Embedded Files
Mūsu tradicionālais ilgtermiņa attīstības indikators - Baltic Dry Index (BDI), ne par kādām būtiskām izmaiņām joprojām neliecina. Galvenā ikmēneša trenda līnija kopš 2014. gada sākuma neliekas traucēties (Ilustrācija 1.).
Tas, ko vērojam, faktiski nozīmē gobalizācijas procesa sarukumu pēc 2008.-2009.g. finanšu krīzes. Par to liecina arī galveno pasaules ekonomikas līdervalstu galvenie attīstības rādītāji. Piemēram, ja ASV tirdzniecības bilance pēdējo 5 gadu laikā uzrāda mērenu pozitīvu tendenci, tad ES tā šajā pašā laika posmā uzlabojusies ļoti strauji. Tas pats sakāms arī par Ķīnu, kur no 2014. gada sākuma tirdzniecības bilances trends uzrāda strauju pavērsienu pozitīvā virzienā. Tieši šis apstāklis acīmredzot arī lielā mērā ietekmējis 1.ilustrācijā iezīmēto BDI trenda līniju.
Savukārt Japānas tirdzniecības bilances trendi droši vien ir visraksturīgākie - līdz 2013. gada beigām bilances saldo grima arvien dziļāk negatīvos skaitļos. Taču pēdējo vairāk nekā 2 gadu laikā noticis krass pavērsiens augšup (Ilustrācija 2.).
Šāda visu šo lielāko pasaules tirdzniecības partneru "uzvedība" liecina, ka pasaules ekonomika no globalizācijas padziļināšanās, kas bija vērojama līdz 2008. gadam, ir pavērsusies pretējā - nosacītas norobežošanās, lai neteiktu pašizolācijas, virzienā. Ja pavērojam visu šo minēto partneru tirdzniecības bilances struktūru, tad redzam vienu un to pašu tendenci - mēreni palielinoties eksportam, importa apjoms pieaug manāmi lēnāk. Tas atspoguļo ne vien vispārēju ekonomikas (IKP) izaugsmes palēlināšanos, kas jau balansē uz stagnācijas robežas (izņemot Ķīnu (pagaidām) un ASV), bet arī centienus vairāk izmantot iekšējos resursus un izteiktāku orientēšanos uz iekšējo tirgu.
Latvija no šīs vispārējās kopainas nebūt neizdalījās - lai gan tirdzniecības bilances deficīts vēl š.g. jūnijā bija 21.1% pret IKP, tas no 213.9 miljoniem EUR pirms gada, bija samazinājies līdz 168.7 miljoniem EUR šobrīd (jūnijā). Tas tikai vēlreiz apliecina, ka neliela ekonomika ilgākā laika posmā pamatā seko pasaules tendencēm.
Daļēji varbūt varētu uzskatīt, ka šādu ainu ietekmējis novērojamais daudzu resursu cenu kritums.Taču tad atklāts paliek jautājums - kādēļ tad krīt šīs cenas?
Starptautiskās tirdzniecības jomā notiekošais noteikti neliecina par kādu mērķtiecīgu valstu politiku vai vēlmi norobežoties no pārējās pasaules. Mūsuprāt, gan ekonomiskās attīstības, gan tirdzniecības tendences kopš 2008.-2009.g. finanšu krīzes ietkmē vairāki globāli faktori. Pirmkārt, pati finanšu krīze bija dziļāku ekonomisko problēmu rezultāts. Acīmredzot pasaules ekonomika ir sasniegusi kāda ilgstoša, iespējams, pēc 2.Pasaules kara aizsāktas attīstības fāzes jeb biznesa cikla noslēgumu, ko apskatījām agrāk rakstā "Biznesa cikli ir pārmaiņas", kā arī vēl agrākā rakstā "Vēža/krabja sindroms ekonomikā".
