Mūsdienu liberālisms = sociālais sifiliss

DDD: Laikraksta “DDD” veidotāji ne reizi vien piedzīvojuši situācijas, kad viņu publicētais sociālajās vietnēs tiek dzēsts vai profils bloķēts, paziņojot, ka rakstītais kādam šķiet vardarbīgs vai aizskarošs. Nesen arī tu piedzīvoji situāciju, kad tavs konts tviterī tika bloķēts. Vai vari pastāstīt, ko tik briesmīgu uzrakstīji?

Uldis Osis: Biju tiešām pārsteigts par mana tvitera konta bloķēšanu manis tur uzrakstītā sakarā. Rakstīju: “Nav naida pret LGBT kā parādību. Vai nu mazums cilvēku dzīvo ar dažādām novirzēm. Viņiem jāpalīdz, t.sk., ārstēties. Bet veicināt to, paziņojot par normu, jau ir Rietumu civilizācijas slimība – sava veida sociāls sifiliss un apkaunojoša politika.”

Konts tika nobloķēts ar argumentu, ka “Jūs nedrīkstat veicināt vardarbību pret citiem cilvēkiem, apdraudēt vai uzmākties citiem cilvēkiem rases, etniskās piederības, nacionālās izcelsmes, seksuālās orientācijas, dzimuma, dzimuma identitātes, reliģiskās piederības, vecuma, invaliditātes vai nopietnu slimību dēļ (mans tulkojums no angļu valodas).” Vārdu sakot, es esot teicis “naida runu”.

Pēc konta nobloķēšanas vērsos pie tā pārvaldītājiem norādot, ka tam nav pamata, jo es, tieši pretēji, esmu uzsvēris, ka man pret LGBT nav naida. Taču administratori, vai nu kas tie tur bija, man atbildēja, ka manu skaidrojumu nepieņem un kontu neatbloķēs, iekams es savu ierakstu neizdzēsīšu. Un es to nedarīju, jo neuzskatu, ka esmu kādam ar savu ierakstu uzmācies.

DDD: Vai piekrīti, ka mūsdienu demokrātija ir kļuvusi nedemokrātiska, izvēloties totalitārisma atribūtus, kas ierobežo vārda un uzskatu brīvību, ko īsteno liberālā flanga pārstāvji?

U.O.: Es tavu jautājumu nedaudz precizētu. Arī es pēc savas būtības esmu liberālis tā klasiskajā izpratnē – vārda un uzskatu brīvība, bet visu cilvēku vienlīdzība likuma priekšā. Taču aktīvie pseidoliberāļi cenšas homoseksuāļu un citu “netradicionālā” dzīves veida grupu interesēs panākt tādus likumu grozījumus, pēc kuriem viņiem būtu formāls pamats pieprasīt tādas pašas tiesības kā visiem citiem pilsoņiem. Runājot, piemēram, par tā saukto “seksuālo orientāciju” viens no viņu, manā izpratnē, kuriozākajiem argumentiem ir, ka pat dzīvnieku pasaulē homoseksuāla uzvedība taču esot parasta parādība. Tas tiesa, taču tiek noklusēts, ka gandrīz vienmēr tam ir gadījuma raksturs, tās motivācija nav nekas vairāk kā mirkļa seksuālas baudas gūšana. Dažkārt mērkaķis vai šakālis “atdodas”, lai iegūtu kāda stiprāka sugas brāļa labvēlību.

Lai gan  cilvēku gadījumā homoseksuālām attiecībām var būt ilgstošāks raksturs, runa patiesībā nav par tām kā parādību, bet mēģinājumu to saistīt ar ģimenes jēdzienu. Vēsturiski stabila, ar asinsradniecības saitēm vienota ģimene vienmēr bijusi jebkuras cilvēku populācijas, spējīgas izveidot un nosargāt savu valsti, priekšnosacījums. Savā ģimenē dzimušo bērnu dēļ, māsu un brāļu dēļ cilvēki gatavi iet nāvē. Tomēr šaura, bet skaļa un ietekmīga sabiedrības grupa vēlas, lai pārējā sabiedrība to atzītu par ar likumu aizsargājamu normu, būtībā ierobežojot vārda un uzskatu brīvību kā manā gadījumā.

Sabiedrības morālā erozija sākas ģimenē

DDD: Tu nupat pieminēji vēsturi.Kaut arī esi ekonomists, zinu, ka tevi interesē vēsture, valstu un tautu attīstība. Vai vari atrast kādu vēstures posmu, kas būtu līdzīgs tam, ko piedzīvo mūsdienu sabiedrība? Ja jā, kāda, balstoties uz vēstures pieredzi, varētu būt mūsu nākotne?

Uldis Osis: Vēsture vienmēr attīstījusies cikliski – valstis rodas, attīstās, sasniedz briedumu, tad dažādu iemeslu dēļ sāk izirt, līdz sabrūk, vai arī, izmantojot to vājumu, tās iekaro stiprākas tautas. Valsts degradācijai var būt dažādi iemesli – klimatiski, tehnoloģiski, sociāli un citi. Sabiedrības morālā erozija vienmēr sākas ar ģimenes tradīciju degradāciju. Tam seko sabiedrības ticības zaudēšana principiem, idejām, nākotnes mērķu un motivācijas zudums un tamlīdzīgi. Tādēļ ģimenes statusa nestabilitāte ir viena no raksturīgām pazīmēm, kas liecina par sabiedrības norieta sākumu un pūšanu no iekšienes.

