Embedded Files
Baltic Dry Index (BDI) ir indikators, kas raksturo ekonomikas attīstības tendences. To ik dienas publicē Londonā bāzētā Baltijas birža (Baltic Exchange). Baltijas birža ir pasaulē vienīgais neatkarīgais avots kas apkopo ar kuģošanu saistīto tirgus informāciju par jūras pārvadājumu darījumiem, attiecīgiem norēķiniem un atvasināto instrumentu līgumiem. Baltijas biržā ir vairāk nekā 600 dalībnieku, kas aptver lielāko daļu pasaules kuģošanas biznesa aktivitāšu.
Indeksa būtība ir atspoguļot lielāko daļu pasaulē izmantojamo izejmateriālu transportēšanas cenu svārstības pa 23 visbiežāk izmantojamiem jūru un okeānu ceļiem. Šo transportēšanas cenu pamatā ir taimčārteri (timecharter) uz Handysize, Supramax, Panamax un Capsize sauskravas kuģiem (balkeriem), kuri pārvadā lielāko daļu akmeņogļu, metāla rūdu, graudu u.c. beramkravu. Tā kā šie materiāli nākamo dažu nedēļu vai mēnešu laikā tiek pārstrādi dažādos starpproduktos un tirgū realizējamā gala produkcijā, to apgrozījums (pārvadājumi) samērā precīzi atspoguļo tuvākajā nākotnē sagaidāmo situāciju pasaules tirgos. Tādēļ arī BDI tiek uzskatīts par vienu no precīzākajiem rādītājiem, kas atspoguļo pasaules ekonomikas izaugsmes tendences.
Pagājušajā nedēļā uzsākām regulāru BDI publicēšanu. Turpinām to arī šajā nedēļā un darīsim to arī turpmāk. Tā kā neviens indekss vai jebkurš cits ekonomiskais rādītājs nav ideāls, mēģināsim skatīt arī plašāku kontekstu.
Kas tad pagājušās nedēļas laikā tieši šajā indeksā ir izmainījies? Šķiet jāsaka, ka nekas īpašs - pēc lūzuma no augšupejošas uz lejupejošu tendenci, šī izmaiņa apstiprinājās (skat. 1. ilustrāciju). Tas pastiprina indeksa turpmākās lejupslīdes varbūtību, lai gan arī nenozīmē pilnīgu un neatgriežamu tās nolemtību, kā tas ilustrācijā arī vērojams agrākajos laika posmos.
Kā jau arī iepriekšējā nedēļā atzīmējām, MA (50, 200) vidējās līknes arī ietiepīgi turpina stūrēt lejup un tas viss kopumā izskatās pavisam nelāgi.
Nav jau gluži arī tā, ka pasaules ekonomikā viss tagad jūk un brūk. Piemēram, Vācijas ekonomika, kas, likās, ir aizmigusi ar abām acīm, vienu aci gadam sākoties nedaudz tā kā pavērusi (2.diagramma).
Arī eirozona kopumā šī gada pirmajā ceturksnī nedaudz uzlabojusi IKP rādītāju. Ja pērnā gada otrajā pusē, t.i. divus ceturkšņus (III, IV) pēc kārtas, IKP temps bija 0.3%, tad šī gada pirmajā ceturksnī tas pieauga līdz 0.5%.
Tikai divas eirozonas valstis nespēja uzlabot savus IKP rādītājus un grima recesijā - Grieķija un, par nožēlošanu, otra no šīm divām valstīm ir Latvija. Kā jau agrāk ziņots, Latvija ir ieslīdējusi tehniskā recesijā. Tomēr bažas, ka arī eirozona nemaz nav tik veselīga kā izskatās, turpina saglabāties, līdzko paanalizējam arī citus ekonomikas attīstības rādītājus.
Stipri nelāgi izskatās ASV IKP rādītāji - jau ceturto ceturksni pēc kārtas tie krītas un, šī gada pirmā ceturkšņa IKP pieaugums bija vairs tikai 0.5%, lai gan ekonomisti prognozēja vismaz 0.7% pieaugumu.
Lielu negatīvo elementu pasaules ekonomiskās attīstības kopainā rada Ķīna. Tās šī gada pirmā ceturkšņa IKP bija zemākais, kāds jebkad bijis kopš 2010. gada, kad šajā valstī IKP tika oficiāli publicēts ceturkšņu griezumā - 1.1% pret iepriekšējo ceturksni. Arī pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni IKP ir tikai 6.7%, lai gan jebkura cita ekonomiski attīstīta valsts par šādu tempu varētu tikai sapņot.
Grūti klājas arī Krievijas ekonomikai - jau piekto ceturksni pēc kārtas tās IKP pieaugums ir negatīvs un, tās centrālā banka prognozē krituma turpināšanos arī nākamajos ceturkšņos. Turpina samazināties gan mājsaimniecību tēriņi, gan arī pamatkapitāla veidošanas temps, kas jau tā ir negatīvi.
Līdz ar to, kaut cik sakarīgs kopsaucējs no visas šīs raibās ainas diez vai sanāk. Teiksim tā, iemesla panikai nav, bet uzmanīgiem jābūt noteikti. Diemžēl jāatzīst, ka šī uzmanība arī lielā mērā ir ekonomikas attīstību bremzējošs faktors. Latvijai, lai atjaunotos ekonomikas izaugsme, šķiet atliek cerēt uz jau ierasto narkotisko adatu - ES struktūrfondiem, jo otrs, daudz efektīvāks ekonomikas attīstības katalizators ir reformas. Par tām diemžēl vairāk tiek runāts, nekā darīts.
14.05.2016.
Page updated
Google Sites
Report abuse