Otrkārt, pasaulē būtiski pieaugusi arī politiskā nestabilitāte - revolūcijas, valsts apvērsumi, kari, terorisms. Šajā jomā daudz grūtāk saskatīt kādas vispārējas tendences. Vērojama gan autoritārisma un agresīvas politikas pastiprināšanās (Krievija, Turcija), gan demokrātiskas valsts iekārtas meklējumi (Ukraina), gan agrāk stabilu politisko un ekonomisko attiecību pārkārtošanās ("Brexit"), gan iekšpolitisko un sociālo problēmu saasināšanās (imigrācija).
Turklāt vairums šo procesu no attīstības viedokļa ir negatīvi vai ļoti negatīvi, vēl jo vairāk - tie sakrīt vienā samērā ierobežotā laika posmā - pēdējos apmēram desmit gados vai nedaudz vairāk, tādējādi radot t.s. konfluences efektu.* M.Leonards to ir apzīmējis kā "interregnum".
Kamēr notiek tik daudzu negatīvu faktoru vienlaicīga darbība, to koprezultāts ir grūti prognozējams. Taču situācijas pasliktināšanās pasaulē nav arī nenovēršama, jo konfluences efekts piemīt arī ekonomisko un politisko stabilitāti nodrošinošo faktoru mijiedarbībai. Dziļāka tā analīze jau ir cita tēma, kas pārsvarā ir ārpus mūsu darbības "gravitācijas" lauka.
Taču par dažiem stabilizācijas, vai drīzāk destabilizējošiem faktoriem gan der ieminēties. Proti, nekā nedarīšana, vlcināšanās un neizlēmība saasinājušos sociāli ekonomisko un politisko problēmu situācijā ved pie arvien dziļāka pagrimuma - sekulārā stagnācija, kā to raksturo M.Spence. Latvija šinī ziņā ir uzskatāms piemērs. Iekavējušās izglītības, veselības aprūpes, valsts pārvaldes u.c. reformas ir novedušas līdz situācijai, ka ekonomiskā attīstība gandrīz pilnībā vairs ir atkarīga tikai no ES struktūrfondiem un ārvalstīs strādājošo naudas pārvedumiem. Ārvalstu tiešajām investīcijām stagnatīvajā Latvijas ekonomikā pēdējo 5 gadu laikā ir skaidri izteikta lejupslīdes tendence. Šajā pašā laika posmā kritušies arī ikgadējie IKP pieauguma tempi, samazinās gan biznesa, gan patērētāju noskaņojuma indeksi. Taisnības labad gan jāatzīmē, ka tā nav tikai Latvijas problēma vien. Taču, ja citās valstīs to izjūt mazāk, jo uzņēmumiem un ģimenēm ir lielāki uzkrājumi, tad Latvijā to var salīdzināt ar braukšanu pa bedrainu ceļu mašīnā bez amortizatoriem.
Viela pārdomām, bet pārdomu, tāpat kā nebeidzamo diskusiju laiks strauji tuvojas beigām un nepieciešama aktīva rīcība. Arī iepriekš pieminētais M.Leonards atzīmē, ka vēsture attīstās cikliski. Pašreizējais juku (interregnum) laiks agri vai vēlu beigsies un tiks rakstīta jauna pasaules kārtība. Taču pie rakstīšanas tiks tikai tie, kuri būs izdzīvojuši. Tāpēc runa šobrīd vairs nav par lielāku vai mazāku IKP attīstības tempa ceturkšņa vai gada procentiņu. Runa arī nav vairs par attīstību (NAP-2020 galvenais mērķis - ekonomiskais uzrāviens, jau uztverams kā nedaudz muļķīgs joks). Runa ir par izdzīvošanu!
05.09.2016.
* Ar konfluenci, jeb saplūšanu saprot divu vai vairāku ekonomisko, politisko vai citu procesu vienlaicīgu darbību. Ja to vektori (arī intuitīvi interpretējami) vērsti vienā virzienā, šie procesi viens otru pastiprina (rezonē) un var radīt sprādzienveidīgus efektus.
Page updated
Google Sites
Report abuse