Finanses dzied romances

Kā redzējām iepriekšējā rakstā par Latvijas konkurētspējas faktoriem, pretēji kādreiz sabiedrībā populārajai idejai par Latvijas kļūšanu par Austrumeiropas finanšu centru, šķiet noticis tieši pretējais – finanšu sistēma drīzāk kļuvusi par ekonomiskās izaugsmes bremzējošu faktoru. Kā tas izpaužas, redzams ilustrācijā (Ilustrācija 1).

Tirgus kapitalizācija apskatāmā konkurētspējas indeksa kontekstā tiek vērtēta kā valsts vērtspapīru tirgus vērtība procentos pret IKP. Citiem vārdiem tas nozīmē, ka Latvijas bizness ar biržas starpniecību ļoti maz piesaista investoru kapitālu. Biržas apritē gan uzņēmumu (akciju sabiedrību) ir nedaudz, gan to pamatkapitālā piesaistīto investīciju apjoms ir neliels. Arī uzņēmumu aptaujas liecina, ka finansējuma nepieciešamības gadījumā tie 48% gadījumu drīzāk vērstos pēc palīdzības pie bankām, nekā meklētu investīcijas kapitāla palielināšanai. Šādu iespēju pieļauj tikai 25% aptaujāto uzņēmumu. [1]

Tomēr, ne pasaules, ne Eiropas vai pat ne reģionālajā Austrumeiropas tirgū veiksmīgi karot par stabilu vietu ar plānu kapitāla bāzi ir visai maz cerību. Atliek vien paļauties uz atsevišķām, no mainīgās konjunktūras atkarīgām tirgus nišām. Vispārējas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās apstākļos un, tieši tāda šobrīd situācija Eiropā un citur pasaulē arī ir, uz šādām nišām paļauties vairs nevar, jo tās vienkārši sarūk vai pazūd pavisam. Tad var rēķināties vairs tikai ar sava kapitāla noturību, bet tas vairumam Latvijas kompāniju nav pietiekams. Tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvija tik smagi cieta 2008.-2009. gada finanšu krīzē un, tas arī var izrādīties par nozīmīgāko Latvijas klupšanas akmeni Eiropas ekonomikai turpinot grimt stagnācijā.

Akcionāru kapitāla zemai popularitātei Latvijas biznesa vidē ir dažādi iemesli. Medijos paretam pavīd atsevišķi spriedumi par uzņēmēju skeptisko attieksmi pret investīciju piesaisti ar vērtspapīru tirgus starpniecību. Iespējams, situāciju varētu mainīt lielo valsts kapitālsabiedrību akciju kotācijas uzsākšana vērtspapīru tirgū, ja nepieciešams, saglabājot valsts kontroli pār tām. Šādu ideju mēdz izteikt pat atsevišķi valsts pārvaldes pārstāvji. Piemēram, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks kādā no semināriem, atsaucoties uz Māra Kučinska vadītās valdības deklarāciju, uzsvēra nepieciešamību pārskatīt kapitālsabiedrību pārvaldības normatīvo regulējumu, kas šobrīd ir viens no galvenajiem šīs idejas īstenošanas šķēršļiem. Lai gan šīs, tāpat kā citu ideju saknes ir daudz senākas, redzama virzība tās īstenošanā grūti saskatāma. Diemžēl arī A.K. Kariņa valdības deklarācijā finanšu tirgus un investīciju veicināšanas politika aprakstīta tādā Ēzopa valodā, ka izlobīt par ko konkrēti ir runa ir visai grūti.

Apdrošināšana

Apdrošināšana tiek vērtēta kā dzīvības, veselības, īpašuma un citu apdrošināšanas veidu prēmiju apjoms gada laikā, dalīts ar IKP. Latvijā populārākie apdrošināšanas veidi ir veselības un dzīvības, kā arī OCTA, KASKO un īpašuma apdrošināšana. Taču, pastāv arī daudzi citi apdrošināšanas veidi – palīdzības vai nelaimes apdrošināšana. Daudzi iedzīvotāji pat nezina, ka var apdrošināt galvojumus un dažādus iespējamus finansiālus zaudējumus. Lai gan Latvija tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem tranzīta un loģistikas centriem Austrumeiropā, dzelzceļa, kravu, kuģu, gaisa transporta un citi šīs jomas apdrošināšanas apjomi ir nenozīmīgi. Tam ir savi iemesli, taču lai kādi tie nebūtu, daudzas saimnieciskās darbības jomas Latvijā raksturojas ar paaugstinātu riska pakāpi. Līdz ar to neapdrošināti riski samazina Latvijas konkurētspēju, ko atspoguļo attiecīgais konkurētspējas reitings.

