Quo vadis?

I am a great believer in having an economic worldview and a vision of where I think the world is going before I invest in stocks. (Jim Cramer).

Viens no galvenajiem pasaules ekonomiskās attīstības motoriem - Eirozona, mēģina uzņemt apgriezienus. It kā kaut kas varētu sanākt, bet ar milzu pūlēm, lielu krekšķēšanu un stenēšanu. Un pat tuvākā nākotne joprojām miglā tīta. 

Daudzi eksperti uzskata, ka, lai Eiropa tiešām atsāktu pārliecinošu attīstību, izaugsmei, papildus Vācijai jāsākas arī Francijā un Itālijā. Taču tieši šo abu valstu attīstības perspektīvas ir visneskaidrākās.

27.02.2017.

--------------------------------------------

Zemāk mūsu pagājušās nedēļas analīze.

Kāds jautājums, tāda atbilde

Viens no galvenajiem investoru regulāri uzdotajiem jautājumiem ir Quo vadis? Kurp ej? Runa, protams, ir par ekonomikas attīstību pasaulē, reģionā, valstī, nozarē vai konkrētā uzņēmumā. Patiesībā visi šie jautājumi un atbildes uz tiem ir savstarpēji cieši saistīti. Varētu likties, ka šai atbilžu meklēšanai nevajadzētu būt problēmai - pietiek tikai internetā kārtīgāk "pasērfot" un atbilžu būs vairāk nekā vajag. Bet tieši tā bieži arī ir galvenā problēma gan privāto, gan publisko (valsts, institūcijas) investoru lēmumu pieņemšanas procesā - atbilžu gandrīz vai uz jebkuru jautājumu ir vairāk nekā vajag, bet tās nereti ir pretrunīgas un savstarpēji izslēdzošas. Situācija dažkārt izskatās kā notikumu un procesu kaleidoskops, it īpaši, ja ir sākusies lielāka vai mazāka ekonomiskā krīze. Tad lietas nereti nonāk līdz apjukumam vai pat panikai - tiek iesaldēti tautsaimniecībai vai uzņēmumam svarīgi projekti, atlaisti cilvēki, izpārdoti aktīvi un pat tas ne vienmēr paglābj uzņēmumus no bankrota vai valsti no liela budžeta deficīta un parādiem. Vai iespējams no šādām situācijām izvairīties? Varbūt vienkārši vajag savlaicīgi uzdot šo jautājumu - Quo vadis? Taču, lai saņemtu pareizas un, galvenais, noderīgas, pamatotas atbildes, arī jautājumu jāuzdod pareizi.

Viena no lielākajām kļūdām ekonomikā un biznesā - ekonomisko ciklu ignorēšana

Viena no mūsu galvenajām pieejām potenciālu investīciju analīzē ir cikliskuma princips. Šī pieeja balstās uz atziņu, ka ne pasaules, ne nozares, ne atsevišķa uzņēmuma attīstība nenotiek kā pa taisnu, līdz bezgalībai un, augšupejošu (kā tad savādāk?) novilktu līniju. To ietekmē dažādu ārējo vai/un iekšējo faktoru savstarpējā mijiedarbība. Piemēram, piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara novirzes. Arī inovācija un tehnoloģijas - Kondratjeva-Šumpētera biznesa jeb tehnoloģiskie cikli, ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veido ekonomiskos un, līdz ar to, arī investīciju ciklus. Taču šie cikli ne tikai rada nemitīgas galvas sāpes investoriem, attīstības plānotājiem un ekonomiskās politikas veidotājiem - tie nereti ved pie uzņēmumu bankrotiem, neveiksmīgiem investīciju projektiem vai ekonomiskām krīzēm. 

Lai izvairītos no šo ciklu negatīvajām sekām vai vismaz mazinātu to ietekmi, tālredzīgākās valstu valdības īsteno mērķtiecīgu pretciklisma politiku, pielietojot dažādus monetāros un fiskālos regulēšanas instrumentus. Mazāk tālredzīgām vai nepieredzējušākām valdībām dažkārt nākas rīkoties kā ugunsdzēsējiem, valstij, biznesam un iedzīvotājiem ciešot arī ievērojamus zaudējumus, kā, piemēram, Latvijas gadījumā 2008.-2009. gadu finanšu krīzē. Tāpat tas mēdz notikt ar uzņēmumiem un finanšu tirgiem, kur sabrukumi un uzņēmumu bankroti nereti nāk kā zibens spēriens no skaidrām debesīm (šķietami). 

