Embedded Files
Kā zināms, dažas dzīvās radības pasaulē mēdz pārvietoties visai īpatnējā veidā. Piemēram, krabji pavisam ērti jūtas pārvietojoties sāniski. Savukārt vēži atpakaļgaitā rāpjas tikpat labi kā uz priekšu un dara to regulāri. Tas ienāk prātā vērojot pasaules ekonomikas tendences - ekonomiskā attīstība šobrīd notiek it kā uz priekšu, vai tā kā sānis, vai varbūt tomēr atpakaļ?
Kā varam vērot BDI indikatorā, pagājusī nedēļa bija tikpat "gudra" kā iepriekšējā un indikators kopumā uzvedas te kā vēzis (kāpjas atpakaļ), te kā krabis (tipina sāniski). Līdz ar to jautājums par indikatora tuvināšanos augšējai vai apakšējai pagrieziena punktu robežojošām taisnēm, joprojām paliek atklāts.
Baltic Drive indekss
Nekādu būtisku izmaiņu, salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, nav arī mašīnbūves jomā un, arī nevar būt, jo regulārākā pieejamā statistika ir par Caterpillar kompāniju un tā tiek publicēta mēneša griezumā, šajā gadījumā par aprīli.
Tā kā mums jau vairākas nedēļas pēc kārtas neizdodas daudzmaz ticami "uzzīmēt" ekonomikas iespējamo nākotnes, vismaz īstermiņa, trendu, mēģināsim iesaistīt vēl kādu jomu, kas lielā mērā ietekmē gan primāro tautsaimniecības resursu ieguvi, gan mašīnbūvi. Šī joma ir celtniecība, jo tieši šī ir nozare, kas atrodas vēl tuvāk iedzīvotāju gala patēriņam, nekā mūsu līdz šim apskatītās jomas (skatīt ilustrāciju zemāk).
Pieaugot investīcijām nekustamajos īpašumos, infrastruktūras, vides u.c. projektos, palielinās arī pieprasījums pēc celtniecības pakalpojumiem. Ar lāpstām un ķerrām vien neviens vairs neko nebūvē. Ja investīcijas būvniecības projektos pieaugs ievērojami, būvnieki celtniecības tehnikas ražotājiem, t.i. mašīnbūves nozarei, acīmredzot pasūtīs papildus ekskavatorus, buldozerus, celtņus un tml.
Savukārt mašīnbūvētājiem būs nepieciešama metalurģijas produkcija, bet tiem, savukārt, metāla rūdas. Līdz ar to esam nonākuši atpakaļ pie savstarpēji saistīto ekonomikas sektoru pievienoto vērtību ķēdes sākuma posma. Bet to, kā jau iepriekš noskaidrojām, lielā mērā raksturo BDI. Tātad, ja ķēdes beigu galā pieaugs investīcijas dažādos projektos, sāksies PV kustība visos tās posmos (skat. ilustrāciju zemāk). Bet, vai investīcijas tiešām aktivizējas?
Kā varam vērot diagrammā zemāk, gada laikā (janvāris 2015. - janvāris 2016.) bruto pamatkapitāla veidošanas temps eirozonā ir ievērojami audzis. Tiesa, šī rādītāja saturs ir plašāks par celtniecības produkciju - tas aptver visu pamatlīdzekļu apjoma pieaugumu. Taču, tā ir samērā droša pazīme, ka, vismaz no eirozonas puses, mūsu apskatītā PV ķēde pamazām sāks aktivizēties.
Jāņem gan vērā, ka pieprasījuma, t.i. konkrētu starpsektoru pasūtījumu veidošanās īstenojas ar zināmu laika nobīdi (lagu). Piemēram vairumam būvkompāniju joprojām ir ievērojamas rezerves - nenoslogota vai tikai daļēji izmantojama būvniecības tehnika. Investīcijām jāturpina pieaugt, lai būvnieki pilnībā noslogotu savas jau esošās jaudas un sāktos to deficīts. Biznesa vidē jābūt arī uzticībai, ka ekonomikas atveseļošanās process turpināsies.
Te gan jābilst, ka ES biznesa uzticības indekss, tieši pretēji, no šī gada ir dramatiski samazinājies (skat diagrammu zemāk). Taču tam visdrīzāk ir psiholoģisks efekts sakarā ar masveida imigrāciju no militāro konfliktu reģioniem, breksita neskaidrību un tml.
Savukārt imigrācijas palielināšanās drīzāk ir investīcijas veicinošs faktors, jo tūkstošiem ģimeņu ir jānodrošina ar mājokļiem. Tas nozīmē masveida celtniecības vilni.
Bruto pamatkapitāla veidošanās Eirozonā.
Lai gan ES kopumā celtniecības darbu apjoms pagaidām vēl ir visai nestabils, tam ir acīmredzama tendence pieaugt (skat. diagrammu zemāk), it īpaši Vācijā, kur neskatoties uz kritumu š.g. martā, celtniecība vēršas plašumā.
