Latvijas elite - kur esi?

Es vairs negribu runāt, ko konkrēti vajadzētu valstī mainīt. Es to esmu darījis jau daudzus gadus, rakstot priekšlikumus visaugstākajam politiskajam līmenim, politisko partiju programmām, atsevišķiem politiķiem, par dučiem publisku rakstu medijos un intervijām nemaz nerunājot. Tas viss ir pagājis un šodien tam vairs nav nekādas nozīmes. Laiki ir mainījušies. Pienācis brīdis, kad daudzi saprot, lai gan varbūt ne vienmēr grib atzīt, ka ar atsevišķiem likumu uzlabojumiem, jaunu partiju radīšanu, valdību un augstāko ierēdņu maiņām īstenībā nekas nemainās. 

Manuprāt, galvenais mūsu problēmu avots ir sašķeltā sabiedrība, vidusslāņa nepietiekamība un intelektuālās elites mazskaitlība. Mums ir izcili, pasaules līmeņa mākslinieki un sportisti. Arvien vairāk parādās uzņēmēji, kas daudz ko sasnieguši ar savām apgūtajām profesionālajām zināšanām, prasmēm, talantu un smagu darbu, nevis pateicoties laimīgai apstākļu sakritībai, iespējai pareizajā laikā atrasties pareizajā vietā vai vienīgajai, bet ienesīgajai prasmei atrast un izmantot likumu "caurumus" savam labumam.

Arī ne visi politiķi un ierēdņi ir slikti. Es personīgi pazīstu daudzus, kuriem valsts labums un savas personības labā slava tiešām nav tukši jēdzieni. Un tomēr šādu cilvēku joprojām ir pārāk maz, lai viņi spētu izveidot tādu vairāk vai mazāk vienotu sabiedrības intelektuālo eliti, kas apzinās savu vietu un lomu valstī, nosaka vērtību sistēmu, izvirza morālos, ideoloģiskos un politiskos līderus, kuri, savukārt, formulē sabiedrības un valsts attīstības mērķus. Taču šobrīd situācija, manuprāt, ir vēl bēdīgāka nekā pēdējās Atmodas laikā pirms trīsdesmit gadiem, kad pārmaiņu laikos pašorganizējusies inteliģence kļuva par lielākās Latvijas sabiedrības daļas neapstrīdamu autoritāti.

Katras tautas galvenā vērtība ir tās valsts, bet individuālā līmenī - attieksme pret to. Ja pārāk daudzi no mums negrib to ne aizsargāt, ne atbalstīt finansiāli ar saviem nodokļu maksājumiem, ne atbildīgā amatā nonākuši, domāt par tās, nevis savām personīgajām, savu draugu vai savas partijas varas noturēšanas interesēm, un, pat ja nevēlas dzīvot tajā, grūti paļauties uz šādas valsts ilgtspēju. 

Man nav konkrētas atbildes, kam jānotiek lai kaut kas mainītos. Varbūt nekam īpašam, tikai jāgaida, kamēr evolūcijas un paaudžu maiņas ceļā sabiedrībā pakāpeniski uzkrāsies augstāks intelektuālais kapitāls? Bet, varbūt tas jau ir pietiekams, tikai nav sevi apzinājies un organizējies? Tādā gadījumā tam agri vai vēlu būs jānotiek.

31.01.2017.