2026. gadu ievadot

Jaunais 2026. gads ir sācies nemierīgi. Latvijai Krievijas uzsāktais karš Ukrainā joprojām ir lielākais tuvākās un tālākās nākotnes izaicinājums. Taču daudz kas ir sācis mainīties. Mēģināsim novērtēt situāciju.

Karš Ukrainā arī ir iesoļojojis 2026. gadā. Taču mainījies ir tas, ka kaujas līnijas arvien vairāk tiek vilktas ne tikai ierakumos, bet arī centrālo banku bilanču un valsts budžetu ekseļu tabulās. Pagājušajā gadā iezīmējās krasa atšķirība starp Ukrainas un Krievijas ekonomiskajiem dzinējspēkiem, kur finansiālā izturība tagad ir tikpat svarīga kā militārais spēks.

Ukraina rāda apbrīnojamu ekonomisko noturību. Taču tā joprojām balstas uz visai trausliem pamatiem. Pēc katastrofālās 30% lejupslīdes kara sākumā valsts pagājušajā gadā sasniedza pieticīgu 2% izaugsmi. Tomēr tas deva iespēju daļēji atjaunot iekšzemes aizsardzības rūpniecību. Arī svarīgu kuģošanas koridoru atkārtota atvēršana veicināja šo stabilizāciju. Tomēr grozi kā gribi, šīs atveseļošanās pamatā ir un paliek starptautiskais atbalsts.

Ukrainā pašlaik faktiski funkcionē divējāds ekonomikas modelis: gandrīz katrs cents no iekšzemes nodokļu ieņēmumiem tiek novirzīts militārajai jomai. Tajā pašā laikā gandrīz visu civilo sektoru – no skolām līdz slimnīcām – uztur Rietumu palīdzība. Kara postījumu rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz 500 miljardus dolāru un 2026. gada finansējuma deficīts šobrīd ir gandrīz 50 miljardu dolāru. Tāpēc Ukrainas ekonomiskā izdzīvošana joprojām galvenokārt ir atkarīga no starptautiskās diplomātijas. Zinot kāda tā mūsdienu pasaulē ir, jāsecina, ka valsts liktenis ir saistīts ar lieliem riskiem. Frontes līnijā tas nozīmē, ka Ukrainas spēja noturēt šo līniju ir atkarīga no sabiedroto politiskās gribas un spējas to politiski un finansiāli īstenot. Jebkura finansējuma kavēšanās uzreiz nozīmē "armijas badu" un samazina spēju rotēt jau tā hroniski izsmelto armijas karotspēju.

Bet kā ir ar Krieviju? Agresorvalsts pagājušajā gadā arvien vairāk saskarās ar sava, ja tā varētu teikt, "militārā keinsiānisma" izsīkumu. Kremlis 2024. un 2025. gadā veiksmīgi apgāja vairumu Rietumu sankciju. Tas, no vienas puses, ļāva kāpināt masveida ieroču ražošanu, bet no otras, pārkarsēja ekonomiku līdz galējai robežai un līdz šī gada sākumam šī izkropļotā izaugsme nu jau ir apstājusies. Krievija tagad ir iesprostota augstas inflācijas un smago banku procentu likmju ciklā, piespiežot valdību burtiski kanibalizēt savu civilo sektoru, lai tikai nodrošinātu frontes līniju, lai ko tas maksātu.

Neskatoties uz šīm iekšējām problēmām, šī Krievijas ekonomiskā stratēģija dod tai īslaicīgas priekšrocības resursu izsīkuma karā. Veltot aptuveni 40% no sava valsts budžeta militārajiem mērķiem, Maskava ir saglabājusi pastāvīgu uguns pārsvaru un samērā stabilu militārā ekipējuma plūsmu. Krievija nav atkarīga no citu labdarības; tā ir atkarīga galvenokārt no naftas cenas un spējas tiranizēt iedzīvotājus ar jauniem, agresīviem nodokļu paaugstinājumiem. Frontes līnijai tas nozīmē, ka Krievija var turpināt balansēt ar valsts ekonomisko veselību, pārslogojot Ukrainas aizsardzību ar milzīgu karotāju un ieroču masu.

Abu valstu ekonomiskās trajektorijas tagad tuvojas kritiskam lūzuma punktam. Ukrainai ir tehnoloģiskās priekšrocības un efektīvāka, kaut arī mazāka, militāri rūpnieciskā bāze, taču tai trūkst neatkarīga kapitāla, lai to paplašinātu. Savukārt Krievijai ir kapitāls un mērogi, taču tās ekonomika kļūst bīstami sašķelta, ciešot no akūta darbaspēka trūkuma un brūkošas civilās infrastruktūras.

Abu valstu ekonomiskās situācijas salīdzinājums iezīmē kara rakstura maiņu. Ukrainas izaicinājums ir ilgtspēja - tai ir jāpierāda pasaulei, ka tā ir dzīvotspējīgs ieguldījums, kas galu galā var pastāvēt pati par sevi.

Krievijas izaicinājums ir stabilitāte: tas ir jautājums, cik ilgi tā var ignorēt savu iedzīvotāju ekonomiskās vajadzības pirms kara izmaksas kļūst par iekšējo pulvera mucu. Līdz ar to puse, kas vislabāk spēs "nomenedžēt" savu "kara un dzīves līdzsvaru", visticamāk, turpmākajos izšķirošajos mēnešos gūs virsroku. Lai gan nedaudz, tas tomēr ir arī Latvijas rokās.

14.01.2026.