Taču biznesa cikli ir ne tikai kā potenciālas problēmas, bet arī iespējas. Pat pēc smagākās lejupejoša cikla krīzes fāzes seko izaugsmes fāze, protams, ja tās sniegtās iespējas tiek apzinātas un mērķtiecīgi izmantotas. Izmantot iespēju nozīmē investēt - projektos, uzņēmumos vai "veselīgos" vērtspapīros. Īstenībā labas investīciju iespējas ir arī ekonomiskā cikla lejupejošā un pat krīzes fāzē. Tā ir ivestīciju rotācija, kad tiek pārdoti aktīvi vai dalība vienos biznesa sektoros, industrijās, uzņēmumos vai projekos, bet pirkti citos. Jautājums tikai, kuros tieši?

Ar ko sākas ekonomiskie cikli?

Mēs jau vairākus analītiskus rakstus mūsu portālā esam veltījuši ekonomisko ciklu tēmai, piemēram, Biznesa cikli ir pārmaiņas, vai Vēža/krabja sindroms ekonomikā. Tāpat kā iepriekšējos rakstos nemēģināsim iedziļināties visās ekonomisko ciklu detaļās, kam veltīts plašs akadēmisku pētījumu klāsts. Taču, izmantojot šo pētījumu galvenās atziņas, mēģināsim meklēt atbildi uz jautājumu - cik labvēlīga investīcijām ir pašreizējā ekonomiskā situācija jeb ekonomiskais cikls?

Viena no šādām cikliskām tendencēm ir pārmaiņas pievienotās vērtības ķēdē (uzklikšķini lai ilustrāciju palielinātu). Kā atceramies vēl no 2008.-2009. gadu finanšu krīzes Latvijā, ekonomikas pārkaršanas galvenais faktors bija iepriekšēja nesamērīga banku kredītu ekspansija nekustamo īpašumu jomā. Arī ASV prezidenta D.Trampa viens no priekšvēlēšanu kampaņas programmatiskajiem uzstādījumiem bija veicināt aktīvāku būvniecību, uz ko finanšu tirgus nekavējoties reaģēja ar kreditēšanas pieprasījuma pieaugumu. Lūk, ekonomikas pārkaršanas priekšnosacījums, ja šāda politika tiek pārspīlēta un pāriet fenomenā "gāzi grīdā", bet būvniecības un finanšu sektori netiek pienācīgi kontrolēti.

Latvijā situācija būvniecībā pēc speciālistu vērtējumiem šobrīd ir ļoti saspringta. To apstiprina arī ES statistikas dati par būvniecības produkcijas izmaiņām. Taču būvniecība ir saistīta ne tikai ar mājokļiem, - tā ir arī infrastruktūras attīstība vai atjaunošana, kas ietver ceļus, dzelzceļus, lidostas, cauruļvadus, inženiertīklus, dabas resursu ieguvi un tml. Tieši pieaugošs tautsaimniecības pieprasījums pēc šādiem būvniecības darbiem dažādās nozarēs, ir viens no galvenajiem faktoriem, kas rada jaunu, aktīvu ekonomisko ciklu. Šādu pieprasījumu bieži veido arī piedāvājums - jaunas tehnoloģijas, produkti, uzlabojumi darba vai biznesa organizācijā, jeb vienā vārdā - jau iepriekš pieminētās inovācijas.

Kā tas ir šobrīd? Vai minētās pazīmes pasaulē vai atsevišķos pasaules reģionos ir samanāmas? Pavērosim to no mašīnu un mehānismu ražošanas un pārdošanas apjomu viedokļa. Kā kritēriju apskatīsim Caterpillar produkcijas pārdošanas apjomu dinamiku, ko darījām arī agrāk - pērnā gada sākumā. Pagājušajā gada pirmajos mēnešos gan pasaulē kopumā, gan pa atsevišķiem reģioniem saglabājās Caterpillar pārdotās tehnikas apjomu samazinājums salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo mēnešu periodiem (runa ir par 3 mēnešu slīdošajiem periodiem, kas beidzas ar norādīto mēnesi. Piemēram, marts nozīmē pārdošanas apjoma vidējās izmaiņas janvārī, februārī un martā).

