Grindeks un Olainfarm kopīgais un atšķirīgais

Kā mazināt investīciju riskus?

Tikai izpratne par kompānijas biznesu, tās vietu un lomu attiecīgajā sektorā un industrijā, to attīstības tendences (sektoru rotācija), kā arī par globālās ekonomikas (nereti arī politikas) norisēm, spēj būtiski samazināt investoru risku līmeni.

Kā izcilas kompānijas nonāk postā un kā no tā izvairīties

Pagājis gads, kā sākās vienas no pasaulē cienījamākās biotehnoloģijas kompānijas Gilead Sciences Inc. (GILD) dramatisks akciju cenas kritiens. Tas varētu likties pret jebkuru loģiku, jo Gilead radījis, ražo un pārdod pasaulē unikālas imūndeficīta vīrusa HIV, hepatīta B un C un citu dzīvībai un veselībai aktuālas zāles, kurām nav analogu.

Piemēram tādas Gilead zāles kā Sovaldi vai Harvoni, kas spēj pilnībā izārstēt minētās smagās saslimstības, atnesa kompānijai gan slavu, gan naudu. Gilead apgrozījums no $3 miljardiem 2006. gadā pieauga līdz gandrīz $33 miljardiem 2015. gadā.

Arī fundamentālie rādītāji var izraisīt skaudību jebkurai kompānijai (dati pēc TTM): P/E – 7.46,
EV/EBIT – 6.49,
ROE – 129.4%,
ROA – 36.3%,
ROIC – 46.9%,
Bruto peļņas marža (Gross Margin) – 87%.

Varētu domāt – kas gan šādu kompāniju spētu satricināt? Un tomēr, pēc Giled akciju cenas 123.4 augstākā punkta sasniegšanas 2015. gada jūnijā, tā nokrita līdz 77.9 šī gada jūnijā. Cenas kritums tātad vairāk kā par trešdaļu. Neticami, bet tas tā ir noticis. Kā, kāpēc?

Gilead gluži vienkārši kļuva par ķīlnieci pati savai veiksmei – efektīvas zāles, kas salīdzinoši īsā laikā pilnībā izārstē slimniekus, samazina to atlikušo skaitu, tātad arī potenciālo zāļu patēriņu, līdz ar to pārdošanas apjomus un citus biznesa rādītājus.

Protams, Gilead mēroga kompānijai, kuras rīcībā ir talantīgākie zinātnieki un modernākās pētniecības laboratorijas, sagatavošanā vienmēr ir pietiekami gara jaunu, perspektīvu preparātu rinda. Taču tādas zāles kā Sovaldi vai Harvoni, apritē parādās ļoti reti.

Gilead piemērs, kad kāda veiksmīga kompānija tehnoloģiskā cikla izskaņā kļūst par neveiksminieci tomēr nav retums. Uzskatāms lidojuma slavas augstumos ar dramatisku pēc tam kritienu piemērs ir Nokia.

Biznesa pasaulē pastāv stratēģijas kā no šāda iznākuma izvairīties. Kompānijas mēģina apvienoties, pirkt patentus, daudz sološus startapus un tml. Iegūt šādi otru elpu bieži arī izdodas.

Finansiālā ziņā Gilead – kompānijai ar “dziļām kabatām”, tas bija un arī joprojām ir pilnīgi iespējams. Taču tā nevienu no pieejamām stratēģijām pagaidām nav pietiekami plašā mērogā īstenojusi. Tieši tas arī satraucis daudzus Gilead akciju īpašniekus. Gilead pasivitāti tie novērtējuši kā kompānijas vājuma pazīmi, neziņu vai nespēju izšķirties par īstenojamo attīstības stratēģiju. Gilead neizšķirība, kaut arī tā varbūt ir pamatota ar objektīviem apsvērumiem, vairuma investoru apziņā ir saistīta ar pakāpeniski pieaugošu biznesa risku – to sāk apiet konkurenti, kas saplūst, apvienojas, kooperējas, dara visu to, kur nogaidošu pozīciju ieņēmis Gilead. Augsto tehnoloģiju jomā viss notiek ļoti ātri. Leģendāras kompānijas var norietēt un izplēnēt aizmirstībā, ja īstajā brīdī nerīkosies. Katrā ziņā tādi piemēri kā Gilead, kā arī jau pieminētā Nokia un daudzi citi, liek uzņēmumu vadītājiem apsvērt plašāku iespējamos attīstības stratēģiju loku, nekā tikai tradicionālā apjoma rādītāju kāpināšana, pat ja tā šķiet veiksmīga.

