji Eiropā? Izrādās, ka nē. Ja eirozonas biznesa konfidences rādītājs novembrī bija 0.42, kas nemaz nav uzskatāms par augstu, tad Latvijā tas bija -6. Varbūt Latvijas biznesmeņi kopumā nav nemaz tik slikti, viņi vienkārši ir pārāk lieli īgņas?
Tādēļ mūsu novēlējums Latvijas biznesam Jaunajā gadā patapināt kaut ko no kareivīgā Gaiļa rakstura, mazāk kurnēt un vaidēt, drošāk raudzīties nākotnē! Praksē sanāk taču.
02.01.2017.
Page updated
Google Sites
Report abuse