Nelielas lejupslīdes samazināšanās tendences bija vērojamas tikai Āzijas/Klusā okeāna un Eiropas, Ziemeļāfrikas un Vidējo austrumu reģionos (skat. rakstu Ekonomikā pavasaris vēl nav sācies), kas deva pamatu zināmām cerībām, ka situācija pasaules ekonomikā varētu uzlaboties. Šīs cerības 2016. gadā kopumā attaisnojās tikai daļēji un, tikai vienā reģionā - Āzijā (ilustrācija 2). Kā redzam, Caterpillar mašīnu pārdošanas apjomi šajā reģionā visā pērnā gada laikā konsekventi uzlabojās. Savukārt Eiropā aizsākusies uzlabošanās tendence drīz vien izgaisa un lejupslīde atjaunojās. 

Arī Caterpillar tuvākā konkurenta Japānas Komatsu biznesa rādītāji ir līdzīgi. Šīs kompānijas darbības pēdējais pārskats (2016. gada 9 mēneši) liecina, ka būvniecības, karjeru un komunālo mašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājušies par -33%. Arī pasaulē kopumā šīs Komatsu tehnikas realizācijas apjomi minētajā laika posmā kritušies par -9.1%, bet Caterpillar realizācijas apjomu pasaulē kritums 2016. gada laikā sasniedza vidēji -15%. Taču šie rādītāji abām kompānijām ir labāki, nekā iepriekšējos gados ar tendenci tiem pakāpeniski uzlaboties arī nākotnē. Līdz ar to viens no secinājumiem, kas izriet no iepriekšējās analīzes varētu būt, ka iepriekš minētais 

BDI dzen izmisumā

Kā jau iepriekš bijām rakstījuši, 2007.-2008. gadu finanšu krīze ievadīja ilgstošu pasaules ekonomikas stagnāciju, kas pilnībā nav pārvarēta vēl šobrīd, kā to jūras kravu pārvadājumu jomā atspoguļo ilustrācija 3. Kā redzam, BDI pēckrīzes kritums turpinājās līdz pat 2012. gada beigām (Trends 1). Likās, ka 2013. gads pasaules ekonomikas ķibelēm ir pavilcis svītru un "laimīgās dienas" ir atgriezušās. Nekā nebija, 2014. gadā atsākās indeksa kritums un iezīmējās jauna lejupslīdes tendence (Trends 2).

Arī pērnā gada sākumā atsākās BDI kāpums un gada vidū lejupejošais trends tika pārvarēts atkārtoti. Taču arī šoreiz indeksa kāpums nebija ilgstošs un jau trešo mēnesi pēc kārtas turpinās jauns kritums. Šobrīd tas ir sasniedzis tehniskā atbalsta līniju un aktuālākais jautājums ir - vai tas uz tās noturēsies un atjaunosies kāpums, jeb turpināsies lejupslīde?

Izdarīt plašākus secinājumus no BDI dinamikas tomēr vajadzētu piesardzīgi. Ievērojama nozīme kuģu frakta cenu veidošanā, kas ir BDI pamatā, bija kuģu tonnāžas "burbulim", kas līdzīgi nekustamo īpašumu "burbulim" bija pasaulē izveidojies "treknajos" gados (Ilustrācija 4. Uzklikšķini lai palielinātu). Tas izskaidro augsto indeksa "pīķi", ko tas sasniedza 2007. gadā. Līdz ar to pēc finanšu krīzes izrādījās, ka pasaulē ir izveidojies pārmērīgs kuģu tonnāžas pārpalikums un ir nepieciešams samērā ilgs laiks, kamēr vecāki kuģi tiks izņemti no ekspluatācijas. Pērnā gada nogalē BDI sasniedza savu vēsturiski zemāko atzīmi. Vai varam cerēt, ka tas šobrīd beidzot būs stabilizējies?