Spilgts piemērs ir Senā Roma. Pirmsākumos tās iedzīvotājiem – vairumā kazu ganiem un olīvu audzētājiem, lai kļūtu par organizētiem karotājiem, bija nepieciešama arī sociāla saliedētība, kas izpaudās kā atbildība par ģimeni un savu kopienu. Tādēļ morāles principi bija ļoti strikti, citādi izdzīvot nebūtu iespējams. Agrīnie romieši ar neizpratni un nicinājumu nolūkojās uz grieķiem, kuri nekautrējās publiskās vietās staigāt kaili, neierobežoja sevi vīna dzeršanā un visa veida izpriecās. Kā zināms, drīz vien liela viņu daļa, neskatoties uz saviem kādreizējiem augstajiem kultūras un militārajiem sasniegumiem, kļuva par romiešu vergiem.

Taču, kad Roma jau bija kļuvusi par impēriju un galvenie ienaidnieki bija sakauti, pamazām arī romiešus pārņēma laiskums, ikdienas izklaides ar vīna dzeršanu un uzdzīvi. Homoseksuālisms īsti likumīgs nebija, bet neviens par to vairs neuztraucās. Piemēram, jau drīz pēc imperatora Oktaviāna (Augusta) valdīšanas beigām, kad Romas impērija bija sasniegusi varenības augstāko virsotni, imperators Nerons iemīlējās jaunā vergā, kuru kastrēja un apprecēja, pats sevi pasniegdams kā jauno “sievu”. Kļuva skaidrs, ka morāles ziņā durvis līdz ar to ir vaļā it visam un impērijas ziedu laiki ir pagājuši. Tas gan vēl nenozīmēja Senās Romas tūlītējas beigas, bet ceļš uz to jau bija iezīmējies.  

DDD: Vai morāles pagrimums ietekmē arī pasaules ekonomiku un politiku?

U.O.: Noteikti. Taču to jāskata kontekstā ar visu to, kas veido sabiedrību, nāciju, valsti – morāles, ideoloģijas un politikas vērtības un principi. Mani, piemēram, šokē Vācijas un Francijas vadītāju nepārtrauktā luncināšanās Putina priekšā. Arī ASV prezidenta Baidena rīcība ir grūti izprotama. Vispirms Putins tiek publiski atzīts par slepkavu, bet tūlīt pēc tam viņam tiek piedāvāta tikšanās lai apspriestu… nu, tā īsti neko. Taču, gandrīz vienlaicīgi tiek dota “zaļā gaisma” projektiem, piemēram, “Nord Stream 2”, kas pasludinātajam slepkavam un viņa “korišiem” ik dienu nesīs maisiem naudas. Dabas resursu izpārdošana ir galvenais Krievijas ienākumu avots. Ko šajā gadījumā maina sankcijas – dažām Putinam pietuvinātām personām aizliegums kādu nedēļu paplunčāties Vidusjūras siltajos ūdeņos franču Rivjērā?

Tas liecina par Rietumu nenoteiktību, svārstīgumu, īstenībā iekšēju novājināšanos. Ar to nedomāju, ka drīzumā gaidāms kaut kas līdzīgs Senās Romas liktenim. Bet pie tā var nonākt, un morāles pagrimums ir viena no iezīmēm, ka šis process ir sācies.

DDD: Kādēļ, tavuprāt, degradācijas piekritējiem šobrīd ir tik liela vara gan Eiropā, gan visur citur pasaulē?

U.O.: Pirmkārt, pašas sabiedrības vājums un vienaldzība. Paradoksāli, bet informātikas un interneta laikmetā cilvēkiem var iestāstīt vis kaut ko, pat pilnīgas blēņas un muļķības. Kā jau minēju, to veicina morāles, ticības un ideoloģijas vērtību difūzija cilvēku apziņā, kuru avots ir kristīgās ētikas principi. Taču, vai par to jābrīnās, dzirdot par katoļu priesteru uzmākšanos bērniem, dažos gadījumos pat trīs gadus veciem, un šo noziegumu slēpšanu gadu desmitiem? Zūdot ticībai, cilvēkiem zūd psiholoģiskais pamats, pārņem tukšuma sajūta, cilvēki grimst bezcerībā un sāk meklēt kaut ko jaunu, kam ticēt vai uzticēties. Un tādi atrodas, kas cilvēces vēsturē pārbaudītas sabiedrību degradējošas un valsti graujošas parādības cenšas pasniegt kā progresu, kaut kādu jaunu civilizācijas sasniegumu.

Otrkārt, pseido liberālismam pieejams arvien pieaugošs finansējums. Piemēram, ne jau tikai Džordžs Soross dāsni finansē dažādas kreisas ievirzes kustības, to dara arī virkne citu miljonāru un miljardieru. Piemēram, kompānijas “Amazon” dibinātāja un vadītāja Džefa Bezosa (Jeffrey Preston Bezos) šķirtās sievas Makenzijas Skotas (MacKenzie Scott), tagad trešās bagātākās sievietes pasaulē, filantropiskais fonds piešķir miljardos ASV dolāru mērāmus grantus galvenokārt tā sauktajai rasu, dzimuma, seksuālās orientācijas un tamlīdzīgi “nevienlīdzības” mazināšanai. Šo uzskaitījumu var arī turpināt.