Šis stāsts mūs uzvedina uz dažiem nozīmīgiem secinājumiem. Pirmkārt, fantastiski fundamentālie rādītāji vēl negarantē, ka kompānijas akciju cena vērtspapīru tirgū vienmēr būs augsta un augs arī turpmāk. Tā var arī krist un, kā vēl. Tiesa, investori, kas investē ilgtermiņā par to ne vienmēr pārāk satraucas. Tādas kompānijas kā Gilead, ar augstu inovāciju potenciālu, pieredzējušiem menedžeriem, senām labas pārvaldes prakses tradīcijām, un Gilead tāda arī ir, parasti agri vai vēlu atjauno savas līdera pozīcijas. Vēl jo vairāk, Gilead saviem akcionāriem maksā pieklājīgas dividendes un uzņēmuma patiesā vērtība joprojām ir ļoti augsta un, rēķinot uz vienu akciju, tā turpina palielināties, jo kompānija tirgū uzpērk savas akcijas, samazinot to skaitu tirgus apritē. Tomēr arī šai visai pasīvajai izdzīvošanas stratēģijai ir savas robežas.

Otrkārt, investoriem, lai pasargātu savas investīcijas, ir jāsaprot kompānijas bizness, jāorientējas faktoru kopumā, kas ietekmē vai varbūt tikai var ietekmēt tās attīstību. Tas nav nemaz tik viegls uzdevums, jo daudzi faktori var darboties pretējā virzienā - vieni kompānijas attīstību veicina, citi bremzē vai rada paaugstināta riska situācijas.

Treškārt, lai orientētos kompānijas biznesā, investoram jāsaprot arī biznesa niša (sektors, industrija), kurā kompānija darbojas. Vienā no iepriekšējiem rakstiem mēs jau apskatījām sektoru rotāciju. Lai savlaicīgi reaģētu uz šīm pārmaiņām, investoriem ir jābūt vismaz aptuvenai izpratnei par tendencēm pasaules ekonomikā kopumā – dzīvojam taču globalizācijas laikmetā. Tieši šo jautājumu analīzei ir veltīta mūsu portāla sadaļa – Ekonomika. Šeit mēs vēlētos vērst īpašu uzmanību uzņēmumu ekonomikai un finansēm.

Kas notiek Latvijā?

Nesen medijos parādījās interesanta ideja par to, ka “Grindeks un Olainfarm apvienošana būtu nozīmīgs ieguvums Latvijas ekonomikai”. Ideja parādījās un noklusa bez īpašas reakcijas, vismaz publiskajā telpā ne. Arī no vismaz teorētiski iespējamā partnera – Grindeks puses nekādi komentāri nesekoja. Visdrīzāk tāpēc, ka neviens īsti nevarēja uzreiz pateikt, šāda apvienošana tiešām būtu ieguvums, vai tomēr ne? Un kam? Droši vien arī Olainfarm valdes loceklis S.Lapiņš, kurš šo ideju atklāti izteica, nedomāja, ka tas būtu ieguvums Latvijas ekonomikai vien – biznesmeņiem, protams, piemīt altruisms, bet gan jau tiek padomāts arī par savām interesēm un tas ir pilnīgi normāli.

Ja šāda apvienošana notiktu, tas būtu ilgstošs un sarežģīts process. Tomēr tas nav galvenais. Galvenais jautājums ir, ko par abu uzņēmumu iespējamu apvienošanos domā abu uzņēmumu akcionāri. Ar noteicošu ietekmi to nemaz nav tik daudz.

Lai arī mēs nezinām, ko viņi domā, tomēr varam pamodelēt, ko viņi varētu domāt vismaz no finanšu ieguvumu viedokļa. Sāksim ar S.Lapiņa izteikto pieņēmumu par pozitīvajiem Latvijas ekonomikas ieguvumiem abu kompāniju apvienošanās gadījumā.

