Embedded Files
Pasaulē ir lietas, kuras vēlas visi, neatkarīgi no ideoloģijas, politiskajiem uzskatiem, reliģijas vai sasniegtā ekonomikas attīstības līmeņa. Viena no tām - lai ekonomikas attīstība turpinātos. Pareizāk būtu teikt - lai tā beidzot atsāktos. Varbūt tā tiešām jau atsākusies? Kā varam vērot Ilustrācijā 1, Baltic Dry indekss (BDI), kuru jau agrāk esam analizējuši, pārvarējis kopš 2014. gada sākuma vērojamo lejupejošo tendenci.
Tehniski izrāvienu apstiprina arī momenta indekss RSI ilustrācijas augšējā panelī (šķērsota augšup neitrālā līnija 50).
Sasparojies arī MACD indekss labā paneļa lejas daļā. Šajā gadījumā MACD abām līknēm gan vēl nav izdevies šķēsot neitrālo nulles robežlīniju. Tā kā MACD ir vidējās perspektīvas indikators (šinī gadījumā runa varētu būt par vismaz gadu vai ilgāk) jāsecina, ka labākajā gadījumā runa var būt par ļoti agrīnu starptautiskās tirdzniecības aktivitātes atjaunošanos.
Turklāt, arī Bolingera joslas augšējo līniju BDI pagaidām nav pārvarējis. Tas liecina par to, ka kopumā BD indeksa svārstību diapazonā nekādas būtiskas izmaiņas vēl nav notikušas.
Lai varētu runāt par ilgstošu un noturīgu globālās ekonomiskās attīstību, BDI no tehniskā viedokļa būtu jāpārvar Ilustrācijā 1 redzamie visi pieci pretestības līmeņi. Tikai tad, kad būs pārvarēts augstākais 5. līmenis, BDI būs pārsniedzis 2008. gada pirmskrīzes līmeni. Pagaidām tas nav izdevies pat attiecībā uz zemāko pretestības līmeni P1. Tas nozīmē, ka ja globālā ekonomika tiešām atsāks aktīvu atveseļošanās procesu, tas visdrīzāk būs visai nestabils, ar straujākiem izaugsmes posmiem, kam sekos gada ceturkšņi ar stagnācijas pazīmēm.
Pavasarī bijām sākuši analizēt vēl kādu rādītāju, kas lielā mērā atspoguļo globālās ekonomikas attīstības tendences - Caterpillar ražoto mobilo tehnisko līdzekļu pārdošanas apjomus pasaules tirgū. Galvenais secinājums bija, ka Ekonomikā pavasaris vēl nav sācies. Bet kā ir šobrīd?
Ilustrācijā 2 vērojamā aina ir visai pretrunīga. Pasaulē kopumā jūlija un augusta 3 slīdošo mēnešu periodos Caterpillar mašīnu pārdošanas apjomi ir pat pasliktinājušies, salīdzinājumā ar iepriekšējiem 3 mēnešu periodiem. Tas vērojams arī pa atsevišķiem pasaules reģioniem. Izņēmums ir Austrumāzija un Klusā okeāna reģions, kur lielākais tirgus ir Ķīna. Šajā reģionā kopš marta vērojama pārdošanas apjomu pakāpeniska krituma samazināšanās, bet pēdējā 3 mēnešu periodā, kas beidzās augustā, vērojams pat neliels pieaugums (2%). Avots: Retail Statistics 2016.
Taču kopējos pārdošanas apjomus pasaulē Āzija pagaidām vēl nav ietekmējusi. Turklāt, Ķīnas ekonomikā joprojām turpinās, ja ne lejupslīde, tad progresējoša ekonomikas izaugsmes pavājināšanās, kā tas vērojams Ilustrācijā 3.
Arī eirozona, t.sk. Latvija, jau ilgāku laiku stagnē, bet Ziemeļamerikā, lai gan ekonomiskās attīstības temps pēdējā laikā nedaudz pieaug, tas nenotiek uz jaunu vērienīgu infrastruktūras vai kādu citu kapitālietilpīgu projektu pamata.
Latvijas ekonomikas attīstības tempi, protams, iepriecina vēl mazāk, jo IKP dinamika pēdējo apmēram pēdējo 5 gadu laikā ir pat sliktāka nekā eirozonā vērojamā kopumā. Tikai ES fondu izmantošanas atsākšanās ļauj cerēt, ka šī gada beigu daļa un nākamie daži gadi Latvijai būs pozitīvākā gaisotnē pie nosacījuma, ka ārējo faktoru ietekme būtiski nemainīsies. Taču tā jau ir atsevišķa tēma un kādā no nākamajām nedēļām mēs to apskatīsim detalizētāk.
No visa iepriekš teiktā var secināt, ka pavērsiens pozitīvā virzienā globālās ekonomikas attīstībā varētu būt reāls un BDI tas varētu atspoguļoties kā vairāk vai mazāk stabils indeksa kāpiens pāri P1-P5 pretestības barjerām. Taču šādam scenārijam ir arī virkne būtisku priekšnosacījumu, par kuriem esam bez mitas mūsu portālā rakstījuši - institucionālās un strukturālās reformas lielākajās pasaules līdervalstīs, t.sk. Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju līguma (TTIP) noslēgšana starp ASV un ES, efektīva imigrācijas kontroles un regulēšanas mehānisma ieviešana Eiropā, kā arī citas politiskās un ekonomiskās reformas, kas nodrošinātu vienlaicīgi stabilitāti un attīstību ES, tai piemērojoties mainīgajai situācijai pasaulē.
Savukārt Latvijai nepieciešams saņemties un izkļūt no apkaunojošās nespējas tikt galā ar masveida valsts izzagšanu, desmitiem un simtiem miljonu noplenderēšanu apšaubāmos projektos un neveiksmīgos valsts iepirkumos. Šī ir nauda kas tik vitāli nepieciešama veselības aprūpei, izglītībai, zinātnei un inovācijām un, kas varētu lauzt pašreizējo valsts degradācijas procesu, ar kuru liela daļa sabiedrības jau šķiet samierinājusies vairs neticot, ka jel kaut ko iespējams mainīt, lai gan visi arī labi saprot, ka neviens cits jau nenāks un neko nemainīs.
26.09.2016.
Page updated
Google Sites
Report abuse