Arī ASV tirgū mājokļu pārdošanas apjomi ir sasnieguši pēdējo deviņu gadu augstāko punktu, aprīlī sasniedzot 6 miljonu pārdoto īpašumu robežu, kas līdzinās mēreni veselīgam 1999-2001 periodam. Ja salīdzina ar 2005. gada 8,5 miljoniem, tad var secināt, ka šobrīd tirgus ir veiksmīgas atveseļošanās virsotnē.
Celtniecības darbu apjoms ES
Taču, neskatoties uz pozitīvo statistiku, iedzīvotāji joprojām visai skeptiski redz tālāko iespēju attīstību, jo tirgus cenas ir samērā augstas un patērētāji pie šī cenu līmeņa nav pietiekoši motivēti maksāt. Daudzi eksperti, zinot ASV tirgus īpatnības, risinājumu šādā situācijā saredz celtniecības sektora attīstībā, kas būtu orientēta uz vienģimeņu mājokļu celtniecību.
Iedzīvotāju ienākumu pieaugums Latvijā.
Taču, ja skatāmies uz Latviju, īpaši Rīgas tirgu, tad ir jāņem vērā, ka 2015. gadā, kopš izmaiņām Imigrācijas likumā un Krievijas rubļa vērtības krituma, vietējā tirgus pieprasījums ieņem galveno lomu, jo nerezidentu interese ir ievērojami samazinājusies. Paredzams, ka ilgtermiņā pieprasījums pēc Latvijas celtniecības nozares pakalpojumiem tomēr nesamazināsies, jo iedzīvotāju ienākumiem, kā to varam vērot ilustrācijā augstāk, ir samērā stabila tendence pieaugt. Raksturojot celtniecību kā mūsu apskatāmās PV ķēdes aktivitātes iniciējošo posmu, var teikt, ka šajā jomā vērojamas pozitīvas tendences, kas pakāpeniski sāk ietekmēt arī pārējos ķēdes posmus. Kā redzējām Caterpillar analīzē, mašīnu un dažādu citu tehnikas veidu pārdošanas apjomi joprojām ir negatīvi, taču to kritums pakāpeniski samazinās. Tātad šī joma pamazām stabilizējas.
Tagad varam izdarīt pieņēmumus arī par pēdējo dažu nedēļu laikā vērojamiem BDI indeksa zigzagiem. Visdrīzāk tā ir reakcija uz Eiropā notiekošajiem sociāli ekonomiskajiem procesiem, pārsvarā lielo imigrācijas vilni, kas izraisīja zināmu politisko nestabilitāti ES valstu attiecībās. To protams papildina "breksit" neskaidrība, Krievijas draudi (kuru nopietnību Rietumi tikai tagad sākuši pilnā mērā apzināties un tad arī vēl ne visur), Ķīnas ekonomiskā nestabilitāte un virkne citu faktoru. Tas viss protams turpina atbalsoties visā pasaulē. Ja Rietumvalstīm izdosies pietiekami saskaņoti pārvarēt šī konkrētā laika posma grūtības, ir pamats lai Eiropā un pasaulē kopumā ekonomikas atveseļošanās process turpinātos, t.sk. arī Latvijā.
Līdz ar to BDI indeksam augšējā ilustrācijā vajadzētu turpināt ceļu augšup vismaz līdz taisnei, kas savieno indeksa "pīķus". Taču tas ir tikai īstermiņa (labākajā gadījumā 2-3 mēneši) trends. Kas notiks tālāk?
Acīmredzot tas lielā mērā būs atkarīgs no mūsu nupat pieminētajiem globālajiem ģeopolitekonomiskajiem procesiem, par kuriem medijos ir pieejams plašs analītisko materiālu klāsts. Atzīmēsim tikai, ka lai lauztu lejupejošo BDI ilgtermiņa tendenci, acīmredzot, būs nepieciešamas globālas radikālas pozitīvas pārmaiņas.
Pēc mūsu domām vērojamo ilgtemiņa trendu pamatā ir garš ekonomiskais cikls, kas aptver laika posmu ilgāku par 10 gadiem. Tas ir saistīts ar daudzu tehnoloģiju briedumu, tām sasniedzot efektivitātes griestus vai tuvojoties tiem. Piemēram datori, viedtālruņi un tml. Tajā pašā laikā šo tehnoloģiju iespēju potenciāls praksē tiek izmantots stipri nepilnīgi. Iespējams, ka ekonomisko attīstību nākamo gadu laikā noteiks ne tik daudz jaunas tehnoloģijas pašas par sevīm, cik dziļākas strukturālās reformas, organizatoriskas izmaiņas biznesā un publiskajā sektorā. Kā jau labi zinām, arī Latvijā līdz šim paveiktais reformu jomā ir, maigi izsakoties, stipri pieticīgs.
Nākamajos mūsu portāla pārskatos ekonomiskajiem cikliem un to iespējamām tendencēm nākotnē plānojam veltīt lielāku uzmanību. Sekojiet mums.
30.05.2016.
Page updated
Google Sites
Report abuse