Deeskalācijas fantāzijas

Makrona un Šolca safantazētā "deeskalācijas" politika ir viegli izskaidrojama ar šo valstu vēlmi saglabāt nedalītu noteicēju lomu Eiropas politikā. Ukrainas kara sakarā tā sākusi pārbīdīties Centrāl un Austrumeiropas virzienā un tas tām ir satraucoši.

To bažas vēl vairāk pastiprina aktīvais ASV, Lielbritānijas un citu valstu Ukrainas atbalsts, kas šo procesu veicina. Taču uztraucošākais tām ir ASV lomas nostiprināšanās Eiropas ģeopolitiskajā telpā kopumā, it īpaši NATO ietvaros šobrīd, bet vēlāk arī ekonomiskajā jomā, pateicoties vērienīgai lendlīzes programmai, kas radīs apjomīgu investīciju plūsmu Ukrainā līdz ar jaunākajām tehnoloģijām. Tas jau ieguvis apzīmējumu - Māršala plāns II.. Tas nozīmē masveida darbu un pakalpojumu pasūtījumus arī Ukrainas kaimiņvalstīm un veicinās visa Eiropas ziemeļaustrumu reģiona ekonomisko uzplaukumu.

Māršala plāns pēc 2.PK īstenojās nepilnus 4 gadus (04.1948-12.1951). Tam noslēdzoties Rietumeiropā sekoja t.s. "zelta laikmets" - ekonomiskais uzplaukums nākamo 10 gadu laikā, kāds vēlāk vairs nekad netika piedzīvots.

Baltijai šajā situācijā aktīvi jāsadarbojas ar Poliju un citām Ukrainu patiesi atbalstošām valstīm un visām tām kopumā jāveido vienota politiskā koncepcija: 1) Ukrainai jāatgūst visas tās teritorijas, ieskaitot Krimu; 2) Krievijas agresīvais imperiālistiskais režīms jāsagrauj; 3) Ukrainai jānodrošina dalība ES un NATO.

10.05.2022.