Biznesa cikli ir pārmaiņas

Iepriekšējā nedēļā solījām, ka pievērsīsim uzmanību biznesa, jeb ekonomiskajiem cikliem un, mēģināsim noskaidrot, kurā cikla fāzē atrodamies šobrīd. Proti, atveseļojamies, jeb slīdam atpakaļ recesijā. Kā atceramies no iepriekšējās nedēļas analīzes, situācija tāda īsti skaidra tomēr nepalika - analīzi nobeidzām ar atrunām par ģeopolitekonomiskās situācijas neskaidrību, kas rada bažas arī par iespējamo turpmāko ekonomikas attīstību.

Tātad, īsumā par biznesa cikliem. Par biznesa ciklu pieņemts saukt IKP svārstības ap vidējo ilgtermiņa trendu. Biznesa cikla laikā straujas ekonomiskās izaugsmes (bumu) periodi mainās ar stagnāciju vai recesiju.* Šādus periodus mēs varējām ne tikai vērot, bet arī personīgi izjust arī Latvijā, kaut vai, ja pieminam 2008.-2009. gadu postošo ekonomisko krīzi.

Par biznesa ciklu teorijas pamatlicēju uzskata Šveices ekonomistu, klasiskās ekonomikas skolas pārstāvi Žanu Sismondi (vai Sismodi) (19.05.1773.-25.06.1842.). Mūsdienās dažādas ekonomiskās skolas aizstāv dažādas teorijas par biznesa cikliem - dažas viena otru papildina, citas viena otru noliedz, bet dažas biznesa ciklus kā periodiski atkārtojošas parādības neatzīst, cenšoties tās interpretēt kā nejaušas fluktācijas, nepareizus valdību ekonomiskās politikas rezultātus vai kā tamlīdzīgi. Mēs dziļāku šo teoriju analīzi atstāsim akadēmiskas ievirzes teorētiķiem, bet izmantosim tās, kas dod praktiskus rezultātus, t.i. izskaidro vai vismaz mēģina izskaidrot reālajā ekonomikā vērojamās tendences.

Viens no vēsturisko biznesa ciklu mūsdienu interesentākajiem un populāriem modeļiem balstās uz Trīras universitātes profesora Andre Goldsmita (Andreas J.W. Goldsmidt) un Vācijas profesora Leo Ņefjodova pētījumiem veselības un humanitārās ekonomikas jomā. Abi pētnieki apstrīd izplatīto viedokli, ka 2008.-2009.gadu ekonomiskā krīze un tai sekojošā stagnatīvā pasaules ekonomikas attīstība saistīta ar pēdējo apmēram 20 gadu laikā nozīmīgu tehnoloģisko jauninājumu trūkumu. Abi minētie autori tendences savu pētījumu jomās mēģina sasaistīt ar N.Kondratjeva un J.Šumpētera biznesa ciklu teoriju, kas balstās uz t.s. tehnoloģiskajiem, jeb inovāciju viļņiem.

L.Ņefjodovs, piemēram, atzīmē, ka biotehnoloģija, mentālā un psihosociālā ārstniecība pašlaik ir agrīnā attīstības fāzē un, kā tas redzams ilustrācijā augstāk, Kondratjeva 6. ciklu tā līdz šīs desmitgades beigām un nākamajā desmitgadē (pēc 2020. gada) it kā varētu ievērojami paildzināt. 

Pastāv arī mēģinājumi saistīt Kondratjeva viļņu teoriju ar citiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, piemēram, biotehnoloģiju, nanotehnoloģiju, sintētisko naftu un tamlīdzīgi (skat. ilustrāciju zemāk (no Dr.Samuel Lao)). Abas ilustrācijas viena otru būtībā papildina, lai gan nedaudz atšķiras laika skalās. Taču kopīgs abās ilustrācijās ir pieņēmums, ka ilgtermiņa biznesa cikls šobrīd ir augšupejošā fāzē, kas varētu turpināties vismaz līdz 2020. gadam vai pat ilgāk. 

Taču, vai šīs Kondratjeva viļņu interpretācijas nav pretrunā ar mūsu iepriekšējo BDI, metalurģijas, mašīnbūves un būvniecības analīzi? Piemēram, aizpagājušajā un iepriekšējās nedēļās apskatījām BDI, kur vērsām uzmanību uz jau ieilgušu lejupslīdi. Situācija nav būtiski mainījusies arī pagājušajā nedēļā.