Lai cik tas nebūtu dīvaini, viens no galvenajiem iemesliem, trīsdemit gadus pēc padomju saimniekošanas sistēmas sabrukuma, joprojām ir šai sistēmai rakturīgā domāšana valsts pārvaldē un daļēji arī biznesa vidē. Kā atzīmē viens no Latvijas uzņēmējiem būvniecības jomā "Pastāv jocīgs viedoklis, ka pasūtītājs, kuram nav ne sertifikātu, ne reģistru, ne saprašanas būvniecībā, atbild par visu, un pēc tam regresā vēršas pret īstajiem vainīgajiem. Ārzemēs lieto vienkāršāku metodi: riskus apdrošina, radušos zaudējumus apmaksā apdrošinātājs, kas pēc tam tos piedzen no vainīgajiem."[2]

Tajā pašā laikā pastāv dažādas iespējas būtiski uzlabot situāciju, taču problēmām apdrošināšanas jomā un nepieciešamībai tās risināt vispirms jākļūst apzinātai un atzītai. Muļķīgi tēlot, ka mums it visās jomās viss ir pilnīgi drošs, nedraud ne avārijas, ne finanšu vai lauku ražas zaudējumi, vai līgumattiecību pušu bezatbildīga rīcība vai tās trūkums vispār.  Par šo tēmu reizi pa reizei tiek runāts kādās konferencēs vai semināros, bet par vērā ņemamu valsts attīstības faktoru tas tā arī netiek uzskatīts.

Riska kapitāls un uzņēmumu finansēšana

Kā redzējām ilustrācijā (Ilustrācija 1), riska kapitāls Latvijā pastāv, taču tā nozīme nav augsta. Arī MVU finansēšanas apjomi konkurētspējas indeksa kontekstā tiek vērtēti kā zemi. Tas ir saistīts ar zemu investīciju aktivitāti Latvijā kopumā jau daudzu gadu garumā. Vislabāk šī situācija raksturota Latvijas ekonomikas ministrijas pārskatā: “Kopumā no 2011.-2016. gadam investīcijas ik gadu vidēji pieauga par 3,9%, kas būtiski atpalika no vēsturiskiem (1995-2004) 1 gada vidējiem pieauguma tempiem (18,3%). Investīciju zemo līmeni un vājo dinamiku būtiski ietekmēja vājā kreditēšana, relatīvi zems pieprasījums, salīdzinoši augsts privātā un valsts sektora parādsaistību līmenis, kā arī ekonomiskās un politiskās situācijas nenoteiktība ārējā vidē. 2017. gadā ieguldījumi pamatkapitāla veidošanai bija par 13,1% lielākā apjomā un veidoja 20,9% no IKP. Arī 2018. gadā investīcijas turpina strauji pieaugt. Šī gada deviņos mēnešos tās bija par 15,5% augstākā līmenī nekā pirms gada." 

Ekonomikas krīzes gados (2008-2010) investīcijas šajos aktīvos samazinājās par 62% un 2010. gadā veidoja 7,1% no IKP. Laika periodā no 2011. līdz 2016. gadam investīcijas mašīnās un iekārtās ik gadu pieauga vidēji par 8,4% un veidoja 8,9% no IKP, tomēr tas ir par 2,4 procentpunktiem mazāk nekā vidēji 1995.-2004. gadam un par 43,1% mazāk nekā vidēji pirms krīzes gados (1995-2007). 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, investīcijas mašīnās, iekārtās un transportlīdzekļos kopumā palielinājās par 8,2%, ko galvenokārt ietekmēja apjomīgi ieguldījumi transportlīdzekļos (palielinājās par 35,8%), kamēr citās mašīnās un iekārtās investēts par 1,9% mazāk nekā pirms gada.”[3]

Jāatzīmē, ka salīdzinoši augsto investīciju līmeni 1995.-2007. gados (Ilustrācija 2) lielā mērā ietekmēja ieguldījumu un banku kredītu bums pārkarsušajā ekonomikā, kas vidējo atskaites "latiņu" pacēla līmenī, kas nebūtu adekvāts sabalansētai ekonomikas attīstībai. Taču, jebkurā gadījumā investīciju aktivitātes samazināšanās Baltijas valstīs ir acīmredzama, bet to kritums mašīnās un iekārtās, ja šāda tendence turpināsies, būs pazīme vispārējam industrijas pagrimumam valstī. Turklāt, lai gan Latvijas investīciju pieauguma trajektorija kopš 2011. gada Baltijas valstu vidū īpaši neizceļas, no kvalitātes viedokļa konkurētspējas indeksa kontekstā mūsu valsts no pārējiem kaimiņiem atpaliek.

Atzīmēsim, ka salīdzinoši straujāks investīciju pieaugums 2017. gadā pārsvarā saistīts ar jauna cikla sākumu ES fondu apguvē, kas ietekmē arī privāto investīciju aktivitāti. Līdz ar to sagaidāms, ka nākamajos dažos gados šī ārējā faktora loma stabilizēsies vai pat mazināsies un jautājums par stimulējošu investīciju vidi, jeb drīzāk tās nepietiekamību, atkal kļūs aktuāls. 