Pētot Latvijas ekonomikas nozaru augstākās pievienotās vērtības sniedzējus, daudz nav jāiedziļinās, lai secinātu, ka farmācija tiešām ir viena no nozīmīgākajām valsts tautsaimniecības nozarēm. Pie neliela uzņēmumu skaita (27 uzņēmumi, 2013. g.) un pie ne īpaši iespaidīgiem ražošanas apjomiem IKP griezumā (0,5% jeb 96.milj EUR, 2012. g.), nozares pievienotās vērtības sniegums valsts ekonomikā aptver:

· darba vietu nodrošināšanu,

· maksājumus valsts budžetā,

· uzņēmējdarbības veicināšanu saistītajās nozarēs,

· preventīva ārstu un plašākās sabiedrības izglītošanu ar veselības aprūpi saistītajos jautājumos,

· sabiedrības nodrošināšanu ar vitāli būtisku produktu – zālēm (kuru izstrādē visā pasaulē tiek veiktas būtiskas investīcijas).

Ņemot vērā, ka farmācijas nozarē, viens nodarbinātais spēj radīt vismaz par 50% lielāku pievienoto vērtību nekā vidēji visu mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un ražošanas nozarēs viens nodarbinātais valstī kopumā, var secināt, ka nozares loma valsts ekonomikā, attiecīgajiem uzņēmumiem straujāk attīstoties nākotnē, var būt daudz ievērojamāka.

Nozarē ne tikai tiek nodarbināts augsti kvalificēts darbaspēks, te arī vērojama augstāko tehnoloģiju attīstība un arvien jaunu inovāciju veidošanās. Tas nozīmē, ka valsts budžets saņem salīdzinoši augstus ieņēmumus no katra nozarē nodarbinātā nodokļu maksājumiem. Tādēļ farmācijas bizness Latvijā, lai gan šobrīd vēl nav izteikts "smagsvars", taču ir viens no dinamiskākajiem ar praktiski neierobežotām izaugsmes iespējām nākotnē.

Ko dara mūsu divi mazie zilonīši?

Veidojot 90% no farmācijas nozares apgrozījuma, A/S “Grindeks” un A/S “Olainfarm” Latvijas tirgū ir divi spilgti inovāciju, veiksmīgas biznesa stratēģijas un augstas kvalitātes piemēri, kuri, ja apvienotos, teorētiski tiešām varētu kļūt par ievērojamiem spēlētājiem Austrumeiropas un Baltijas reģionā. Arī citur pasaulē, pēc PwC uzskatiem, 2016. gadā farmācijas nozare piedzīvos uzņēmumu apvienošanās bumu, kura pamatā ir mērķis efektīvāk apvienot pacientu, ārstu un citu veselības aprūpes sniedzēju pakalpojumus, izmantojot specializētu aparatūru un programmatūras, tādējādi paaugstinot industrijas efektivitāti. Vai Latvijas gadījumā tas ir nepieciešams, un vai tas ir izdevīgi? Centīsimies rast atbildi uz šiem jautājumiem, balstoties uz finanšu analīzi, salīdzinot nozares vadošos spēlētājus pēc to tirgus apjoma, izaugsmes kvalitātes, darbības efektivitātes un citiem rādītājiem.

Izaugsme

20.gs 30. gadu beigās darbību aizsākušie, gan Grindeks, gan Olainfarm vēl joprojām ir samērā jauni, taču tajā pašā laikā vieni no progresīvākajiem uzņēmumiem Latvijā. Šie uzņēmumi savu vēsturi sāka veidot kā ķīmiski farmaceitisko vielu vai kā eksperimentālo vitamīnu rūpnīcas. Grindeks 2012. gadā gandrīz sasniedza 200 milj. eiro lielu apgrozījumu (193 milj. eiro), kamēr Olainfarm savu apjomīgāko apgrozījumu sasniedza 2015. gadā – 97.5 milj. eiro. Abu uzņēmumu izaugsmi var vērot ilustrācijā nr. 1.

