Mānīgie klusie ūdeņi

Jau vairāk nekā gadu ilgā laika posmā S&P 500 indekss, lai arī ne vienmēr bijis absolūti stabils, nekad nav krities vairāk kā par 5%, salīdzinājumā ar iepriekšējo augstāko atzīmi (Closing Price) (Chart 1). Šāda, tik ilgstoša stabilitāte, kā izpētījusi LPL Financial, vērojama pirmo reizi kopš 1995. gada.

Un tomēr urda jautājums - cik šis ieilgušais, savā vienmuļībā gandrīz vai apnikušais tirgus kāpums ir ilgtspējīgs? Tas taču nevar būt mūžīgi. Tā vienkārši nemēdz būt.

Kā jau parasti, skaidru atbildi uz šādiem jautājumiem neviens nevar dot. Jau daudzkārt arī mēs esam teikuši - ar tirgu kā ar bitēm, nekad neko nevar skaidri zināt. Labākajā gadījumā varam runāt tikai par dažādām tirgus dinamikas interpretācijām, kas dod aptuvenu, dažkārt pareizu, citreiz kļūdainu ieskatu par pastāvošajiem investīciju un tirdzniecības riskiem un tālākajiem attīstības virzieniem.

Viens no apstākļiem, ko šobrīd vērts pieminēt, ka gada laikā tirgus nav piedzīvojis kaut ko tādu, ko varētu apzīmēt kā bumu vai tirgus pārkaršanu. S&P 500 indekss gada laikā pieaudzis par 14%. Tas ir labs kāpums, bet nekas īpašs vai pārdabisks.

Daudzi analītiķi ar šādu vispārēju galveno tirgus indiktoru tendenču analīzi bieži arī aprobežojas, it īpaši redzot, ka "vidējā temperatūra slimnīcā" vairāk vai mazāk atbilst normai. Patiesībā šāds "nomierinošs" iespaids par tirgu var būt stipri mānīgs. Zem makro indikatoru šķietamās stabilitātes nereti slēpjas būtiskas atšķirības to veidojošos komponentos. Situācija atsevišķos sektoros un industrijās, nemaz nerunājot par konkrētiem uzņēmumiem, var būt un, kā rāda daži pētījumi, arī ir stipri atšķirīga. Pat, ja salīdzinām tikai sektoru tendences vien, varam redzēt, ka, piemēram, pēdējo 3 mēnešu laikā informācijas tehnoloģijas kopumā strauji augušas (+11.53%), bet enerģētikas sektors sarucis (-3.26%). 

Papētot šo sektoru pārstāvošo galveno uzņēmumu finansiālo veselību, varam secināt, ka minētās tendences nav nejaušas. Piemēram, informātikas sektora straujā attīstība diez vai būtu vērtējama kā kārtējais "dotcom" burbulis. Vismaz ne šobrīd. Vairuma šī sektora līderu finanšu rādītāji uz kopējā ASV biznesa fona kopumā ir tiešām labi, lai gan, protams, kā jau vienmēr, ir arī izņēmumi un neveiksmīga biznesa piemēri. Taču vairums kompāniju regulāri nāk klajā ar jauniem produktiem, metodēm un idejām, bet tirgus tās ātri "uzsūc". Rezultātā veidojas pietiekami aktīva naudas plūsma, kas arī nodrošina pietiekami labus kompāniju finanšu rādītājus. Vēlreiz jāuzsver - pagaidām.

Ir arī produkti un pakalpojumi ar kuriem tirgus kļūst piesātināts un attiecīgajā biznesā iestājas "pagurums", kompāniju apgrozījums pamazām sarūk un naudas plūsma sāk izsīkt. Tie, kam pašiem nav izdevies laicīgi radīt jaunus produktus, bet iepriekšējos periodos pamanījušies uzkrāt lielākas finanšu rezerves,  lūko pārpirkt citas kompānijas ar vēl tikai augošām tirgus nišām. Nelaime tiem, kam nekas no pieminētā īsti neizdodas.

Taču, kas tad tas? Gilead akciju cena kopš jūnija vidus pēkšņi sākusi pieaugt, lai gan pārdošanas apjomi, tāpat kā tīrā peļņa un ienākums un vienu akciju turpina kristies, attiecīgi - Sales TTM -11.4%, Net Income Change PYQ - 24.2%, EPS Chg TTM -19.1%.

Atbilde meklējama gan objektīvos, gan subjektīvos (tirgus sentimenti, manipulācijas ar informāciju, agresīvs mārketings un tml.) apstākļos. Gilead joprojām ir pietiekami "dziļas kabatas"- CashPS TTM - $10.7, jeb vairāk nekā $14 miljardi kopumā (tas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā Latvijas apstrādes rūpniecības gada apgrozījums). Tiesa, arī parādsaistības nav nekādas mazās - $26 miljardi, kas veido ne pārāk labu Total Debt Equity attiecību - 1.42. Taču Current Ratio arī ir pietiekams - 2.09. Līdz ar to kompānijas finanšu stabilitāte ne tikai nav apdraudēta, bet tai joprojām ir iespējas investēt jaunos pelnīt spējīgos produktos (ko tā arī īsteno), vai arī nopirkt kādu perspektīvu kompāniju (runas klīst).

Izvērtējot šos faktorus, tirgus analītiķi pakāpeniski paaugstina Gilead nākotnes pārdošanas apjomu, peļņas un citus rādītājus. Tas arī motivē tirgu ieguldīt kompānijas akcijās un veicina to cenas paaugstināšanos.

Protams, no mainstream investora viedokļa šādas investīcijas ir ar paaugstinātu riska pakāpi, jo Gilead nākotne joprojām vēl ir tikai cerību kategorijā. Pirkt šādas akcijas var atļauties tikai tie investori, kas labi saprot attiecīgo produktu tirgus specifiku un spēj savlaicīgi reaģēt uz pozitīvām vai negatīvām izmaiņām. Šis piemērs uzskatāmi rāda, ka nav citu investoru veiksmes līdzekļu, kā tikai kompāniju biznesa un finanšu analīze, analīze un vēlreiz analīze. Savukārt, mūsu sākumā veiktas tirgus indikatoru apskats ir tikai fons. Tas ir pilnīgi nepietiekams, lai pieņemtu kādus ilgtermiņa investīciju lēmumus (mēs šeit, protams, nerunājam par tā sauktajiem Day Traders, kas ir pavisam cita joma). Ja investēšanu ilgtermiņā vēl tikai apgūsti, vai nav iespējas tam veltīt pietiekami daudz laika, seko mums Tractusā.

24.07.2017.