Kreditēšana

Iepriekš minētajā Ekonomikas ministrijas pārskatā tika atzīmēts, ka “Investīciju zemo līmeni un vājo dinamiku būtiski ietekmēja vājā kreditēšana”. [4] Vairums baņķieru, iespējams, nebūtu gatavi šādam apgalvojumam viennozīmīgi piekrist, jo pēc Komercbanku asociācijas vērtējuma, situācija kreditēšanas jomā uzlabojas – kreditēšanas indekss, kas, no vienas puses, aptver komercbanku vēlmi un spēju kreditēt, bet, no otras, aizņēmēju spēju un vēlmi aizņemties, īpaši strauji pieaudzis 2017. gadā (Ilustrācija 3).

Arī kredīti privātajam sektoram un kredītu plaisa [5] kopumā, kā tas redzams pasaules konkurētspējas indeksā (Ilustrācija 1), lai gan liecina par šo faktoru relatīvi augstāku novērtējumu (62 un 81), tomēr 100 baļļu sistēmā nebūtu vērtējami kā izcilības. 

Taču jāatzīmē, ka pēc kredītu plaisas novērtējuma Latvija 2019. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savu pozīciju reitingā ir ievērojami uzlabojusi - no 58,2 pērn uz 81,0 pēdējā ziņojumā. Atgriežoties pie finanšu sistēmas komponentu vērtējuma globālajā konkurētspējas indeksā (Ilustrācija 1) un zinot notikumus banku jomā Latvijā, zināmu izbrīnu izraisa banku drošības samērā augstais novērtējums – 67,9 balles 100 baļļu sistēmā pērn. Korekcijas šajā rādītājā tika veiktas pēdējā ziņojumā, samazinot to līdz 65,8 ballēm Savukārt, augstais slikto kredītu un banku kapitāla pietiekamības novērtējums ir objektīvāk aprēķināms pēc iepriekš noteiktas metodes un šaubas nerada.

Citu globālās konkurētspējas faktoru (inovācijas, veselība, institūcijas u.c.) dziļāku analīzi pagaidām atstāsim kādam citam rakstam – tie pārsvarā tiek vērtēti nosacīti vidēji. Taču, galvenos secinājumus ļauj izdarīt mūsu iepriekš apskatītie novērojumi.

Secinājumi.

• Lai gan Latvija finanšu pīlāra rādītājus pēdējā Starptautiskās konkurētspējas ziņojumā kopumā uzlabojusi, virkne šo rādītāju raisa pamatotas bažas par  reālo Latvijas konkurētspējas potenciālu, it īpaši ja turpināsies pasaules ekonomikas vides pasliktināšanās un eirozonas attīstības tempi stagnēs.

• Praktiski neattīstīta joma Latvijā ir tirgus kapitalizācija. Uzņēmumi dod priekšroku paši sava kapitāla izmantošanai, piesaistot arī banku kredītus. Tas liecina par kompāniju orientāciju uz īstermiņa stratēģiju, īstenībā pakļaujot savu biznesu daudz lielākam riskam un lēnākai attīstībai nepietiekamās tirgus kapitalizācijas dēļ.

• Zemā risku apdrošināšanas sistēmas attīstība padara biznesu Latvijā vēl jo nestabilāku un nenoteiktāku, pakļautu pat salīdzinoši mērenām pasaules biznesa konjunktūras svārstībām.

• Riska kapitāla izmantošana Latvijā neatbilst valsts attīstības mērķiem [6], no kuriem izriet stabila ekonomiskā izaugsme ar pietiekami augstiem attīstības tempiem, bez kuriem pārredzamā perspektīvā nav iespējams sasniegt ES vidējo attīstības līmeni.

Šiem vajadzētu būt galvenajiem Latvijas politisko spēku problēmjautājumiem ekonomikas jomā ilgtermiņa perspektīvā, Saimas, valdības un tās institūciju ikdienas rūpēm. Taču situācija jau daudzu gadu laikā neuzlabojas.

28.10.2019.

[1] Latvijas ekonomikas attīstības pārskats. Ekonomikas ministrija. 2018, 21.-22.lpp.

[2] Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā – bankas? Dienas bizness, 05.01.2018.

[3] “ES nauda, protams, ir labi, bet tā līdzinās narkotikām.” Saruna ar būvuzņēmēju Andri Božē. LA.LV, 01.10.2019.

[4] Turpat.

[5] Kredītu plaisa ir izsniegto kredītu apjoma attiecība pret IKP un tā ilgtermiņa trendu.

[6] Sekmēt ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi, valsts un reģionu konkurētspēju starptautiskajos tirgos (NAP2020).