Cik pelna investīcijas?

Pensija - investīcija vai drošs noguldījums?

Viens no nosacītu investīciju veidiem, kurā mēs obligāti vai brīvprātīgi piedalāmies, ir pensijas. Runa šajā gadījumā ir galvenokārt par 2. un 3. līmeņa pensijām. Pēdējā laikā tās tikušas kritizētas to zemā ienesīguma dēļ. Daži analītiķi bijuši pat tik skarbi, ka ieteikuši no 3. līmeņa pensiju plāniem atteikties vispār, jo tie ne tikai neko nenopelna, bet var ieguldītājiem pat radīt zaudējumus. Tik pesimistisks skatījums varbūt ir nedaudz pārspīlēts. Saskaņā ar vietnes "Mana pensija" datiem, 3. līmeņa aktīvo pensiju plānu vidējais ienesīgums, atskaitot līdzekļu pārvaldītāju un turētājbanku komisijas, par pēdējiem 5 gadiem bijis 5.42%. 

Latvijas Komercbanku asociācijas attiecīgie aprēķini rāda nedaudz pieticīgāku ainu. Visu valsts fondēto pensiju shēmas plānu sniegums uz 31.12.2016.g. vidēji gadā par 5 pēdējo gadu periodu bijis 4.08%. Savukārt privāto pensiju plānu sniegums bijis, attiecīgi, 4.76%.

Protams, ja ņemam vērā pamazām pieaugošo inflāciju (pēc Latvijas CSP datiem - 2016.g. decembris pret 2015.g. decembri = 2.9%), tad reālais papildus ienākums no pensiju plāniem izrādīsies visai simbolisks. Saprotams, ka šādi rezultāti nav nekas īpaši iepriecinošs. Taču nevajadzētu aizmirst, ka pensiju plāni ir droši ieguldījumi ar salīdzinoši zemu riska pakāpi. Tos pārvalda kvalificēti finanšu speciālisti, kurus uzrauga valsts (Finanšu un kapitāla tirgus komisija - FKTK). Līdz ar to mēs varam būt samērā droši, ka naudu nepazaudēsim un, tas nemaz nav tik maz, ja atceramies kā daudziem klājies dažādās banku krīzēs. Tādēļ pensiju labāk uzskatīt par salīdzinoši drošu noguldījumu nākotnei ar investīciju elementiem. Pensijas galvenais uzdevums ir nodrošināt augstāku vai zemāku dzīves līmeni mūža nogalē un saglabāt papildus noguldīto vērtību (2. un 3. pensiju līmenis), nevis nopelnīt.

Vidējie ienesīguma skaitļi, protams, ir kā vidējā temperatūra slimnīcā. Īstenībā pensiju plāni ir visai atšķirīgi - tie svārstās sākot no negatīviem vienos, līdz apmēram 10% vai nedaudz vairāk citos. Protams, ka jebkurš konkrētajā brīdī vienmēr izvēlēsies pensiju plānus ar iespējami augstāku ienesīguma līmeni. Taču to sniegums laika gaitā mainās un, ja aktīvi nesekojam šīm pārmaiņām līdzi un nekoriģējam savu izvēli, tik un tā pie tiem pašiem vidējiem rādītājiem gala rezultātā nonāksim.

Kādas ir alternatīvas?

Var jau arī atteikties no līdzdalības 3. līmeņa pensiju plānos un katram pašam veidot uzkrājumus, piemēram, iegādājoties drošas valsts obligācijas. Par drošākajām tiek uzskatītas ekonomiski attīstīto valstu ilgtermiņa (10-30. gadi) obligācijas. Piemēram, Vācijas valdības 30 gadu obligāciju gada ienesīgums šobrīd (uz 07.03.2017.g.) ir 1.13%. Austrālijas 15 gadu obligāciju ienesīgums, attiecīgi, ir 3.21%. Turklāt, to iegāde būs saistīta ar komisijas izdevumiem. Kā redzam, pelnīšanas ziņā no šādiem ieguldījumiem mēs joprojām nekur tālu neesam tikuši - drošība augsta, bet, ņemot vērā arī inflāciju, papildus ienākumi zemi, vai pat tuvi nullei.