DDD: Iepriekš intervijā runājām par nacionālismu un tā būtisko nozīmi civilizācijas ekonomiskajā attīstībā. Saki, lūdzu, vai nacionālisma nenovērtēšana ietekmē arī šobrīd vērojamās morālās degradācijas tempus? Vai varbūt nacionālisma nenovērtēšana ir aizsākums šai degradācijai?

U.O.: Tā ir. Nacionālisms nav nekas cits kā to vērtību, tradīciju un kādas cilvēku grupas vienojošās apziņas kopums, kas uztur sabiedrības pašorganizēšanās spēju, veicina nācijas un valsts nostiprināšanos. Nācija un tās valstiskais ietvars pastāv tikai tik ilgi, kamēr tajā tiek respektēti un ievēroti rakstītie un nerakstītie likumi. Nācija un nacionālisms ir ne tikai vienas cilmes vārdi, nācija ir dzīva tikmēr, kamēr dzīvs ir nacionālisms. Tas nenozīmē kaut ko vērstu pret kādām citām nācijām, tā ir tautas vērtību pašapziņa, kuras katrai tautai ir savas. Nacionālisma degradācija līdz ar to ir arī tautas un valsts degradācija. Tā drīz vien riskē kļūt par laupījumu citām valstīm, kuru galvenās vērtības ir spēks un agresija. Un tādas mums ir tepat kaimiņos.

Labdarības globālā mehānika

DDD: Iepriekš sarunā tu minēji, ka virkne miljonāru un miljardieri dāsni finansē dažādas kreisas ievirzes kustības. Rodas jautājums: kas liek vienai no pragmātiskākajām cilvēku grupām, kādi teorētiski ir biznesmeņi, it īpaši tie, kuri sasnieguši veiksmes augstumus un pārticību, tērēt savu daudzos gados nopelnīto naudu mērķiem, kuriem ar biznesu nav nekāda sakara? Zināms taču, ka veselība, veselīgs dzīvesveids un medicīna miljonāru un miljardieru vidū ir izplatītākie labdarības virzieni. Vai tad daudz prātīgāk nebūtu ieguldīt naudu pētniecības programmās, kā ārstēt, piemēram, homoseksuālas tieksmes vai vēlmi mainīt dzimumu?

Uldis Osis: Arī manuprāt, tā tiešām būtu prātīgāk. Bet miljardieru motivāciju nosaka dažādi apstākļi. Lai to saprastu, ir jāpārzina, kā uzbūvēta mūsdienu biznesa pasaule. Paskaidrošu plašāk. Piemēram, pazīstamais ASV miljardieris Verens Bafets (Warren Buffett) jau vairāku pēdējo gadu laikā cīnās ar grūtībām… iztērēt naudu. Viņš jau vairākkārt ar nopūtu izteicies, ka grūti atrast piemērotu kompāniju vai projektu, kur ieguldīt uzkrātos brīvos līdzekļus. Piemēram, 2019. gadā to apjoms bija pāri par 65 miljardiem ASV dolāru [1]. Tiesa, pērn šī  naudas gūzma bija samazinājusies līdz 48 miljardiem. Taču – ne tik daudz investējot kādās kompānijās, cik viņa kompānijai Berkshire Hathaway atpērkot tirgū pašai savas akcijas, lai veicinātu to tirgus cenas pieaugumu.

Viņš gan nav vienīgais šāda veida “bēdu brālis” – līdzīgas problēmas pārdzīvo arī citi privātie un institucionālie investori, kuriem ienākošā naudas plūsma sāk atgādināt kalnu lavīnu.  Viens no galvenajiem iemesliem ir biznesa jeb ilgtermiņa tehnoloģiskā cikla fāze, kad vairums pasaules tirgū izplatītāko produktu ir sasnieguši to brieduma pakāpi, kad tās sauc par  “piena govīm” [2]. Par tādiem ir kļuvuši mobilie telefoni, datori, datoru operētājsistēmas un daudzi citi produkti. Tirgū tie joprojām tiek aktīvi pirkti, bet jaunu, uzlabotu modeļu izstrāde un ievirzīšana tirdzniecībā vairs neprasa tik lielas investīcijas kā sākotnējie varianti. Tādēļ arī to ražojošām kompānijām, kā arī investoriem, kas tajās ieguldījuši kapitālu, strauji pieaug brīvi naudas uzkrājumi. Savukārt jauni produkti, kurus sauc par “jautājuma zīmēm”, vēl nav kļuvuši par “zvaigznēm”. Tie nav sasnieguši tādu tehnoloģisko vai komerciālo gatavību, kas prasītu jaunu rūpnīcu būvniecību ar atbilstošu infrastruktūru, tātad lielas investīcijas, vai arī tās dažas spēj finansēt jau esošas “piena govis”, pašas kļūstot par plašām produktu platformām, kā, piemēram, Apple vai Tesla.

DDD: Tātad bagātnieku jeb “piena govju” problēma ir tā, ka viņiem nav kur likt naudu?

U.O.: Jā, un, lai nepieļautu naudas gulēšanu bezdarbībā, bez jau pieminēto “zvaigžņu” meklēšanas un savu akciju atpirkšanas, daudzi superbagātnieki pievērsušies labdarībai. Kurš gan nav dzirdējis, piemēram, par Bila un Melindas Geitsu labdarības fondu, kas savu divu gadu desmitu pastāvēšanas laikā dažādiem mērķiem grantos piešķīris ap 30 miljardiem ASV dolāru [3]? Vai jau pieminēto Bafetu, kurš labdarībai nolēmis ziedot teju visus savus miljardus vērtos uzkrājumus?