Kā redzam, Olainfarm bijusi strauja un samērā stabila izaugsme - vidēji gadā ap 23%. Savukārt Grindeks apjomu temps bijis visai nestabils. Salīdzinot abu uzņēmumu veiksmīgākos gadus, var secināt, ka abu to “labākajos” laikos, 2010-15. gadu periodā, Grindeks apjomi bijuši lielāki par Olainfarm apjomiem vismaz 2,5 reizes. Tas daļēji varētu būt izskaidrojams ar agresīvāku, taču riskantāku Grindeks eksporta politiku. Neskatoties uz to, ka Olainfarm eksportē uz vismaz 40 pasaules valstīm, Grindeks produkcijas izplatība aptver 70 valstis. Tajā pašā laikā Grindeks Krievijas tirgus sastāda vismaz 50% no kopējā pārdošanas apjoma. 1.ilustrācijā var vērot, ka Grindeks pārdotās produkcijas apgrozījums līdz ar peļņu sāka strauji samazināties pēc 2012. gada, bet 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem. Tā acīmredzami ir Krievijas politiskās situācijas negatīvā ietekme, jeb, citiem vārdiem, Grindeks visai riskantās tirgus stratēģijas rezultāts.

Tā ir tipiska nepietiekošas tirgus diversifikācijas problēma, jo lai gan Grindeks skaita ziņā eksportē uz gandrīz divkārt vairāk valstīm, tomēr pārmērīga koncentrēšanās uz vienu atsevišķu Krievijas tirgu nozīmē paaugstinātu risku, kā rezultātā uzņēmuma agrākās straujās izaugsmes vietā vairākos pēdējos gados vērojams regress.

Tiesa, 2016. gada sākumā Grindeks apgrozījums ne tikai stabilizējās, bet atjaunojās šī rādītāja izaugsme. Turpretī Olainfarm gadījumā tā nedaudz saruka un abu uzņēmumu pozīcijas šobrīd (TTM) ir gandrīz līdzvērtīgas. (ilustrācija 1).

Tagad palūkosimies cik līdzvērtīga ir to konkurētspēja.

Konkurētspēja

Uzņēmuma stabila attīstība ilgtermiņā atkarīga no daudzu faktoru kombinācijas. Viens no galvenajiem ir tā konkurētspēja. Kā objektīvi salīdzināt uzņēmumu konkurētspēju tirgū? Vienkāršākais kritērijs ir bruto peļņas maržas rādītāja dinamika. Tā raksturo uzņēmumu spēju noturēt drošu pārdodamās produkcijas cenu un izmaksu attiecību jeb bruto peļņas un apgrozījuma attiecību. Šī rādītāja vērtībai, nevajadzētu būt zem 40%. Apskatot Grindeks un Olainfarm šajā aspektā, varam teikt, ka abi uzņēmumi vidējā termiņā uztur šī rādītāja optimālu līmeni (skatīt Ilustrāciju 2).

Grindeks apskatāmā rādītāja vērtība svārstās visai plašā diapazonā - 37.6% – 61% robežās, kas acīmredzot atspoguļo jau iepriekš konstatēto apgrozījuma nestabilitāti. Savukārt Olainfarm rādītāja vērtība variē 65.1% – 81.2% robežās, kas norāda uz to, ka, uzņēmums veiksmīgi un efektīvi spēj pārdot saražoto produkciju. Jebkurā gadījumā abu uzņēmumu konkurētspējas pozīcijas ir pietiekami spēcīgas, tiem nav nepieciešams veikt kādus īpašus konkurētspējas nostiprināšanas pasākumus, vien jāsaglabā sasniegtais, nepieļaujot bruto peļņas maržas samazināšanos, kas diemžēl nedaudz pēdējos pāris gados iezīmējusies Olainfarm gadījumā.

Efektivitāte

Uzņēmums var būt konkurētspējīgs, bet tas vēl nenozīmē, ka tas darbojas arī efektīvi. Peļņas rentabilitāte (Net Margin) periodā no 2010.g.-TTM Grindeks gadījumā svārstījās no -2.87% līdz 11.29% ar visai skaidru samanāmu lejupslīdes tendenci. Savukārt Olainfarm rentabilitāte arī svārstījusies visai ievērojami – 14% – 21.6% robežās. Arī Olaines uzņēmuma peļņas marža pēc pieauguma šīs desmitgades sākumā pēdējo dažu gadu laikā uzņēmusi lejupslīdi.