Patiesībā apskatītā Kondratjeva viļņu hipotēze un mūsu līdzšinējā trendu analīze ir nevis pretrunā, bet tās viena otru papildina. 

Kondratjeva viļņi ir biznesa cikli ar ļoti gariem - 40-50 un vairāk gadu ilgiem periodiem. Mūsu analizējamie trendi laika ziņā ir daudz īsāki. Vienā Kondratjeva viļņa laikā var nomainīties vairāki īsāki biznesa cikli, Kondratjeva vilni tikai nedaudz "izrobojot". 

Apskatīsim jaunāko BDI pēdējā ilustrācijā zemāk. Atšķirībā no iepriekšējām nedēļām, kad analizējām BDI nedēļu frekvencē, šī ilustrācija ir mēnešu griezumā - tātad, tā aptver daudz ilgāku laika posmu - no pirmskrīzes 2006. gada līdz š.g. maijam. Ar zilām un sarkanām taisnēm ilustrācijā savienoti augstākie un zemākie BDI trendu pagrieziena punkti. Rezultātā veidojas figūra, ko finanšu tirgus tehniskie analītiķi sauc par ķīli, šinī gadījumā - lejup pavērsto ķīli (Falling Wedge).

Šī tipa paterns ir droša pazīme, ka funkcija (BDI) konsolidējas un gatavojas izlauzties uz augšu, kā BDI ilustrācijā tas attēlots ar sarkanu bultu. Tas gan nenozīmē, ka tas notiks tieši tajā vietā, kur šī bulta iezīmēta. Visdrīzāk sekos vēl viens vai vairāki atkārtoti indeksa "ceļojumi" lejup un augšup starp zilajām vai sarkanajām taisnēm.

Par to, ka tas tā notiks, bet, varbūt ne tik drīz, liecina BDI nedēļas griezumā, kuru redzējām aizpagājušajā nedēļā. Arī šajā gadījumā vērojamais paterns ir ķīļveida, tikai pretējs mēneša paternam, t.i. tas arī vērsts lejup, bet paplašinās (Falling Broadening Wedge).

BDI "izrāvums" augšup no šī ķīļveida paterna varētu notikt tad, ja nedēļas variantā tas paplašināšanos nomainītu ar sašaurināšanos.

Protams, visa šī mūsu analīze nenozīmē, ka viss precīzi tieši tā arī notiks. Jebkura ilustrācija, indeksa figūra vai paterns ir skatāmi kopējā kontekstā ar citiem faktoriem un citām pazīmēm, kuras mēs centāmies šeit un iepriekšējās nedēļās aptvert. Svarīgi to visu integrēt kopējā dinamiskā ainā un to regulāri - ik nedēļas, ik mēnesi, bet vēlams ne retāk kā reizi ceturksnī pārskatīt. Tikai tā var nonākt pie ticamiem un praksē noderīgiem secinājumiem par pasaules un atsevišķu makroreģionu, vai atsevišķu valstu attīstības tendencēm. Pēdējā gadījumā, ņemot vērā arī vietējos ekonomiskos un citus faktorus.

It īpaši ņemot vērā Latvijas ekonomikas faktisko modeli - maza, atvērta ekonomika, zemas un vidējas pievienotās vērtības dominance tautsaimniecībā, zems inovāciju līmenis, vāji attīstīta zinātne un pielietojamā pētniecība (R&D), stipri aizkavētas strukturālās reformas utt.

Šāda ekonomika ir pakļauta visiem pasaules vējiem un tās pretestības spēja nelabvēlīgiem ārējiem faktoriem ir zema. Savukārt pieļautās ekonomiskās politikas kļūdas vai pat tikai nekonsekvence var maksāt dārgi, kā tas arī bija ar neparasti dziļo ekonomisko krīzi 2008.-2009.gados.

Kas attiecas uz secinājumiem par šeit veikto pagājušās nedēļas analīzi, varam teikt, ka tuvāko dažu mēnešu laikā iespējama globālās īstermiņa ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Uz to norāda virkne agrīnu pazīmju pasaules finanšu tirgos. Šo jomu mēs līdz šim vēl nebijām apskatījuši. Taču tieši strukturālas izmaiņas finanšu tirgos nereti ir pirmās agrīnās pazīmes pārmaiņām ekonomikā kopumā.

