Zemgales lauku industrija

Kad runā par Jelgavu - Latvijas ceturto lielāko pilsētu, prātā nāk Zemgale. Un otrādi, Zemgale asociējas arī ar savu galvaspilsētu - Jelgavu, tās daudzveidīgo saimniecisko un kultūras dzīvi, it īpaši vēsturiski attīstīto rūpniecisko potenciālu, kuru pārstāv gan tradicionālas nozares, kā kokapstrāde, mēbeļu ražošana vai mašīnbūve, gan augsto tehnoloģiju uzņēmumi - IT, biotehnoloģija u.c.

Taču ir vēl kāda svarīga atziņa, kas varbūt nedaudz paslīd garām uzmanībai. Dobeles dzirnavnieka, tāpat kā citu pārtikas pārstrādes uzņēmumu gadījumā, runa ir par rūpniecības un lauksaimniecības integrāciju. Jebkuras valsts ekonomika attīstās straujāk, ja maksimāli tiek pārstrādāti vietējie resursi. Šajā gadījumā tiek audzētas graudaugu kultūras, kuras arvien lielākā apjomā tiek pārstrādātas gan vietējam patēriņam, gan eksportam, t,i, eksporta produkcija ar augstāku pievienoto vērtību.

Taču, lai kļūtu par ievērojamu un starptautiski atzītu tā vai cita produkta vai pakalpojuma eksportētāju, nepieciešams vēl kaut kas - leģenda un zīmols. Kā piemēru var minēt slavenās dāņu smalkmaizītes (Danish pastry). Tās atpazīst un augstu vērtē visā pasaulē, starp citu, tāpat kā arī citu Dānijas pārtikas produkciju. Mums nācies ievērot, ka citās valstīs tālu no Dānijas, piemēram pat Kanāriju salās, ir nelieli veikaliņi, kuri tā arī saucas - Danish pastry. Un visi labi zina par ko ir runa. Kādā prestižā viesnīcā Tenerifē iegājām šādā veikaliņā agrā pēcpusdienā, cerot tikt pie kādiem pāris dāņu kruasāniem. Kur nu, pārdevēja dāņu tautastērpā, uzmetusi skatienu tukšajiem plauktiem laipni paskaidroja, ka, lai tiktu pie kāda garduma, kaut vai parastas franču bagetes dāņu izpildījumā, janāk agri no rīta un jāstājas rindā. Lūk, tā!

Latvijai ir visas iespējas veidot leģendas par savu pārtikas produkciju, kas veiksmīgi izdevās PSRS plašajā tirgū padomijas laikos, bet tagad to plašāk jādara arī Eiropā un, daudziem tas pamazām sāk izdoties. Atliek tikai turpināt. Mūsu produkti ir tā vērti.

01.09.2016.