Savukārt Grindeks pēdējā laikā spējis sasparoties un abu abu uzņēmumu peļņas maržas ir satuvinājušās - vienam nedaudz zem 10% atzīmes, otram nedaudz virs (skatīt Ilustrāciju 3). Tomēr salīdzinoši jaunu biotehnoloģijas uzņēmumu peļņas rentabilitātei vajadzētu būt augstākai - vismaz virs 15%. Tam pašam iepriekš apskatītajam, nedaudz paklupušajam Giled šis rādītājs šobrīd ir 53%.

Savukārt ROE (Return on Equity) ziņā Grindeks gadījumā svārstības ir vērojamas starp -2.34% un 12.9%, bet Olainfarm - starp 15.46% un 27.5%. No tā var secināt, ka Olainfarm ievērojami efektīvāk izmanto ieguldīto pašu kapitālu.

Aktīvu atdeves - ROA (Return On Assets) rādītāja dinamika Grindeks, piecu gadu periodā, bijusi diapazonā -1.59% un 9.83%, un Olainfarm 11.07% – 20.78% (skatīt Ilustrāciju 4). Tas nozīmē, ka arī aktīvu izmantošanas ziņā Olainfarm bijis veiksmīgāks nekā Grindeks.

Arī šo rādītāju ziņā jāatzīmē, ka inovatīviem, efektīvi pārvaldītiem, stabiliem uzņēmumiem tiem abiem nevajadzētu būt zem 15%. Piemēram, Giled gadījumā ROE, kā jau iepriekš atzīmējām, ir 129.4%, bet ROA - 36.3%. Turklāt Giled nebūt nav izņēmums. Tā tuvākā konkurenta, piemēram, Ligand Pharmaceuticals Inc ROE ir 122.8%, bet ROA - 59.9%.

Naudas plūsma

Uzņēmums var būt konkurētspējīgs, tā darbība var būt efektīva no dažādu rentabilitātes un citu efektivitātes rādītāju viedokļa, bet jebkura investora galvenā interese, vienkāršoti izsakoties, ir “taisīt” naudu. Citiem vārdiem, cik prasmīgi uzņēmumi spēj ģenerēt pietiekamu naudas apjomu saviem akcionāriem, kā arī savas pamatdarbības tālākai (optimālai) uzturēšanai un attīstībai? To raksturo naudas plūsmas rādītāji.

OCF (Operating Cash Flow) rādītāja dinamika gan Grindeks, gan Olainfarm, 2010.g.-TTM periodā, kopumā gandrīz trīskāršojusies (skatīt Ilustrācija 5). Tas nozīmē, ka uzņēmumi “taisījuši” naudu samērā veiksmīgi. Taču tendences atkal ir atšķirīgas – ja Olainfarm operatīvo naudas plūsmas apjomu ir regulāri kāpinājis, tad Grindeks gadījumā vērojams gan kāpumi, gan krasi kritumi. Abi uzņēmumi ir veikuši ieguldījumus darbības attīstībā. Analizējot to bilanču pasīvus, varam vērot, ka ieguldījumu avots pārsvarā bijis saistīts ar finanšu institūciju aizdevumiem. Tāpat kā Olainfarm investīciju pieaugums, salīdzinoši ar perioda sākumu 2013. gadā, bija palielinājies gandrīz par 1050%, tā arī Grindeks investīciju programmas attīstījās samērā stabili, tiesa mērenākā tempā, katru gadu ieguldot ap 3-5 milj. EUR uzņēmuma stratēģiskajā attīstībā.

Brīvās naudas plūsmas - FCF (Free Cash Flow) rādītāja spektrā var secināt, ka Olainfarm apjomiem ir augoša tendence, un līdzīgi tas ir vērojams arī Grindeks gadījumā. Grindeks mērenā investīciju politika ļāvusi uzturēt kopumā pozitīvu, lai gan ar ievērojamām svārstībām, brīvo naudas plūsmas apjomu.

Olainfarm investīciju politika bijusi agresīvāka, nekā Grindeks. Tādēļ Olainfarm bija lielāka tendence aizņemties finanšu līdzekļus uzņēmuma pamatdarbības izmaksu segšanai un attīstības nodrošināšanai. Intensīvas investīcijas būtiski samazināja Olainfarm brīvās naudas plūsmas apjomus, kas vairāku gadu garumā bijuši negatīvi.

