Trīs atšķirīgas valstis

Interesants Mortens Hansena raksts par triju Baltijas valstu ekonomiskās attīstības salīdzinājumu. Taču IKP rādītājs vien dod sašaurinātu priekšstatu par to, kā cilvēki patiesībā dzīvo.

Baltijas valstu dzīves līmeņa salīdzinošais novērtējums prasa raudzīties tālāk par vienkāršiem makroekonomikas datiem, lai izprastu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atšķirīgos attīstības ceļus. Lai gan šīm valstīm ir līdzīga pēcokupācijas vēsture, līdz 2026. gadam to ekonomiskie un sociālie profili ir ievērojami diverģējuši.

Līderpozīcijas ekonomikas dinamikā

Tīrās ekonomiskās izlaides ziņā Lietuva 2026. gadā ir kļuvusi par reģionālo līderi. Prognozes liecina, ka Lietuvas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes (PPP) sasniegs aptuveni €51 498. Šo dominējošo stāvokli atspoguļo tās lielā bruto alga, kas 2025. gada nogalē vidēji sasniedza aptuveni €2416 mēnesī. Tomēr šo straujo izaugsmi pavada reģionā augstākā ienākumu nevienlīdzība ar Džini koeficientu 35,3. Tas liecina – lai gan Lietuva rada vislielāko bagātību uz vienu iedzīvotāju, šī bagātība ir sadalīta nevienmērīgāk nekā ziemeļu kaimiņvalstīs, potenciāli maskējot krasas atšķirības starp pilsētu centriem un lauku reģioniem.

Dzīves kvalitātes mēraukla

Igaunija joprojām ir reģionālais paraugs cilvēkkapitāla attīstībai un sociālajai stabilitātei. Lai gan tās prognozētais IKP uz vienu iedzīvotāju (PPP) — €43 622  — atpaliek no Lietuvas, Igaunija vēsturiski saglabā augstāko Tautas attīstības indeksu (TAI), sasniedzot 0,905. Igaunijas dzīves līmeni raksturo mazāka nevienlīdzība (Džini koeficients 30,9) un augstāka vidējā neto darba alga, kas tiek lēsta €1519 apmērā. Tipiskam iedzīvotājam Igaunija, iespējams, piedāvā vislabāko līdzsvaru starp pirktspēju un sociālo taisnīgumu, ko balsta tās progresīvā digitālā infrastruktūra un augstie izglītības standarti.

Konverģences izaicinājumi

Latvija joprojām atrodas "iedzinēja" lomā attiecībā pret savām Baltijas kaimiņvalstīm. Tās 2026. gada IKP (PPP) uz vienu iedzīvotāju tiek prognozēts €39 581, kas ir par aptuveni 23% mazāk nekā Lietuvā. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā darba algas Latvijā ir dubultojušās, 2025. gadā sasniedzot vidēji aptuveni €1340 (neto), valstī joprojām ir zemākais vidējo un mediāno ienākumu līmenis reģionā. Turklāt Latvija cīnās ar salīdzinoši augstu nevienlīdzību (Džini 34,2) un strukturālu darbaspēka trūkumu, kas joprojām kavē tās spēju pilnībā mazināt labklājības plaisu ar Igauniju un Lietuvu.

2026. gada reģionālā perspektīva

Baltijas valstu salīdzinājums uzskatāmi parāda, ka augsta ekonomiskā izlaide ne vienmēr nozīmē visaugstāko dzīves līmeni ikvienam iedzīvotājam:

• Lietuva ir produktīvākā ekonomika, kas nodrošina augstu vidējo bagātību, taču ar izteiktāku sociālo noslāņošanos.

• Igaunija nodrošina visstabilāko un taisnīgāko vidi ar augstāko "tipisko" (mediāno) peļņu un tautas attīstības rādītājiem.

• Latvija turpina stabilu izaugsmi, taču saskaras ar vislielākajiem izaicinājumiem, lai sasniegtu reģionālo paritāti darba algu un vispārējās labklājības jomā.

15.01.2026.