DDD: Bet kāds gan labums no šādiem fondiem – vai tie nes kādu peļņu? Visticamāk, ne tiešā veidā, bet ilgtermiņā, pārveidojot cilvēku domāšanas veidu, mainot vērtību sistēmu, ieguvums ir neizmērojams: ne tikai nauda, bet arī vara. Vai tā?

U.O.: Arī tā. Tu jau iepriekš jautāji, kāpēc bagātnieki finansē dažādas kreisās kustības? Es teiktu, šī ir nodeva viņu personīgajai un visas mūsdienu kapitālisma sistēmas stabilitātei. Tie ir praktiski apsvērumi. Citādi jau arī nevarētu būt. Īsā atbilde ir – globalizācijas ietekme. Koloniālisms tā agrīnā kapitālisma veidolā sen beidzies, tāpat kā pagājuši tie laiki, kad koloniālās lielvaras varēja diktēt pakļautajām valstīm tādus noteikumus, kādus vien uzskatīja par vajadzīgiem savām interesēm. Taču koloniju sistēma pēc Otrā Pasaules kara sabruka un pienāca brīdis, kad, ja gribēji sūknēt naftu, rakt rūdu, vai vienkārši izmantot lēto vietējo darba spēku kādu preču ražošanai, nācās bijušajām kolonijām izrādīt cieņu, vismaz radīt tādu iespaidu vietējā cilts vadoņa, ķēniņa vai vietējā armijas garnizonā iecelta “imperatora” priekšā. Citiem vārdiem, runāt ar viņiem kā līdzīgs ar līdzīgu. 

Turklāt vietējo Āfrikas, Āzijas vai Latīņamerikas iedzīvotāju plūsmas metropoļu virzienā, kas bija aizsākušās vēl koloniālisma laikmetā, arvien pieauga. Rezultātā kopējā iedzīvotāju sastāvā palielinās arī imigrantu daļa, dažās ļoti ievērojami. Piemēram, Vācijā imigrantu īpatsvars jau ir ap 19 procentiem un turpina pieaugt. Tas nav maz, un pret viņiem jāizturas vismaz tāpat kā pret valsts pamatiedzīvotājiem. To visu kopumā visos sabiedrības līmeņos nosaka globālā kapitālisma attiecības, kur galvenais mērķis, kā zināms, ir peļņas gūšana. Bet veiksmīgam biznesam vajadzīgs miers, saticība un stabilitāte. Bez labām cieņpilnām attiecībām ar bijušajām kolonijām, citādi atkarīgām valstīm un to iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kas pārcēlušies uz vairāk vai mazāk pastāvīgu dzīvu metropolēs, necik laba peļņa nesanāks. 

Ilūzija par mieru jeb pūstošā degradācija

DDD: Ir ļoti labi, ka vairums tautu dzīvo mierā, saticībā un bez globāliem kariem (vismaz ārēji tā šķiet). Valstis var attīstīties un pilnveidoties. Bet mūsu iepriekšējā sarunā tu apgalvoji, ka homoseksuālisms un līdzīgas parādības sabiedrībā ir tās degradācijas pazīmes. Vai šeit nav kaut kāda pretruna?

Uldis Osis: Mierīgā, stāvošā ūdenī jau arī sākas pūšana, līdz tas pārvēršas purvā. Līdzšinējie biznesa motīvi noveda pie multikulturālisma ideoloģijas, kas slavināja raibas sabiedrības priekšrocības. No strikti ekonomiska viedokļa tas dažos gadījumos tā varētu būt. Piemēram, Zviedrijā imigrantu īpatsvars kopējā iedzīvotāju sastāvā ir gandrīz 16 procenti. Savukārt, ikgadējais vidējais IKP pieaugums pēdējo desmit gadu laikā tai bija 1,55 procenti, pret vidējo ES – 0,44 procenti. Blakus esošajā Somijā imigrantu īpatsvars ir tikai 7 procenti un vidējais IKP pieaugums šajā pat laika posmā tikai 0,1 procents. Ja šos skaitļus salīdzina, starpība šķiet ievērojama. Taču, ja godīgi, abās valstīs vērojamā ekonomikas attīstība tik un tā ir visai lēna. Arī Vācijā ar gandrīz 19 procentiem imigrantu īpatsvaru, IKP pieauguma temps pēdējos 10 gados bijis vidēji tikai 0,73 procenti un ekonomiskās attīstības temps ES kopumā īstenībā palēninās. Tādēļ tēze par diversificētas sabiedrības ekonomiskajām priekšrocībām nepārliecina.

Aina ir vēl bēdīgāka, ja apskatām sociālo un iekšpolitisko situāciju. Patiesībā Rietumu valstīs integrācijas vietā arvien biežāk sāk raisīties iekšēja neapmierinātība un pieaugt atklātu konfliktu skaits un mērogs. ANTIFA (galēji kreisa “anti-fašistiska” un “anti-rasistiska” kustība, kuru daudzi politikā definē kā teroristisku – red.piez.) un BLM (Black Lives Matter – “Melno dzīvības ir svarīgas” – red.piez.) kustība ASV ir uzskatāms piemērs. Diez vai tā ir vienkārša sakritība, ka, šai kustībai aktivizējoties, arī uzbrukumu skaits, izmantojot šaujamieročus, 2021. gada laikā bija gandrīz četrkāršojies, salīdzinot ar vairāku iepriekšējo gadu vidējo. [4] ASV šī gada 4. jūlija Neatkarības svētku nedēļas nogales laikā tika nogalināti vismaz 233 un 618 cilvēki ievainoti 500 apšaudēs.[5] Tas brīžiem sāk atgādināt pilsoņu karu – ASV kopš 2015. gada smago noziegumu skaits atsācis pakāpeniski palielināties [6]. Krass to uzliesmojums Neatkarības svētku laikā liecina, ka nekārtības pieņem politisku noskaņu, un tas ir kaut kas daudz vairāk nekā vienkārši nekārtības. Acīmredzams, ka liela daļa iedzīvotāju vairs netic Rietumu pasaulē sludinātajām vērtībām un demokrātijai.