Šeit nonākam pie dilemmas - kas labāk - saglabāt apjomīgāku brīvās naudas plūsmu, uzņēmumam uzkrājot brīvas naudas rezerves, paaugstinot tā stabilitāti un manevrēšanas iespējas tirgū un izmaksājot akcionāriem lielākas dividendes, jeb agresīvi investēt, nodrošinot lielāku uzņēmuma konkurētspēju un straujāku attīstības tempu nākotnē?

Viennozīmīgas atbildes uz šiem jautājumiem nav. Abas stratēģijas var būt vienlīdz efektīvas vienā tirgus situācijā un, vienlīdz neveiksmīgas citā. Taču, kā redzam Grindeks un Olainfarm gadījumā, uzņēmumi piekopuši nedaudz atšķirīgas stratēģijas. Iespējams, ka Olainfarm būtu dodama priekšroka uzmanīgākā tirgus stratēģijā, kas uzņēmumam nodrošinājis stabilu apgrozījuma palielināšanos līdz ar noturīgu peļņas dinamiku, kā to varējām vērot ilustrācijās 1-3. Savukārt Grindeks izskatās sabalansētāks investīciju politikas ziņā, kas tam ļāvis soli pa solim audzēt "muskuļus", vienlaicīgi uzturot pozitīvu brīvo naudas plūsmu (ilustrācija 5).

Tas nozīmē, ka abu uzņēmumu apvienošanas gadījumā, papildinot viens otra stratēģiskās, tehnoloģiskās un zinātniskās kompetences, arī varētu rasties sinerģiskais efekts, kā rezultātā apvienotās kompānijas konkurētspēja un attīstības temps varētu pieaugt, vienlaicīgi uzlabojoties efektivitātes rādītājiem.

Mēs šeit protams nepretendējam uz kādiem galīgiem secinājumiem. Tam nepieciešama daudz dziļāka un detalizētāka abu uzņēmumu biznesa analīze, kā rezultātā būtu izveidojama SVID (Stiprās puses, Vājās puses, Iespējas un Draudi) matricas gan katram uzņēmumam turpinot attīstīties atsevišķi, gan to apvienošanās variantā.

Uzņēmumu vērtība

Abi uzņēmumi tiek kotēti NasdaqOMXBaltic biržā, un abi uzņēmumi šobrīd ir koncerni ar vismaz pieciem meitas uzņēmumiem gan Eiropā, gan citur pasaulē. Tomēr, ja izskanējusī ideja par Grindeks un Olainfarm apvienošanos tiek skatīta dziļāk, pirmais jautājums kas rodas ir cik vērtīgi ir abi tirgus spēlētāji?

Tabula 1 Uzņēmumu vērtību metodes

Ja, pamatojoties uz pēdējā ceturkšņa finanšu datiem un brīvās naudas plūsmas tendencēm (piecu gadu laikā), analizējām uzņēmumus pēc diskontētās brīvās naudas plūsmas metodes (skatīt Tabulu 1), tad var secināt, ka abu uzņēmumu vienas akcijas cena ir negatīva. Tas izskatās dīvaini, taču iemesls ir vienkāršs – tā kā FCF rādītājs ir negatīvs, tad arī akcijas cenas rādītājs būs ar mīnus zīmi. Saskaņā ar diskontētās brīvās naudas plūsmas metodi varam secināt, ka Olainfarm uzņēmuma akcija šobrīd ir nedaudz vērtīgāka, nekā Grindeks.

Tāpat, veicot analīzi pēc operatīvās peļņas metodes (EBIT) (turpat tabulā), praksē tiek piemērota drošības norma (MOS) (Margin on Safety) - konservatīvās – 30%, normāla - 20% un agresīvas - 10%. Šajā aprēķinā, novērojam līdzīgu situāciju, taču ar vēl lielākām atšķirībām. Pēc šīs metodes Olainfarm vienas akcijas vērtība ir vēl augstāka nekā Grindeks (skatīt tabulu).

Analizējot akciju cenu patiesās vērtības, katra metode paredz atšķirīgu elementu izmantošanu – diskontētā brīvās naudas plūsmas metode – nauda kasē, ilgtermiņa/īstermiņa saistības. Savukārt operatīvās peļņas metode paredz – apgrozījumu, naudu kasē un saistības. Līdz ar to aprēķinu rezultāti pēc šīm metodēm atšķiras. Tā kā patiesās vērtības atšķiras atkarībā no katras metodes īpatnībām, tad atliek secināt, ka investoram izvēloties akcijas, ir jārēķinās ar savām prioritātēm un jānosaka rādītāju nozīme uzņēmuma attīstības kopbildē.