Rietumu Austrumu faktors

Ar ekonomikas aktivitātes līmeni cieši saistīti ir arī citi transporta veidi. Tam būtu veltāms atsevišķs pētījums. Šeit pieminēsim tikai dzelzceļa transportu divu globālo ekonomisko centru ES un Ķīnas aspektā. Kā atzīmēja Starptautiskās dzelzceļu apvienības (International Railway Union) ģenerāldirektors Žans Pols Lobinē (Jean-Pierre Loubinoux), preču apmaiņa starp Rietumiem un Austrumiem ir ap 600 miljardiem ASV dolāru vidēji gadā. Taču pa dzelzceļu tiek pārvadāts tikai ap 1% kravu no šī apjoma. Izmantojot dzelzceļa pakalpojumus augstas pievienotās vērtības preču jomā, krājumu apjomu, kas atrodas loģistikas sistēmā un transporta līdzekļos to pārvadāšanas laikā, iespējams samazināt par apmēram 15 dienām. Tas nozīmē ievērojamu naudas ekonomiju.

Lai gan kravu transportēšanas relatīvās izmaksas pa dzelzceļu, salīdzinājumā ar jūras ceļu starp Ķīnu un Eiropu, joprojām ir samērā augstas, "Jaunais zīda ceļš", jeb Ekonomiskā josla, kā to biežāk dēvē Ķīnas puse, vēl ir agrīnā attīstības stadijā. Uzlabojot pārvadājumu organizatoriskos, loģistikas un tehnoloģiskos procesus, tos iespējams būtiski samazināt. Šim jautājumam vēl nedaudz pieskarsimies arī šī raksta turpinājumā.

Analizējot mašīnu un mehānismu tirdzniecības tendenes pasaulē (Ilustrācija 2) no vienas puses, un izejvielu un materiālu plūsmas, no otras, ko atspoguļo BDI (Ilustrācija 3), varam jau drošāk izdarīt secinājumu, ka pasaulē jauns ekonomiskais cikls ir aizsācies, taču tas joprojām ir lēns un svārstīgs, atkarīgs pārsvarā tikai no viena globālā reģiona - Āzijas. Tādēļ svarīgi ir saprast, kas notiek arī pārējos lielākajos pasaules reģionos - ASV un Eirozonā un, kāda ir vispārējā globālā kopaina.

Kas notiek pasaulē?

Pēc finanšu krīzes gandrīz it visur pasaulē sekoja vairāk vai mazāk dziļš IKP kritums. Taču pēckrīzes tendences dažādās valstīs bija visai atšķirīgas. Piemēram, ja ASV ikgadējais IKP pieauguma temps pirms krīzes bija nedaudz vairāk par 2% (Ilustrācija 5, labā vertikālā ass), tad Ķīnā tas attiecīgi bija gandrīz 15% (kreisā vertikālā ass).

Pēc krīzes vairumā valstu, arī Latvijā (Latvijā to nosauca par "veiksmes stāstu") bija vērojams t.s. "tenisa bumbiņas" efekts - strauja, bet īslaicīga ekonomikas atveseļošanās. 

ASV IKP šīs atveseļošanās rezultātā, sākot ar 2010. gada beigām, atgriezās pie vairāk vai mazāk stabila ekonomikas izaugsmes tempa, kas tālākajos gados un arī šobrīd svārstās ap 2%. Arī Ķīnā pēc finanšu krīzes bija vērojams IKP kritums, tikai, atšķirībā no ASV, tas samazinājās gandrīz līdz 6%, bet 2010. gada sākumā ekonomiskā attīstība šajā valstī atkal sāka pārkarst, iekšzemes kopproduktam pārsniedzot 12% atzīmi.

Ķīnas valdība ar ekonomikas pārkaršanu uzsāka enerģisku cīņu, t.sk. paaugstinot aizdevumu procentu likmes, kā tas redzams ilustrācijā 6. Tā rezultātā ekonomikas izaugsmes temps šajā valstī sāka atkal samazināties (ilustrācija 5), līdz tas sasniedza  apmēram 6.5% līmeni un, šķiet, šajā līmenī tas arī ir stabilizējies.

Izaugsmes gaidās

Vai, ņemot iepriekš teikto vērā, pasaules un galveno ekonomisko reģionu turpmāko attīstību var vērtēt kā pozitīvu? Ķīnas valdība ieviesusi visai stingru ekonomikas attīstības regulēšanas režīmu. Tādēļ IKP ikgadējais pieauguma temps tuvāko 2-3 gadu laikā visdrīzāk saglabāsies 6-7% diapazonā. Bet, kā ar ASV un Eirozonas makroekonomiskajām prognozēm? Tās liecina par tālāku pakāpenisku ekonomikas attīstības kāpumu (Ilustrācija 7), kas kopumā atbilst arī mūsu analītiskajam vērtējumam pēc iepriekš apskatītajiem faktoriem.