DDD: Piedod, bet es nesaskatu loģiku tajā, ko dara bagātnieki, finansējot fondus, kas šo multikulturālismu, sabiedrības degradāciju veicina. Manuprāt, tas ir tieši pretēji loģikai, jo ikvienam normāli domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka multikulturālisms veicina noziedzību, konfliktus un sabrukumu. Attīstīties var tikai tās valstis, kurās pamatnācijas skaits nav mazāks par 75 procentiem.

U.O.: Tā patiešām ir. Vardarbīgu konfliktu skaits pieaug arī Eiropā. Neticami, bet kādreiz tik snaudoši miermīlīgā Zviedrija līdz ar masveida imigrantu skaita pieaugumu un bandu kariem pēdējo gadu laikā kļuvusi par vienu no Eiropas vardarbīgākajām valstīm. Tā izmisīgi, bet pagaidām visai neveiksmīgi, cīnās ar apšaudēm ielās, narkotiku tirdzniecību un citiem pārkāpumiem, apsteidzot pat Itāliju un, jā, arī Latviju, kura rēķinu kārtošanā ar šaujamieročiem vai spridzekļiem ir ES priekšējās rindās.[7] Tikai atšķirībā no ASV, Zviedrijas vai citām valstīm – Latvijā augstais smago un mazāk smago noziegumu līmenis lielā mērā saistāms ar Krievijas ietekmi daļā Latvijas sabiedrības, un tās ir neveiktās dekolonizācijas sekas.

Kopumā es domāju, ka BLM ir sava veida klasiskā liberālisma, līdztiesības un citu demokrātijas atribūtu subprodukts, kurš kā autobusa buferim pieķēries bezbiļetnieks grib ne tikai pabraukties, bet, ja iespējams, braucamo pagriezt arī sev vēlamā virzienā. Tas globālajā kapitālisma sistēmā daļēji ir iespējams, vismaz kamēr biznesa kapteiņi nav atskārtuši, ka viņi ir iepeldējuši tumšos ūdeņos, kur zemūdens straumes sākušas tos virzīt prom no vēlamā mērķa – peļņas. Pienāks brīdis, kad tirgus konkurence izvirzīs jaunus izaicinājumus un radīsies jautājums – sasodīts! Kāpēc nauda tiek izpļeckāta absurdām lietām, kad tās trūkst attīstībai?

DDD: Laikam kaut ko nesaprotu, bet no tevis teiktā izriet, ka vietējie “imperatori” vēlas degradēt savas tautas, tādēļ atļauj mūsdienu kolonizatoriem (superbagātniekiem) ar visādām izglītības programmām graut cilvēku morāles un ētisko vērtību piramīdu?

U.O.: Es neteiktu, ka viņi to apzināti un mērķtiecīgi vēlas. Vairums – droši vien ne. Bet viņi ar gadu desmitiem piekopto nekritisko multikulturālisma un pārspīlētas vienlīdzības politiku faktiski ir izlaiduši džinu no pudeles, paši kļuvuši par šīs politikas vergiem. Es nedomāju, ka viņi ir sajūsmā par BLM bandu ārdīšanos, automašīnu dedzināšanu un veikalu demolēšanu. Grūti arī iedomāties, ka normāli ģimenes cilvēki, kādi vairums miljardieru un starptautisko korporāciju menedžeri noteikti ir, dvēselē atbalsta homoseksuālisma propagandu, jo tas taču skar arī viņu bērnus. Bet viņu pelnīt kārā biznesa politika ir radījusi monstru – dažādus ultraliberālus un atklāti agresīvus sabiedrības strāvojumus, kas ar grautiņiem un praidu ālēšanos demonstratīvi parāda: lūk, mēs esam organizēti, mēs esam vienoti, mums ir spēks un mēs tagad nosakām lietu kārtību. Ja neklausīsiet, būs vēl trakāk! Pasaules varenie tagad atgādina krančus, kas paklīduša kaķa šņāciena pārbiedēti, asti ierāvuši kājstarpē un palīduši zem paklāja.

Un, ja tas, kas pašlaik pasaulē notiek, turpināsies, būs arī trakāk. Tas jau ir mehānisms, kā šķietami augstu labklājību sasniegušas civilizācijas sabrūk kā kāršu namiņš, un sabiedrības morāles krīze ir viens no faktoriem, kas to veicina.

Ļaunums: slimība vai apzināta izvēle?

DDD: Vai tiešām no šīs ārprāta situācijas nav nekādas izejas? Ir taču skaidri redzams, ka, procesiem tā turpinoties, var iestāties pilnīgs haoss, valstis un starptautiskās institūcijas sāks sabrukt. Kas, tavuprāt, mūs sagaida?