Abu uzņēmumu akcijas patiesās vērtības dispersija pēc dažādām pielietotajām metodēm ir tik liela, ka pirmajā brīdī pat grūti uztvert - kurš no uzņēmumiem īsti ir vērtīgāks? Tādēļ mēģināsim noteikt šo cenu diapazona galējās vērtības. Grindeks cenas svārstības ir no -4.45 pēc EBIT konservatīvā vērtējuma un 8.43 pēc EBIT agesīvā vērtējuma. Savukārt Olainfarm šis diapazons ir no -0.04 līdz 10.64.

Līdz ar to kopskatā sanāk, ka Olainfarm patiesās vienas akcijas vērtības diapazons ir augstāks nekā Grindeks, tieši Olainfarm relatīvi stabilāko tendenču dēļ (neskaitot investīciju politiku). Taču, vai tas ir pamatoti? Vai Olainfarm ir pārvērtēts vai arī Grindeks ir nepietiekami novērtēts? Taču tik un tā varētu jautāt, vai tik lielām vērtējuma atšķirībām var būt praktiska nozīme?

Līdzīgu situāciju mēs nesen analizējām a/s "Ventspils nafta" gadījumā. Arī tur uzņēmuma patiesās vērtības iespējamais diapazons bija samērā plašs, bet darījums ar uzņēma akciju pirkšanu pārdošanu tomēr notika abām pusēm vienojoties tieši šī diapazona robežās. Grindeks un Olainfarm gadījumā uzņēmumu preču klāsts atšķiras, jo uzņēmumu darbības fokuss katram ir nedaudz citāds. Gan viena, gan otra uzņēmuma akcionāriem būtu jābūt līdzīgai sapratnei par nozares tirgus tendencēm un raksturu, bet galvenais - uzņēmu potenciālajām attīstības iespējām nākotnē. Tādēļ, ja darījums ar abu uzņēmumu apvienošanos notiktu, abu pušu akcionāriem akciju apmaiņas cena būtu sarunu priekšmets. Visdrīzāk šī cena būtu iepriekš veiktu patiesās vērtības aprēķinu diapazonā uz darījuma brīdi. Protams, lai šāds darījums vispār notiktu, abu pušu akcionāriem jābūt savstarpējai ieinteresētībai un vēlmei apvienot savus biznesus.

Ko rāda pasaule un kā rīkoties Latvijā?

Līdzīgu tirgu raksturi un efektivitātes paaugstināšanas iespējas ir tikai daži no argumentiem, kāpēc veikt apvienošanu būtu abiem uzņēmumiem izdevīgi. Apvienotā kompānijā ilgtermiņā tiktu integrēta virkne dažādu uzņēmumu, filiāles, laboratorijas utt. Apvienošanas gadījumā izveidotos diversificēts Baltijas farmācijas koncerns, eksporta tirgus ietvaros samazinātos produkcijas pārdošanas izmaksas. Pasaules prakse rāda, ka farmācijas uzņēmumu tipiskākās problēmas ir ne tikai tirgus diversifikācija, gan ģeogrāfiskajā, gan produkcijas kontekstā, bet arī R&D izmaksu sabalansēšana. Farmaceitisko izejvielu pieejamības paplašināšana arī ir viens no risinājumiem, ko mēģināt panākt uzņēmumu apvienošanas rezultātā.

Olainfarm agresīvā investīciju politika atsevišķos brīžos samazina iekšējo efektivitātes līmeni, kas pieaugošas konkurences apstākļos var ievērojami paaugstināt uzņēmuma riska līmeni. Tajā pašā laikā, Grindeks nepietiekami kontrolēta tirgus stratēģija jau tā nestabilā tirgū padara uzņēmuma darbību visai svārstīgu kopumā. Tā vien prasās pēc kārtīga koncerna, kas būtu ar vienu galvu, bet stabili stāvētu uz divām kājām.

03.08.2016.

Page updated

Google Sites

Report abuse