Finanšu praksē par labāko stratēģiju tiek atzīta ieguldījumu diversifikācija, jeb, citiem vārdiem, nelikt visas olas vienā groziņā, bet sadalīt pa vairākiem. Piemēram, daļu ieguldāmo līdzekļu, pusi vai vairāk, veltīt pensiju plāniem, arī 3. līmenim. Otru daļu var investēt arī augstāka riska aktīvos, piemēram korporāciju obligācijās vai akcijās, kuru ienesīguma līmenis ir augstāks. Taču jārēķinās, ka arī zaudējumu risks šādos ieguldījumos varētu būt augstāks.

Kā piemēru var minēt SPDR S&P 500 Trust (SPY), kas pārstāv S&P 500 indeksā iekļauto Ņujorkas biržā kotējamo kompāniju akcijas. Šī fonda akcijas vidēji gadā pēdējo 5 gadu laikā ir nodrošinājušas akciju cenas pieaugumu 11.7% apmērā, bet pēdējā gada laikā to cena ir pieaugusi par 19.3%  Vēršam uzmanību, ka tie nav ienākuma, bet gan tikai attiecīgo akciju tirgus cenas pieauguma procenti (vēl gan jāņem vērā arī dividendes, bet ne visas kompānijas tās maksā). Lai gūtu ienākumu, akcijas jāpārdod, samaksājot brokeru komisijas maksu, ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļus. Piemēram, pārdodot akcijas ASV biržā, kuras turētas mazāk par vienu gadu un gūstot bruto ienākumu 10'000 ASV dolāru, būs jāmaksā 15% ienākuma nodoklis, bet 0% kapitāla pieauguma nodoklis. Ja tās vai citas akcijas tiek turētas ilgāk par vienu gadu un tad pārdotas, gūstot gada kopējo bruto ienākumu virs 37'450 ASV dolāru, būs jāmaksā tikai kapitāla pieauguma nodoklis, šajā gadījumā arī 15% apmērā. Vēl gan paliek jautājums, kā šī nodokļu shēma "iet kopā" ar Latvijas nodokļu nosacījumiem, ja ASV gūtā peļņa tiek repatriēta uz Latviju. Tā kā ASV pastāv progresīvā nodokļu sistēma ar pavisam septiņiem nodokļu diapazoniem (Federal Income Tax Brackets) no 10% līdz 39.6% un ar dažādām kapitāla pieauguma nodokļa kombinācijām, reālie neto ienākumi no tirdzniecības ar akcijām var būt visai atšķirīgi. 

Spēkā arī virkne citu faktoru, kas jāņem vērā vienas valsts investoram investējot citas valsts uzņēmumos, t.sk. ar vērtspapīru tirgus starpniecību. Piemēram, nodokļu konvencijas, kuru mērķis ir novērst nodokļu dubulto uzlikšanu. Taču nodokļu tēma ir atsevišķa saruna.

Līdz ar to viennozīmīgu atbildi cik un no kādām investīcijām kurā brīdī var vairāk nopelnīt, grūti dot. Taču prakse daudzu gadu garumā sniedz pārliecinošu atbildi - labākais veids kā nopelnīt un pat kļūt par miljonāru, vēl vairāk - miljardieri, tā ir investēšana. Forbes ikgadējie pētījumi (Forbes 400) jau ilgāku laiku apliecina, ka nozīmīgākā daļa no pasaules 400 bagātākajiem cilvēkiem tikuši pie miljardiem apjomīga kapitāla, investējot citās kompānijās. 

