Uzņēmuma finanses nav tikai grāmatvedība

Vairums uzņēmēju protams izpēta pirms parakstīšanas un nosūtīšanas VIDam viņu grāmatvežu sagatavotos finanšu pārskatus. Ja VID tajos nekādas nebūšanas neatrod, viss šķiet kārtībā un var iet uz banku prasīt kredītu. Bet nereti, ak vai, banka nez kāpēc atsaka un uzņēmējs izbrīnīts - man taču “papīri štokos”! Taču, ja VIDam nav iebildumu un nodokļi nomaksāti (gandrīz neticama situācija - vai ne?), tas vēl nenozīmē, ka gluži tāpat domās arī naudas aizdevēji. Tas arī ir viens no tipiskākajiem daudzu uzņēmēju klupšanas akmeņiem pašreizējā pēckrīzes ekonomiskajā depresijā.

Problēmas saknes nereti slēpjas pašu uzņēmēju attieksmē pret savām finansēm, it īpaši mazajos uzņēmumos, kuriem nav iespējas algot kvalificētus finanšu speciālistus un nākas uzticēties vien grāmatvežiem, kas nav gluži viens un tas pats.

Uzņēmuma finanšu analīze ir sarežģīts process. Tā ir vesela zinātne. Taču pietiekoši objektīvu vispārēju priekšstatu par situāciju ar savām finansēm uzņēmējs pats var iegūt salīdzinot vien tikai divus trīs finanšu pārskata rādītājus. Piemēram, attiecību: kredītu kopsumma (K)/aktīvi (A) (angl. Debt Ratio), ko iegūst no bilances. Ja šī attiecība ir K/A>1, ir pamats uzskatīt, ka uzņēmums no finanšu viedokļa ir palielināta riska zonā un jārēķinās, ka bankas šādā situācijā nelabprāt skatīs iespēju piešķirt uzņēmumam papildus kredītu.

Šo parādu/aktīvu koeficientu vēlams skatīt kombinācijā ar citu rādītāju - neto apgrozījuma un peļņas pirms nodokļiem attiecību procentuālā izteiksmē, ko iegūstam no uzņēmuma peļņas zaudējumu aprēķina (aptuveni salīdzināms ar angl. Pretax Profit Margin - PPM). Piemēram, ja uzņēmuma gada apgrozījums ir 100 tūkstoši latu, bet peļņa pirms nodokļiem 10 tūkstoši latu, uzņēmuma PPM būs 10%. Jo lielāks ir PPM, jo labāk un tas liecina, ka uzņēmums ir pelnošs. Taču, vēl svarīgāka par PPM procentuālo vērtību ir tā dinamika vairāku iepriekšējo gadu laikā. Ja tā ir stabila, tas liecina, ka arī uzņēmums ir stabils. Ja pieaug, tad acīmredzami tas veiksmīgi attīstās, tā efektivitāte palielinās. Šādā gadījumā naudas devēji var būt pielaidīgāki un uzskatīt, ka, lai gan uzņēmuma parādu slogs ir margināls, t.i., uz pieļaujamās robežas, tas papildus kredītu droši vien pratīs izmantot racionāli.

Banku analītiķi protams uzmanīgi skatīs arī daudzus citus uzņēmuma darbību raksturojošus rādītājus, kā debitoru maksātspēja, pircēju un piegādātāju stabilitāte, izejvielu un gatavās produkcijas (pakalpojumu) prognozes, arī valsts politiku attiecībā pret uzņēmējdarbības vidi un tml. Tie ir aspekti, kurus konkrēts uzņēmums ne vienmēr var tieši ietekmēt. Taču pietiekama tā iekšējā finanšu stabilitāte ir, ja ne  garants, tad labs pamats izdzīvošanai mainīgajā un ne vienmēr draudzīgajā vidē.

Tādēļ uzņēmējiem ieteicams palūgt savam grāmatvedim, līdz ar kārtējo operatīvo ceturkšņa pārskatu, sagatavot nelielu tabulu vai diagrammu vismaz par šo indikatoru tendencēm pēdējo trīs gadu laikā (vēlams pa ceturkšņiem) un nelielu pārskatu par to dinamiku ietekmējošiem faktoriem. Būtu ieteicams arī papētīt tādus rādītājus kā aktīvu un investētā kapitāla atdeve, apgrozījuma un naudas plūsmas dinamika u.c. Tas palīdz pārdomāt arī uzņēmuma perspektīvās attīstības stratēģiju, apzināties iespējamos riskus un identificēt agrāk nepamanītas iespējas. Svarīgi ir apzināties, ka šāda analīze ir vajadzīga ne tikai bankai, VIDam, vai kādam citam, bet visvairāk uzņēmumam pašam. 

13.06.2011.