Procesi finanšu tirgos korelē ar lejupejošu fāzi arī BDI indeksā, kas jau manāmi iezīmējusies pēdējā ilustrācijā kreisajā malā, vismaz nav pretrunā ar to. Līdz ar to tas pastiprina arī mūsu iepriekš teikto, ka pirms BDI "izlaušanās" no ķīļveida paterna iespējamas vairākas vertikālas svārstību fāzes tā iekšienē.

Nākamajā mūsu analītiskajā pārskatā veltīsim vairāk uzmanības finanšu tirgu analīzei, mēģinot saprast, ko šie tirgi mums stāsta, gan par biznesa cikliem, gan par konkrēti gaidāmajām pārmaiņām ekonomikā.

Tas par īstermiņa lietām. Nobeigumā mēģināsim izteikt hipotēzi par iespējamo vai sagaidāmo globālo ekonomikas attīstības virzienu, ar ko aizsākām šo rakstu. Domājam, ka iepriekš minēto autoru pieņēmumi par pašreizējo, uz Kondratjeva viļņa balstīto augšupejošo fāzi ilgtermiņā (turpmākie 20-30 gadi) ir pamatoti. Taču īsākā laika posmā (10-15 gadi) ir vērojama ekonomikas korekcija un konsolidācija, kas aizsākās ar finanšu krīzi 2008.gadā un, droši vien turpināsies vairāku nākamo gadu laikā un noslēgsies ar straujākas globālās ekonomikas attīstības atjaunošanos, kas BDI atspoguļosies kā mūsu iepriekš minētā "izlaušanās" augšup no ķīļa paterna. Tas nozīmē, ka aktivizēsies arī mūsu iepriekš apskatītie sektori un industrijas - ieguve, pārstrāde, metalurģija, mašīnbūve, būvniecība utt. Augs arī iedzīvotāju labklājība - kā tas minēts vienā no ilustrācijām augstāk - "... we'll get rich again. What's so good about capitalism? It's  built to bounce back, even from disaster...".

Taču, ir jāņem vērā vēl vienu vai vairākus "taču". Vienu postu (disaster) pasaule jau piedzīvoja - 2008.-2009.gadu finanšu krīzi, pārsvarā Rietumu pasaulē. Vai visi "disaster" ar to ir izsmelti un atliek tikai pacietīgi gaidīt kad BDI parādīsies augšup vērsta trekna bulta ne tikai uz papīra, bet arī reālajā dzīvē? Diez vai viss ir tik vienkārši. Mūsuprāt, "laimīgas beigas" (jeb jaunas ēras sākums) diez vai gaidāms, kamēr neatrisināsies "breksit" jautājums, bet tas jau pavisam drīz. Tāpat jābūt atrisinātam imigrantu jautājumam Eiropā (tikai, vai tam vispār ir risinājums?) Vēl viena būtiska neatrisināta problēma ir Ķīnas ekonomika. Šī problēma noteikti atrisināsies. Jautājums tikai - "disaster" būs straujš un ātrs, vai ilgstošs un mokošs? Gruzdoša pulvera muca ir arī liela daļa Latīņamerikas. Visiem šiem "dizāsteriem" kaut kā vairāk vai mazāk jāatrisinās, lai pasaulē atkal iestātos ja ne gluži jauns "zelta laikmets", tad vismaz atjaunotos uz jau esošo tehnoloģisko faktoru un jaunu inovāciju balstīta izaugsme līdz Kondratjeva cikla vēl nesasniegtajai virsotnei. Kad un kā tieši tas notiks, to nu gan noteikti nevar pateikt neviens.

Taču tas nenozīmē, ka neko nevar darīt un tikai jāgaida, kad viss kaut kā pats no sevis atrisināsies. Latvijas gadījumā, par to jau iepriekš esam izteikušies - ekonomika, veicot strukturālas reformas (ēnu ekonomika, izglītība, veselība, pētniecība u.c.), ir jāpadara stabilāka un (iz)dzīvotspējīgāka. Citādi jauns "dizāsters" ir tepat aiz stūra.

06.06.2016.

* Business Cycle. Wikipedia.