Taču atšķirība starp ASV un Eirozonu ir IKP pieauguma tempā.

Ko darīt tālāk?

Investoriem, gan privātiem, gan publiskā sektora attīstības plānotājiem, ar vispārējām prognozēm un vērtējumiem vien ir par maz. Vienus interesē - kādos projektos vai uzņēmumos investēt, kādas akcijas pirkt? Citus, piemēram, valsts ekonomiskās politikas veidotājus - kādus ekonomiskās attīstības virzienus stimulēt ar monetārās un fiskālās politikas instrumentiem vai kādas valsts atbalsta programmas izstrādāt?

Latvijas gadījumā, viens no perspektīviem virzieniem, ņemot vērā iepriekš apskatīto Ķīnas faktoru, varētu būt tālāka kravu pārvadājumu attīstība starp Eiropu un Ķīnu, ko iepriekš jau pieminējām.  "Jaunā zīda ceļa", jeb kā to biežāk dēvē Ķīnā - "viena josla, viens ceļš" (One Belt, One Road - OBOR) projektā pirmos konteineru kravu pārvadājumus Latvija jau veikusi un sagatavošanas procesā ir arī nākamie. Taču, iespējams, laiks pārdomāt, kādām tieši kravām būtu pievēršama lielāka uzmanība. Runa ir par ievērojamo nesabalansētību starp kravu plūsmas virzieniem - 2015. gadā ES no Ķīnas importēja preces 350.4 miljardu eiro apmērā. Taču ES eksports uz Ķīnu veidoja tikai 170.5 miljardus eiro, kas ir vairāk nekā 2 reizes mazāk par eksportu. Šī iemesla dēļ liela daļa kravas vilcienu no Eiropas ripo atpakaļ uz Ķīnu pustukši. Tas jūtami sadārdzina kopējās kravu pārvadāšanas izmaksas pa dzelzceļu. Tādēļ viens no perspektīviem biznesa virzieniem varētu būt Eiropas preču piesaistē Ķīnas tirgum kā viens no Latvijas dzelzceļa loģistikas elementiem. Investējot šajā jomā būtu grūti kļūdīties. Taču daudz kas atkarīgs no politiskajiem faktoriem.

Arī biržas piedalās

Tas pats attiecas arī uz portfeļinvestīcijām. Piemēram, viena no investoriem pievilcīgākajām Honkongas biržā kotējamām kompānijām ir CRRC Corporation. Šis milzenis ar 48 miljardu ASV dolāru lielu aktīvu vērtību ražo vilcienus, investē dzelzceļu un termināļu attīstībā. Strauji augošā kompānija veiksmīgi konkurē ar lielākajiem Eiropas vilcienu ražotājiem - Vācijas Siemens un Francijas Alstom - tās ražotās lokomatīves ir gan ātrākas, gan lētākas, salīdzinājumā ar līdzīgu tās Eiropas konkurentu produkciju. Tādēļ Ķīnas stratēģiskie plāni Jaunā zīda ceļa attīstībā CRRC kompāniju, kā arī desmitiem un simtiem citu ar šī projekta attīstību saistītu kompāniju padara par pievilcīgiem ilgtermiņa investīciju objektiem.

Taču nebūtu pamata aizmirst arī otru galveno Jaunā zīda ceļa komponenti - jūras ceļus (Maritime Silk Road - MSR). Arī jūras ceļu pārvadājumi nākotnē nezaudēs savu nozīmi, jo tiem, salīdzinājumā ar dzelzceļu, ir daudzas savas priekšrocības.

Tā kā mūsu iepriekš apskatītā BDI indeksa pamatā ir sauskravas kuģu fraktu cenas, papētīsim, kāda ir situācija šajā biznesa jomā. Viens no tipiskiem sauskravu kuģu segmenta pārstāvjiem pasaulē ir kompānija Navios Maritime Partners LP (Navios) ar biroju Monako.  Tās rīcībā ir 12 Panamax, 8 Capesize, 8 konteineru, kā arī virkne dažādu citu kuģu.

