Liepājas metalurgam nav jābankrotē
Uzņēmumiem mēdz būt dramatiska vēsture. Tie rodas, attīstās, daži kļūst par pasaulslaveniem zīmoliem un, gadās, ka bankrotē pat tādi milzeņi, kurus visā pasaulē uzskatīja par absolūti drošiem un nenogremdējamiem - kā kādreiz Titāniku. Minēsim kaut vai Lehman Brothers, Enron vai WorldCom. Savukārt ASV industrijas "zelta standarts" General Motors 2009. gadā paglābās no bankrota tikai pateicoties ASV valdības (nodokļu maksātāju) palīdzībai. ASV valdība palīdzēja izglābt no nenovēršama bankrota arī Crysler, tiesa, ar itāļu Fiat naudas injekcijām un kompānija tagad saucas Fiat Crysler.
Dažādi likteņi pēdējos gados piemeklējuši arī ne vienu vien Latvijas kompāniju. Jau kuro reizi savas darbības vēsturē kopš deviņdesmitajiem gadiem kārtējā maksātnespējas procesā ir Latvijas industrijas flagmanis Liepājas metalurgs. Par šī uzņēmuma "akmeņaino ceļu" rakstījām jau vairāk kā pirms diviem gadiem, atzīmējot paša uzņēmuma attīstības redzējuma trūkumu un citus konkurētspējas zaudēšanas iemeslus, kā arī industriālās politikas neesamību valstī (ja neskaita daudzos plānus un programmas).
Liepājas metalurga augšāmcelšanās cerības tika saistītas ar jaunā investora - KVV Group no Ukrainas ienākšanu. Principā KVV Group, investējot metalurģijas nozarē, kas cīnījās un joprojām cīnās ar smagu depresiju visā pasaulē, šķietami rīkojās visai tipiski bagātām kompānijām. Izmantojot ievērojamas iekšējās finanšu rezerves, lieli koncerni stagnatīva tirgus periodos uzpērk vājākos konkurentus, tādējādi vēl vairāk nostiprinot savas tirgus pozīcijas. Nereti nelielas, globāli dominējošu korporāciju grupas pat mākslīgi rada pārprodukciju pasaules tirgū, spiežot cenām nokristies līdz tik zemam līmenim un palikt tajā pietiekoši ilgu laiku, lai mazākie konkurenti, kuru mēroga efektivitāte ir zemāka nekā nozares līderiem, neizturētu un bankrotētu, attīrot spēles laukumu "lielajiem puikām".
Visuzskatāmāk tas šobrīd ir vērojams jēlnaftas ieguvē - OPEC galvenie dalībnieki, neskatoties uz dramatiski zemajām naftas cenām pasaules tirgū, īpaši nemaz necenšas samazināt ieguvi un dzīvo no "treknajos gados" uzkrātajām finanšu rezervēm, gaidot, kad pasaules tirgus laukums attīrīsies no sīkaļām, nemākuļiem un neveiksminiekiem. Tas šobrīd masveidā arī notiek pat valstu līmenī. Piemēram, Venecuēlai 95% ienākumu no eksporta dod nafta un gāze. Taču šī valsts ir uz finansiāla sabrukuma robežas. Paradoksāli, ka valstī sāk trūkt pat maize un citi cilvēku dzīvei nepieciešamākie produkti, lai gan Venecuēlas apstiprinātās naftas rezerves šobrīd ir lielākās pasaulē. Līdzīgā situācijā šobrīd ir arī Angola, Nigērija un, lielā mērā arī Krievija.
Savukārt Saūda Arābija no sava nacionālā labklājības fonda (Sovereign Wealth Fund) nupat piešķīra 3.5 miljardus ASV dolāru investīciju paketi Uber šī biznesa attīstībai Vidējo Austrumu reģionā. Turklāt šis ir tikai viens no piemēriem, kur reālāk domājoši naftas karaļi, nojaušot problēmas, kas radīsies izsīkstot tālākā nākotnē naftas krājumiem, cenšas pēc iespējas diversificēt savu ekonomiku visdažādākajos projektos un virzienos.
Līdzīga, varbūt mazāk pamanāma situācija ir izveidojusies arī citās ar dabas resursiem un to pirmatnējo apstrādi saistītās nozarēs, kāda ir arī metalurģija. Metāla rūdu un metālu ražošana pasaulē ir daudz vājāk organizēta, nekā naftas industrija. Šajā jomā dominē dažas milzu korporācijas, kā BHP Billiton, Rio Tinto, Vale, kā arī daudzas Ķīnas, Austrālijas, Japānas, Indijas, Krievijas, Ukrainas u.c. kompānijas. Tās visas, neskatoties uz jau ilgstoši depresīvajām pasaules tirgus cenām, cenšas ne tikai noturēties virs ūdens, bet arī nezaudēt savu tirgus daļu, uzmanīgi vērojot arī tuvākos konkurentus. Vājākie, protams, drīz vien nonāk uz bankrota sliekšņa un, agri vai vēlu, ja paveicas, nonāk zem stiprāko platās cepures, ja ne, pazūd uz mūžīgiem laikiem.
Tāda ir šī brīža globālā biznesa vide, kurā darbojas, jeb, precīzāk - diemžēl nedarbojas, Liepājas metalurgs, jo KVV Group tomēr izrādījās ne no spēcīgāko gala. Te gan jābilst, ka arī Latvijas biznesa vides apstākļi - galvenokārt relatīvi augstās elektroenerģijas cenas un neadekvātie darbaspēka nodokļi nav uzņēmuma darbības atjaunošanu veicinoši faktori. Ja Latvijas valdība neradīs risinājumu šīm problēmām, mēs Liepājas metalurgu un, ne jau tikai to, tiešām pazaudēsim neatgriežami.
Taču tas nav nenovēršami. Tieši depresija pasaules tirgos ir brīdis, kad notiek aktīvākais kompāniju "šopings" - uzņēmumi apvienojas, stiprākie pārņem vājākos vai iekšēji pārstrukturizējas. Taču atgādināsim jau mūsu agrāk teikto - uzņēmumam pašam ir jābūt savas attīstības vīzijai, pamatotai ar aprēķiniem, kas parāda pozitīvu naudas plūsmu vismaz attālā nākotnē. Uz to tad raudulīgās sūkstīšanās vietā par neskaitāmajām grūtībām var balstīt PR kampaņu, kas piesaistītu investoru un, jā, arī valdības interesi un motivāciju kaut ko lietas labā darīt, nevis kā tagad - tikai pasīvi noskatīties, kā purva dūņās turpat acu priekšā pazūd viens no potenciāli spēcīgākajiem valsts industrijas zirgiem. Iespējams, ka arī pašai KVV Group būtu mērķtiecīgi meklēt partneri, tādējādi paliekot arī glābējlaipu zem grimstošā Liepājas metalurga. Iespējas ir dažādas, ar tām jāstrādā.
08.06.2016.
Vairāk informācijas par LM.