Uldis Osis: Sociālie, ekonomiskie un politiskie procesi pasaulē ir pretrunu pilna cīņa. Politikas līmenī tiešām sāk parādīties apziņa, ka ultraliberālās subkultūras ved, kā tu saki, haosā un kaut kas ir jādara. Piemērs ir Donalda Trampa politiskais kredo viņa prezidentūras laikā – America first! (Amerika vispirms!). Protams, Trampa dažādie iekšpolitikas un ārpolitikas virzieni var arī nepatikt, taču viņa ASV un Meksikas robežas slēgšana ar augstu, kapitāli būvētu sienu liecina, ka jaunu imigrantu plūsma viņa un vismaz vairuma ASV republikāņu uzskatā ja nav pilnībā nevēlama, tad tā vismaz ir stingrāk kontrolējama. Sienu Tramps gan nepabeidza un jaunā Džo Baidena administrācija to vairs neturpina. Taču konservatīvie spēki un viņu politika nekur nav pazuduši. Lai gan ASV Kongresa pārstāvju palātu šobrīd kontrolē demokrāti, senātā balsis dalās gandrīz vienlīdzīgi. Savukārt, ASV Augstākās tiesas (The Supreme Court) vairākums ir visai konservatīvs.[1] Mēs pēc mūsu Satversmes tiesas aktivitātēm labi zinām, kāda loma šai institūcijai var būt valstī. Taču, ņemot vērā atšķirīgo politisko simpātiju ievirzi, ASV gadījumā diez vai varētu gaidīt tādu gatavību piespēlēt ultraliberālām iegribām kā Latvijā.

Arī starptautisko korporāciju loma sākusi mainīties. Piemēram, BLM [2], citu radikālu kustību un vienkārši ielu bandu, iniciētais 2021. gada 6. janvāra dumpis ar ASV Kapitolija ieņemšanu, kurā tiek vainots arī Tramps, kas ar saviem paziņojumiem par ASV Prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu it kā veicinājis uzbrukumu likumdevēju citadelei, ASV biznesa vidē izsauca krasi negatīvu reakciju. Tādas pasaulslavenas kompānijas, kā Walmart, Pfizer, Intel, General Electric, AT&T un virkne citu, paziņoja, ka atbalsta demokrātiju un atteica finansējumu Trampam, republikāņu partijai un citiem tās līderiem. Taču nepagāja vairāk par trim mēnešiem, kad šīs pašas kompānijas, turpinot sludināt atbalstu demokrātijai, finansējumu republikāņiem atjaunoja. [3] Ne obligāti tas nozīmē, ka šo kompāniju vadība kaut kādā mēra tieši saista finansēšanas atjaunošanu republikāņiem ar cerību, ka BLM, LGBT (akronīms, ar ko apzīmē lesbietes, gejus, biseksuāļus un transpersonas – red.piez.) un citu eksotisku minoritāšu ietekme sabiedrībā, konservatīviem spēkiem atkal nonākot Baltajā namā, tiks mainīta. Taču pētījumi liecina, ka republikāņu attieksme pret šīm minoritātēm ir ievērojami atturīgāka nekā demokrātiem, un bizness to ir novērtējis. [4] Acīmredzot, tā paša miera, stabilitātes un neapdraudētas peļņas vārdā, tikai varbūt ar skatu tālākā nākotnē.

Taču ir arī virkne kompāniju, kas, tieši pretēji, paziņojušas, ka atbalsta BLM un LGBT. Protams, arī demokrātijas vārdā. To skaitā Apple, AstraZeneca, Coca-Cola, Daimler, IBM, Microsoft un citas.[5] Tas liecina, ka bizness ASV minoritāšu tiesību jautājumā, tāpat kā sabiedrība kopumā, ir sašķelts un garīgi vājš. Tādēļ turpmākā situācijas attīstības gaita šobrīd ir grūti paredzama.

Imigrācija un degradācija sašķels un sagraus Eiropu

Uldis Osis: Sašķeltība vērojama arī Eiropā, kur turpinās skandāli ap Ungārijas un Polijas konservatīvajām politiskajām tendencēm, lai gan es neko īpaši konservatīvu tajās nesaskatu. Arī Dānijas nesen pieņemtais likums par patvēruma meklētāju izsūtīšanu atpakaļ, ārpus ES, imigrantu tiesību aizstāvjus ANO un Eiropas Komisijā pamatīgi saniknojis un radījis bažas, ka, šādiem piemēriem turpinoties, tik ilgi konstruētā un dāsni finansētā imigrācijas sistēma draud sabrukt.[6]

Dažās valstīs ar lielāku imigrantu īpatsvaru, ekonomikas attīstības tempi ir nedaudz augstāki, taču jūtamākas ir arī sociālās problēmas. Bez jau mūsu iepriekšējā intervijas daļā pieminētā augstā noziedzības līmeņa, valsts budžetam ir lielākas izmaksas saistībā ar imigrantu apmācību, kārtības un drošības uzturēšanas izdevumiem, nemaz nerunājot par to nodrošināšanu ar mājokļiem un dažādiem sociālās sfēras pakalpojumiem. Taču daļas aprūpējamo iebraucēju ekonomiskā atdeve ir visai nosacīta, vai arī tās vietā ir vēl citi papildu izdevumi, piemēram, bezdarbnieku pabalsti.

