Jaunā pasaules kārtība - merkantīlisms?

Merkantilisma politikas īstenošanai Trampam pietrūkst viena ļoti būtiska elementa - kolonijas un vergi. Tieši kolonijas un koloniālo tirdzniecību kontrolējušiem tirgotājiem bija būtisks motivējošs faktors merkantīlisma politikai, kuras ietvaros tika noteikti zemi tarifi importam no "savām" kolonijām, bet augsti importa precēm no citām valstīm. Savukārt visienesīgākā koloniālā "prece" bija vergi. Vergu tirgotāji īsā laikā kļuva stāvus bagāti. 

Nākamie veiksmes ziņā bija ieroču tirgotāji, kas kļuva pasakaini bagāti apgādājot karojošas armijas. Tipisks piemērs ir Venēcijas tirgotāji, kas veicināja krusta karus Vidējos Austrumos un finansēja bruņinieku ekspedīcijas. Venēcijas tirgotāji lielā mērā ir līdzatbildīgi arī par Konstantinopoles izpostīšanu un izlaupīšanu Ceturtā krusta kara laikā 1204. gadā, kas izrādījās galvenais pagrieziena punkts Bizantijas impērijas norieta sākumam un Osmaņu impērijas un islāma ekspansijai Vidējos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Eiropas dienvidos.

Tiesa, no otras puses arī itāļu Renesansei lielā mērā jāpateicas Mediči klana merkantīlismam, kas balstījās vilnas tirdzniecībā. Kā saka, dzīve ir sarežģīta un fundamentālu pretrunu pilna.

Tāda izskatījās merkantīlisma praktiskā puse. Teorētiskā un ekonomiskās politikas aspektā merkantīlisma galvenais mērķis bija panākt pozitīvu valsts tirdzniecības bilanci, kas daudzkārt arī izdevās, it īpaši Francijā gudrā Francijas finanšu ministra Ž.B.Kolbēra (29.08.1619.-06.09.1683.) laikā.

Taču visam ir savs laiks un arī merkantīlisms sākot no zināma vēstures attīstības posma izrādījās neefektīva politika. Šo posmu daļēji radīja pats merkantīlisms, veicinot sākotnējo kapitāla uzkrāšanos, un manufaktūru attīstību. Vai nav zīmīgi, ka tieši Florencē Renesanses uzplaukums sakrita arī ar banku sistēmas veidošanos. Bet, jo tālāk, jo trakāk, finanses, investīcijas un industriālā revolūcija ievadīja laissez faire kapitālisma attīstību, bet šim zvēram bija nepieciešama brīva telpa, daudz telpas - visa pasaule. Politikā Mediči tipa varasvīru vietā nāca baņķieri un industriālisti ar brīva tirgus principiem.

Vai Tramps pasauli atgriezīs merkantīlismā, globalizācijas procesu pavērsīs pretējā virzienā? Visdrīzāk viņš to mēģinās darīt, jo tam ir savi iemesli un loģika. Atslēgas vārds šiem iemesliem ir Ķīna. Vismaz tas ir viens no galvenajiem starptautiskajiem faktoriem. Kamēr Ķīna, turklāt ne tikai viņi, pārpludināja Rietumu tirgus ar zemas kvalitātes lētiem apģērbu gabaliem, visi piecieta un samierinājās. Bet situācija ir mainījusies un turpina mainīties arī tālāk - Ķīna tagad ražo automobiļus, elektroniku, kuģus, vilcienus, visā pasaulē būvē maģistrālos ceļus un dzelzceļus, attīstā industriālos centrus un ostu termināļus. Kosmosa projektus pat nepieminēsim. Par to, kas ir mūsdienu Ķīna, nedaudz parunāsim kādā no nākamajiem analītiskajiem apskatiem. Taču šeit svarīgākais secinājums ir tāds, ka Ķīna gandrīz visās galvenajās tautsaimniecības pozicijās ir kļuvusi par nopietnu konkurentu vai vismaz ir tuvu tam. Trumpa lozungs - Make America Great Again! šī brīža pasaules telpā neizklausās sevišķi pārliecinošs. Trampa Amerika grib ieviest protekcionismu. No tās pašas "operas" daļēji ir arī "Brexit" un citas nacionālās kustības Eiropā. Galvenais pat nav masveida imigrācija un terorisms. ASV un Eiropā sāk saprast, ka pašreizējā Rietumu politiskā sistēma nespēj tikt galā ar problēmām, kas ik dienas nonāk tās dienaskārtībā.  Taču atgriezt pasauli pie merkantīlisma politikas vairs neizdosies. Par vēlu.

2016.g.