Embedded Files
Latvijas ekonomiskā attīstība pēdējā laikā sarūgtina pat optimistiskākos ekonomistus. Nevienam nav pat īsti jaunu ideju, ko darīt, lai situācija sāktu mainīties uz labo pusi. Runas daudzu gadu garumā par reformu nepieciešamību izglītības sistēmā, veselības aprūpē, inovāciju veicināšanu, ēnu ekonomikas apkarošanu un tamlīdzīgi, visiem sen ir apnikušas un neviens tām vairs īsti netic. Tiešām, optimismam un cerībai grūti rast pamatu, ja pavēro Ilustrāciju 1, kurā redzam Latvijas IKP prognozi nākamajiem dažiem gada ceturkšņiem.
Prognoze veikta TradingEconomics, izmantojot ARIMA ekonometrisko modeli. TradingEconomics prognozē, ka 2020. gadā Latvijas IKP attīstības temps varētu būt vien ap 3%, kas ir visai patālu no NAP-2020 galvenā mērķa - ekonomiskā izrāviena. Protams, Latvijas vidējā termiņa plānos to izstrādāšanas brīdī (NAP-2020 tika apstiprināts 20.12.2012.g.) grūti bija paredzēt daudzus šī brīža negatīvos ekonomikas attīstības faktorus. Līdz ar to uz šī fona 3% IKP pieaugums šobrīd tomēr neizklausās kā kaut kas katastrofāls.
Taču iespējams, ka situācija ar Latvijas ekonomiku tiešām nav nemaz tik neiepriecinoša, jo ir vērojamas arī konkrētākas pozitīvas iezīmes. Piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, pēc 2008.-2009. gadu finanšu krīzes kritiena, ir stabila tendence palielināties (Ilustrācija 2). Šis rādītājs gan maskē kādu citu negatīvu valsts attīstības aspektu - iedzīvotāju emigrāciju un zemo dzimstības līmeni. Tomēr raugoties no ekonomiskās efektivitātes skatu punkta, valstī palikušie tomēr spējuši nedaudz "atsperties".
To galvenokārt veicinājušas pakalpojumu nozares, kā arī apstrādes rūpniecība. Piemēram, pēdējā, pēc ilgstošas lejupslīdes perioda, spējusi saņemties un atsākt pakāpenisku augšupeju, lai gan uzmanību piesaista ievērojamā nozares nestabilitāte (Ilustrācija 3.). To ietekmē gan vispārējā rūpniecības nestabilitāte pasaulē, gan arī asā konkurence, kuru pārvarēt ar Latvijai raksturīgo pārsvarā zemas un vidējas pievienotās vērtības produkciju nav viegli.
Nedaudz pārspīlēts ir arī medijos bieži paustais pesimisms attiecībā uz ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI). Taisnība, ka, līdzīgi kā apstrādes rūpniecībā, arī ĀTI bija vērojams ilgstošs krituma periods un to apjoms šobrīd ir niecīgs. Taču iespējams, ka pašā pēdējā laikā arī šajā jomā, neskatoties uz kraso nestabilitāti, situācija sākusi nedaudz mainīties uz labo pusi (Ilustrācija 4).
Taču lielākais brīnums, ir Rīgas biržas kāpums, it īpaši pērnā gada septembra darījuma ar A/s "Ventspils nafta" (VN) akcijām rezultātā (Ilustrācija 5.). Ar paša darījuma finanšu aspektiem var iepazīties šeit. Taču OMXR indeksa "palēcienam" īstenībā ir spekulatīvs raksturs.
Tomēr, lai gan - viena no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem VN akcijas no biržas apgrozījuma jau oktobrī tika izņemtas, OMX Riga turpināja kāpt, it kā nekas nebūtu noticis. To nodrošināja citi salīdzinoši lieli Latvijas uzņēmumi, kā, piemēram, a/s "Latvijas kuģniecība", kuras akciju cenas kāpums šī gada laikā bija vairāk nekā 21%, a/s "Olainfarm", attiecīgi (+19.9%) un a/s "SAF Tehnika" (+72.68%). Savukārt lielu akciju cenas kritumu izņemot a/s "Grindeks" (-19.38%) no Baltijas oficiālajā sarakstā kotētajām Latvijas kompānijām nebija. Turpretī virknei abu Baltijas kaimiņvalstu biržās kotēto uzņēmumu šajā gadā veicies mazāk, kas arī ietekmējis Baltijas tirgus indeksu un OMX Riga attiecības.
Vai teiktais nozīmē, ka Latvijas kompāniju akcijas varētu pirkt? Vispārēja atbilde būtu, ka var un vajag un, ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas kaimiņvalstīs atrodams pa kādam tīri labam uzņēmumam ar interesantām izaugsmes perspektīvām. Taču katrā gadījumā nepieciešama rūpīgāka attiecīgo kompāniju analīze un salīdzinājums ar citiem nozares uzņēmumiem kā mēs pirms neilga laika veicām ar dažiem Latvijas uzņēmumiem.
Piemēram, jau pieminētajās a/s "SAF Tehnika" akcijās, kuras cenas šajā gadā īpaši strauji pieauga, no novērtējuma viedokļa joprojām varētu investēt, jo tās ir ļoti lētas. Pēc pēdējās informācijas: P/E TTM = 10.82, Price/Book = 0.96, Price/Sales TTM = 0.83. Investori, kuri meklē vērtību (Value), noteikti būtu ieinteresēti šo kompāniju izskatīt kā pievilcīgu akciju portfeļa kandidātu.
Taču no kompānijas profila lien ārā arī savi "bet". Piemēram, apgrozījuma pieauguma temps vidēji pēdējos 3 gados ir bijis 0.95. Net Margin TTM = 6.75%, ROE TTM = 8.13% un virkne citu ne pārāk investorus motivējošu rādītāju.
Kopumā var secināt, ka, pateicoties joprojām zemajai kompānijas akciju cenai, tai joprojām īstermiņā ir telpa kur augt un pašreizējais ienesīgums (Annual Return) ap 15-20% visdrīzāk kādu laiku vēl saglabāsies. Bet akciju sabiedrībai būtu nopietni jāpiestrādā gan pie izaugsmes, gan efektivitātes, gan citiem finanšu un ekonomiskajiem rādītājiem. Savukārt ilgtermiņa investorus šinī sakarā varētu interesēt pamatoti kompānijas nākotnes plāni.
Izvērtējot ekonomisko situāciju Latvijā kopumā varam atzīmēt, ka, izmantojot fizikas (mehānikas) terminoloģiju, ekonomikas attīstībā ir izveidojies moments. Tas var gan uzņemt lielāku inerci, bet var arī ātri noslāpt, ja nebūs to uzturošu pārmaiņu.
Savā iepriekšējā analīzē bieži pieminējām reformu nepieciešamību izglītībā, veselības aprūpē, valsts pārvaldē un citās jomās. Tas viss, protams, paliek spēkā arī turpmāk. Taču, kā minējām raksta sākumā, vērojot to lēno un pretrunīgo gaitu, fragmentāro raksturu, nebeidzamo ķīvēšanos ap maznozīmīgām detaļām, grūti izvairīties no atziņas, ka pārāk daudziem ar ietekmi nozarēs vai politikā nekādas pārmaiņas īstenībā nav vēlamas.
Varbūt īstās pārmaiņas ir meklējamas pavisam kaut kur citur?
28.11.2016.
Page updated
Google Sites
Report abuse