Ne velti valstīs ar ievērojamu imigrantu īpatsvaru – Itālijā, Francijā, Zviedrijā un Spānijā – saskaņā ar OECD datiem, bezdarba līmenis imigrantu vidū, salīdzinot ar citām valstīm, ir ievērojami augstāks: vismaz 10 procenti un vairāk. Rekordiste ir Grieķija, kur gandrīz 30 procenti imigrantu ir bez darba, tajā skaitā sievietes – gandrīz 35 procenti. [7]

Līdz ar to imigrācijai gandrīz neierobežoti labvēlīgā valsts politika ir dārgs un pamatiedzīvotājus šķeļošs pasākums. Tāpēc aģitēt par sabiedrības integrācijas un multikulturālisma labumiem nozīmē ne vien dzīvot halucināciju pasaulē, bet arī mērķtiecīgi graut valsts pamatus.

DDD: Graujoša ir  imigrāciju atbalstošā politika, kuru dāsni finansē privāti miljardieri, starptautiskas korporācijas un arvien plašākā mērogā arī valstis. Aizvien dāsnāk tiek sponsorēta arī praida kustība. Patiesībā tā vienmēr ir dāsni apmaksāta, tikai tagad atbalstītāji vairs neslēpjas, bet “nāk ārā no skapja” un ar to lepojas. Kam šādas organizācijas, kas grauj valstis un visu civilizāciju, vispār ir vajadzīgas?

U.O.: BLMT gadījumā, es domāju, tās tiešām nevien nav vajadzīgas, bet sabiedrībai nodara būtisku kaitējumu. Arī homoseksuālām parādībām patiesībā nav ne ekonomiska, ne sociāla, ne kāda citāda pamata. Tieši pretēji – tās propagandēšana ir klajā pretrunā ar jebkuras sabiedrības morālām vērtībām un, kā jau es tiešām minēju iepriekš, ir valsts degradācijas pazīme.

Labi, nerunāšu šobrīd par morāli. Ne viens vien var teikt: ak, ko nu tur, tas jau tikai tāds novecojis sociāls konstrukts. Bet paraudzīsimies uz šo “konstruktu”, piemēram, no demogrāfijas aspekta. To nu gan neviens nevarēs noliegt, ka tas attīstītākajās valstīs, it īpaši Eiropā, ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem – tieši zemā dzimstība ir viens no imigrāciju veicinošiem faktoriem, kas izraisa papildus sociālās un ekonomiskās problēmas, par kurām nupat runājām. Un BLMT propaganda šo situāciju vēl vairāk sarežģī.

Daudzos zinātniskos pētījumos tā arī nav atrasti nekādi ar ģenētiku saistīti iemesli homoseksuālām tieksmēm, vai arī tie ir nebūtiski. [8] Tas nozīmē, ka tās nav iedzimtas, bet jau dzīves laikā iegūtas no apkārtējās vides. Neesmu šīs jomas speciālists un nezinu, vai to var saukt par slimību, bet, jebkurā gadījumā tā ir novirze no normas. Ja to noliedz un, tieši otrādi, cenšas pasniegt kā jauku, aizraujošu eksotiku, ko jāaizstāv, jākultivē un jākopj kā Ziemassvētku brīnumu, tad būtībā tiek veicināta šīs novirzes izplatība sabiedrībā, tādējādi vēl vairāk ierobežojot sabiedrības reproduktīvās atjaunošanās iespējas.

Taču tas, kā jau teicu, pastarpināti līdz šim bija viens no globālā korporatīvā biznesa stabilitātes priekšnosacījumiem.  Lai arī pamata iedzīvotājiem viss liktos labi un progresīvi, joprojām tiek atbalstītas politiskās partijas, kuru programmās sabiedrības integrācija, rasu dažādība tiek uzsvērta kā viena no galvenajām politiskajām prioritātēm. Lai šo ideoloģiju pamatotu arī no zinātniskā viedokļa, universitātēs tiek atbalstītas attiecīgās pētniecības programmas. Galu galā, no kurienes nāk daudzi korporāciju augstākā līmeņa vadītāji? Pareizi – no prestižākajām universitātēm, ar kurām saites pēc studiju pabeigšanas parasti nepazūd. Tieši pretēji – korporācijas ir viens no galvenajiem universitāšu pētījumu, konsultāciju, ekspertīzes un citu sadarbības veidu pasūtītājiem, tātad arī to finansētājiem.

Plašākā kontekstā ieguvumi no šādas sadarbības abām pusēm šķiet ievērojami – šajās attiecībās dzimst neskaitāmas inovācijas un to komercializācijas rezultātā tirgū nonāk arvien jauni vai uzlaboti produkti. Tehniskais progress virza biznesu, veicina ekonomikas attīstību, un ieguvēji ir visa sabiedrība. Taču sabiedrības morālā degradācija un citi ar to saistītie procesi, kas to pavada, ir mazāk pamanāma un tās sekas grūtāk novērtējamas, jo biznesa īstermiņa peļņu manāmi neietekmē, bet izpaužas ilgtermiņā kā manis pieminētās Rietumromas sabrukums.

Degradācija: kā no pudeles izlaists džins

Uldis Osis: Līdzīgi ir arī ar medijiem: to daļa, varētu teikt, vispār ir cīņas par jaunā liberālisma paveida ideju iedzīvināšanu jeb, kā pie mums mēdz teikt, “nogatavināšanas” priekšplānā. Arī šajā gadījumā sadarbības formas ir dažādas – reklāmas, kompāniju PR un citi projekti.