Kā varam redzēt ilustrācijā 8, kompānijai nav klājies viegli. Tās akciju cena pēc dramatiska krituma 2007.-2008. gadu globālajā finanšu krīzē atsāka augšupeju 2013. gada aprīlī. Taču 2014. gada septembrī aizsākās jauns sabrukums ar stagnāciju lielākajā 2016. gada laikā.

Kā redzam, kompānijas akciju cenas svārstības galvenajos vilcienos ļoti tuvu atspoguļo BDI trendus ilustrācijā 3, kas savukārt cieši saistīts arī ar citiem mūsu analīzes secinājumiem. Lūk, kādēļ investoriem ir tik svarīgi orientēties pasaulē notiekošajos ekonomiskajos procesos, it īpaši, kas saistīti ar pārmaiņām biznesa ciklu fāzēs.

Viena no šīm pārmaiņām, kā mēs iepriekš secinājām, ir jauna biznesa cikla sākums. Arī tas, kā redzam ilustrācijā 8, atspoguļojas Navios identifikatoros - akciju cenas augšupejoša trenda aizsākumā, ko apstiprina arī naudas plūsma (Money Flow). Citiem vārdiem, investori ķērušies pie sava darba. Varbūt nevajag kavēties? (Detalizētāku pārskatu par Navious vērtības, izaugsmes, kvalitātes, dividenžu un citiem fundamentālajiem rādītājiem reģistrētie Tractus klienti var saņemt rakstot mums office@tractus-group.com).

Kādi ir secinājumi?

Šajā rakstā mēs ar dažādu analītisku instrumentu palīdzību mēģinājām rast svarīgākās atbildes uz mūžseno eksistenciālo jautājumu - Quo vadis?, kurp ej? Šo jautājumu vairāk vai mazāk regulāri uzdod jebkurš cilvēks, jo mūs visus interesē nākotne. Taču biznesa jomā investori, uzdodot šo jautājumu, vēlas saņemt atbildes dažādās detalizācijas pakāpēs, kas ļautu viņiem pieņemt lēmumus par naudas un citu resursu ieguldīšanu. Pirmkārt, vai ieguldīt vispār, jeb labāk nogaidīt? Atbildi uz šo jautājumu palīdz atrast biznesa, jeb ekonomisko ciklu un to fāžu analīze. Mēs šajā rakstā nonācām pie secinājuma, ka jauns ekonomiskais cikls pasaulē ir agrīnā attīstības stadijā. Visaktīvāk tā attīstība vērojama Ķīnā un ASV, bet ES pagaidām vēl ir visai pasīva.

Nākamais investoru interesējošs jautājums ir par potenciālo ieguldījumu mērķiem vai objektiem. Saskaņā ar ilggadēju pasaules pieredzi, jauni ekonomiskie cikli parasti aizsākas ar būvniecības, mašīnbūves un finanšu jomas aktivizēšanos. Arī mēs secinājām, ka, virkne pazīmju, ekonomisko un finanšu indikatoru makroekonomiskajā līmenī, gan arī konkrētu projektu (piemēram, Jaunais zīda ceļš) un kompāniju (piemēram, Navios) līmenī to tieši vai netieši apstiprina.

Tajā pašā laikā varējām uzskatāmi pārliecināties (BDI trendi, Navios akciju cenu dinamika), ka pastāv arī bīstamas investīciju lamatas - ekonomika 2013. gadā bija it kā sākusi atveseļoties, šķietami aizsācies jauns biznesa cikls, daudzu kompāniju akciju cenas sākušas kāpt, bet patiesībā drīz vien sekoja jauna, kaut arī īslaicīga krīze. Daudziem tā šķita negaidīta, jo, ne Eiropā, ne ASV nekādas īpašas pazīmes uz to nenorādīja. Izrādījās, ka atslēga tam jāmeklē Ķīnas ekonomiskajā attīstībā.

Tādēļ galvenais mūsu secinājums ir - nekad neaizmirsti: 1) regulāri uzdot jautājumu - Quo vadis?; 2) regulāri meklēt uz to atbildi, jo pasaulē viss nepārtraukti plūst un mainās. Dažkārt šīs pārmaiņas šķiet pēkšņas un negaidītas. Taču patiesībā tas tikai liecina, ka neesi atradis visas atbildes uz galveno jautājumu. Meklē, un tu tās noteikti atradīsi. Meklē, un būsi ne tikai drošībā, bet baudīsi panākumus.

24.02.2017.