Uzskatāms piemērs ir viens no bagātākajiem pasaulē cilvēkiem Vorens Bafets. Viņa kompānijai Berkshire Hathaway pieder daļas tādās korporācijās kā IBM, Coaca-Cola, Goldman Sachs, GEICO, Proctor & Gamble, American Express, Heinz un citās. Bafets neko citu dzīvē nav darījis kā tikai investējis, taču darījis to gudri un pārdomāti. Viņš ir viens no konsekventākajiem t.s. fundamentālās pieejas praktizētājiem, kas ir arī mūsu investēšanas filozofijas pamatā.

Kāds varbūt iepletīs acis - ko? Ar ko tad tie atšķiras no labākajiem pensiju plāniem, kuru riska līmenis ir daudz zemāks? Un ar šādu ienākumu līmeni kāds kļuvis par miljardieri?

 Protams, te nekas nav tā kā izskatās. Arī šie rādītāji nav nekas cits kā "vidējā temperatūra slimnīcā". Atslēga ir tajā, ka, atšķirībā no pensiju plāniem vai aktīviem ar fiksēto ienākumu (valdību un municipālajām obligācijām), korporatīvo aktīvu tirgū atšķirības starp konkrētu kompāniju akcijām ienesīguma ziņā ir nesalīdzināmi lielākas. Taču arī ienesīguma svārstības aptver ievērojami plašāku diapazonu - tas (ienesīgums) no, piemēram, 20-30% līmeņa var ne tikai nokristies līdz nullei, bet ļoti īsā laika posmā kļūt negatīvs, varbūt pat neatgriezeniski. Tādēļ arī riska līmenis šiem aktīviem ir daudz augstāks.

Citiem vārdiem, iespēja nopelnīt akciju tirgū ir pietiekami liela, bet liela ir arī iespēja palikt "bez biksēm". Ir jābūt specifiskām zināšanām un lielai pieredzei, lai šajā nemitīgi mainīgajā vidē patstāvīgi izdzīvotu, nemaz nerunājot par pelnīšanu. Tas atgādina sērfošanu okeāna viļņos. Nokļūsi zem ūdens neskaitāmas reizes, kamēr apgūsi augstu meistarību un spēsi noturēties pat pret augstāko viļņu uzbrukumiem. Bet tikai tad arī gūsi īstu baudījumu.

Starp citu, krīzes vai stagnācijas sākumā, kad akciju tirgus cenas strauji krīt, investori "pārslēdzas" uz fiksētā ienākuma aktīviem t.i., pārdod daļu akciju un pērk salīdzinoši drošākās obligācijas, kā arī veido savos portfeļos īsās pozīcijas. Tas viss tirgus turbulencēs ļauj saglabāt uzkrāto kapitālu un samazināt risku līmeni. Lūk, te mums arī noder pensiju un obligāciju drošība, it īpaši, ja vēl neesi apguvis investēšanas meistarklasi. Taču arī tas nav nekas neiespējams. Piemēram, kā jau rakstījām, mūsu akciju portfelis P1 2016. gada laikā sasniedza 34.52% augstu ienākuma līmeni. Rūpīga biržā kotējamo kompāniju izvērtēšana un atlase pēc fundamentālajiem kritērijiem, ievērojami samazina risku līmeni, bet ienesīgumu paaugstina.

Līdz ar to nav īsti korekti pensijas uzskatīt par "sliktiem" ieguldījumiem tāpēc vien, ka ar tiem "neko nevar nopelnīt". Tas nav šī ieguldījumu veida uzdevums. Tieši tāpat arī investīcijas korporāciju vērtspapīros (biržā) nav "labi" ieguldījumi tāpēc, ka "tā var kļūt bagāts". Viss atkarīgs no paša uzstādītajiem mērķiem un kompetences līmeņa. Praksē pat viszinošākie investori, atkarībā no ekonomiskās un finanšu situācijas, kombinē dažādus investīciju veidus. 

Sekojiet mūsu portālam. Turpināsim analizēt šos šķietami sarežģītos jautājumus arī turpmāk. Tad noskaidrosies, ka viss varbūt nemaz nav tik sarežģīti.

07.03.2017.