Neesmu sazvērestību teoriju piekritējs, bet man, neskatoties uz loģisko destruktīvo procesu izskaidrojumu, zemapziņa jūt, ka izvēršas kaut kādu spēku cīņa pret balto cilvēku, viņa psiholoģiska apstulbināšana un garīga degradēšana. Tas ir no pudeles izlaistais džins, kura iedzīšana atpakaļ būs ilgstoša, dārga un sāpīga.

DDD: Kādēļ, ja naudu nav kur likt, neieguldīt labās, morāli stiprinošās lietās? Kādēļ, piemēram, kāds neiedod naudu Latvijas deokupācijas un dekolonizācijas veikšanai? Tas būtu ļoti, ļoti svētīgs darbs. Kādēļ finansēt kustības, kas ved sabiedrību uz iznīcību? Kādēļ neatbalstīt labas lietas, ja nauda ir? Kādēļ vairot ļaunumu?

U.O.: Ļaunumam, tāpat kā jebkurai citai cilvēka īpašībai, ir kāds iemesls – ģenētisks, psiholoģisks, sociāls, ekonomisks u.tml. Vai to kombinācija. Es šajā gadījumā runāju par biznesa interesēm. Grūti iedomāties, ka Vācija varētu iestāties par mūsu dekolonizāciju, ar to nonākot uz nažiem ar Krieviju. Kā tad būtu ar gāzes vadiem? Tāpat Francija. Bet mūsu gļēvie bāleliņi baidās pat muti atvērt, lai vismaz ierunātos, ka tas ir netaisnīgi un pretrunā ar starptautiskajiem likumiem. Jo tiem arī ir savas intereses. Lūk, te tiešām ir īsts ļaunums. Bet – kādēļ lai kādi citi par to uztrauktos mūsu vietā?

Arī Latvijas gadījumā tā ir tikpat gļēva pakļaušanās un samierināšanās politika, kā ar BLMT. Mums tas viss, var teikt, ir dubultā. Tādēļ esmu visai skeptisks par latviešu nācijas pastāvēšanas iespējām ilgtermiņā. Tā varbūt turpinās tā saukties. Bet tas jau varbūt būs kaut kas pavisam cits, un ļoti šaubos, vai labāks.

DDD: Mans secinājums pēc mūsu sarunas ir tāds, ka demokrātija jeb tas, ko pie varas esošie ir pasnieguši kā tādu, ir nonākusi totālā strupceļā. Kaut ko mainīt varētu tikai spēcīgs vadītājs, kura rīcība balstītos Kosmosa Likumos, Hierarhijas godāšanā un Taisnīgumā. Tagad atliek tikai noskatīties, kā ļaunums pats sevi aprīs. Cerēsim, ka daudziem pietiks prāta un gribas spēka, lai izvēlētos Taisnīgumu.

Intervēja Liene Apine

________________________________________________________________________________________________________

[1] Berkshire Hathaway (https://www.macrotrends.net/stocks/charts/BRK.B/berkshire-hathaway/cash-on-hand)

[2] Termina “piena govis” izcelsme ir no konsultēšanas kompānijas Boston Consulting Group produktu attīstības matricas. Saskaņā ar to, katru kompānijas ražojamo produktu var iedalīt četrās attīstības fāzēs: jautājuma zīmes, zvaigznes, piena govis un suņi (https://www.business-to-you.com/bcg-matrix/).

[3] “Forbes” (https://www.forbes.com/sites/forbeswealthteam/2021/01/19/americas-top-givers-the-25-most-philanthropic-billionaires/?sh=20773a551f59)

[4] Washington post. (https://www.washingtonpost.com/nation/2021/06/14/2021-gun-violence/)

[5] CNN (https://edition.cnn.com/2021/07/05/us/us-shootings-july-fourth-weekend/index.html)

[6] BBC News (https://www.bbc.com/news/57581270)

[7] The Guardian. (https://www.theguardian.com/world/2021/may/26/fatal-shootings-have-risen-in-sweden-despite-fall-across-europe-report-finds)

[1] Five Thirty Eight (https://fivethirtyeight.com/features/the-supreme-courts-conservative-supermajority-is-just-beginning-to-flex-its-muscles/?ex_cid=trump-approval)

[2] Black Lives Matter – “Melno dzīvības ir svarīgas” – red.piez.

[3] USA Today (https://eu.usatoday.com/story/money/2021/07/04/trump-fraud-election-capitol-attack-biden-walmart-pfizer/7858271002/)

[4] UCLA Williams Institute (https://williamsinstitute.law.ucla.edu/publications/lgb-party-affiliation/)

[5] Ripplematch (https://ripplematch.com/journal/article/companies-with-impactful-initiatives-to-support-their-lgbtq-employees-ce4be06a/)

[6] The Gardian (https://www.theguardian.com/world/2021/jun/03/denmark-passes-law-to-let-it-relocate-asylum-seekers-outside-europe)

[7] OECD (https://data.oecd.org/migration/foreign-born-unemployment.htm)

[8] Scientific American (https://www.scientificamerican.com/article/massive-study-finds-no-single-genetic-cause-of-same-sex-sexual-behavior/?amp%3Btext=Massive&fbclid=IwAR2lQYZbuV0T0k-CO2RgWzO8zzVnF9T_AeAqYbqzCnfC0uk-BYz5OJpPEBQ)

_______________________________________________________________________________________________

Publicēts laikrakstā: “DDD” 13 (483) -15(485), 2021. gada jūlijs .– augusts