Izrāviens IR!?

Tiesa, jāņem vērā, ka vienlaicīgi ar šiem procesiem Āzijas, it īpaši Ķīnas, ekonomikā notiek būtiskas strukturālas pārmaiņas - lauksaimniecības produkcijas īpatsvars IKP samazinās, bet patēriņa, investīciju preču un pakalpojumu daļa pieaug. (Ilustrācija 3.). Kā jau jebkurai liela mēroga ekonomikai, Ķīnai ir ne tikai tendence, bet arī lielāka iespēja kļūt relatīvi pašpietiekamai. Tas nozīmē, ka, piemēram, mašīnas un mehānismus, t.sk. tādus, kādus ražo arī Caterpillar, Ķīna sāk ražot pati - gan iekšējām vajadzībām, gan eksportam. Līdz ar to samazinās Ķīnas imports daudzu produktu griezumā un, tieši otrādi, produktus, kurus tā agrāk importēja, tagad eksportē. Piemēram, Ķīnas eksports uz Eiropu š.g. septembrī bija 37.8 miljardi USD, bet no Eiropas uz Ķīnu - 24.7 miljardi USD. Tātad Eiropas tirdzniecības bilance ar Ķīnu ir izteikti negatīva.

Taču tas nenozīmē, ka Ķīna beigu beigās tikai eksportēs, bet neko neimportēs. Tik un tā pasaulē turpina padziļināties starptautiskā darba dalīšana, specializācija un kooperācija. Tādēļ tirdzniecības saites un savstarpējās investīciju plūsmas paplašinās arī starp lielākajām pasaules valstīm un globālajiem reģioniem.

Arī Latvijas Dzelzceļš rīkojas tālredzīgi, aktivizējot tirdzniecības saites ar Ķīnu. Regulāru konteinervilcienu reisu uzsākšana starp Latviju un Ķīnu, protams, ir laba lieta sākumam. Taču to jāattīsta tālāk. Latvijā ražojamo preču apjoms ir pārāk nenozīmīgs Ķīnas mērogiem. 

Taču Latvijai ir iespējas attīstīt loģistikas biznesu, koncentrējot preces no Skandināvijas un Austrumeiropas savā loģistikas infrastruktūrā, kura, starp citu, arī ir jāattīsta gan materiāli, gan organizatoriski. Tam nepieciešamas ievērojamas investīcijas, kuru daļējs avots arī var būt Ķīna. Taču tam nepieciešams valsts atbalsts, kā arī pietiekami skaidri noformulēti piedāvājumi detalizētu biznesa plānu un projektu veidā. Vienai no to galvenajām idejām vajadzētu būt Eiropas reģionāla loģistikas centra izveide, izmantojot Latvijas priekšrocību, kas iepriekš tika uzskatīta par trūkumu - dzelzceļa sliežu ceļu platuma atšķirības Latvijā un bijušās PSRS teritorijā, no vienas puses un, lielākajā daļā pārējās Eiropas, no otras. Uzbūvējot Rail Baltica, Latvijā veidojas krustpunkts, kas savieno Austrumu Rietumu un Ziemeļu Dienvidu dzelzceļa līnijas. Prasmīgi izmantojot šādu stratēģisku tirdzniecības un tranzīta ceļu krustojumus, daudzas valstis vēsturē kļuvušas bagātas. Pietiek atcerēties kaut vai Hanzas savienības laikus pašas Latvijas vēsturē.